Nav izslēgts, ka pēc trim gadiem sāksies saules vētra,
kuru pavadīs saules vēja ātrgaitas straumes. Tas var radīt nopietnas
sekas mūsu civilizācijai. Saules aktivitāte ir spējīga izvest no
ierindas elektropārvades līnijas, pavadoņus, navigācijas sistēmas un
sakaru aparātus, tajā skaitā internetu, kā arī finanšu sistēmas.
Kaut
arī šāda scenārija īstenošanos dzīvē eksperti uzskata par maz ticamu,
šonedēļ Vašingtonā notika konsultācijas, kuru gaitā speciālisti no NASA,
Nacionālās okeānu un atmosfēras pētījumu pārvaldes, Nacionālā zinātnes
fonda un citām organizācijām apsprieda, kā labāk sagatavoties
tamlīdzīgai kataklizmai.
«Saule mostas no dziļa miega. Dažos tuvākajos gados tiks fiksēta paaugstināta saules aktivitāte. Mūsdienu tehnoloģiska sabiedrība ir kā nekad jūtīga pret saules vētrām. Šo divu apstākļu savienojumu mēs tad arī pārspriedīsim,» – pirms konferences sākuma paziņoja Ričards Fišers, NASA heliofizikas nodaļas vadītājs.
Ja saules vētra notiks, tās seku novēršanai nāksies tērēt daudz laika – piemēram, tikai transformatoru nomainīšanai elektropārvades līnijās var būt nepieciešams vesels gads. Vispārējiem elektroenerģijas padeves traucējumiem vai zudumiem savukārt būs citas nopietnas sekas – tādas kā dzeramā ūdens krājumu izsīkums sūkņu darbības apstāšanās dēļ un vērienīga produktu bojāšanās ledusskapju darba pārstāšanas rezultātā.
Kaut arī saules vētras varbūtību zinātnieki vērtē zemu, tamlīdzīgas kataklizmas jau ir notikušas pagātnē. Pati spēcīgākā no reģistrētajām saules vētrām notika 1859. gadā un ir ieguvusi nosaukumu «Keringtona notikums» – pēc britu astronoma Ričarda Keringtona vārda. Spēcīgā saules uzliesmoja dēļ visā pasaulē bija novērojamas spilgtas ziemeļblāzmas, savukārt Eiropā un ASV tika atzīmēti vispārēji traucējumi telegrāfa darbā.
