Pilsētu klāj mālu nogulsnes un purvi, un tā atrodas uz ziemeļiem no Kadisas, ziņo «Newsru.com», atsaucoties uz «Reuters».
Arheologu un ģeologu grupa laika posmā no 2009.līdz 2010.gadam pētījusi šo apkārtni, izmantojot jaudīgus radarus un zemūdens pētniecības tehnoloģijas.
Froinda vadītā zinātnieku grupa Spānijā atradusi virkni
pilsētu-pieminekļu, kuras pēc Atlantīdas līdzības būvējuši izdzīvojušie
bēgļi. Tieši šīs pilsētas liek Froindam domāt, ka viņam ir taisnība:
«Mēs atradām to, ko neviens nekad nav redzējis, tāpēc mūsu atradumiem ir
milzīga nozīme.»
Piemēram, Gvadalkiviras upes deltā zem māla nogulām
atrastas gredzena formas pilsētas atliekas. Nonākot līdz senajām
pilsētas drupām, kuras tur stāv jau 2800 gadu, zinātnieki atraduši
akmenī cirstu kareivja siluetu, kas apsargājis ieeju zudušajā pilsētā.
Sengrieķu filozofs Platons pirms 2600 gadiem rakstīja, ka Atlantīda ir sala Gibraltāra šaurumā. Pēc Platona teiktā, Atlantīda atradusies iepretī Gadaras pilsētai - tā agrāk sauca Kadisu.
Zinātnieki pēc Platona aprakstiem izpētījuši situāciju Vidusjūrā un Atlantijas okeāna ūdeņos. Cunami šajā reģionā reģistrēti gadu simteņiem, atzīmē Froinds. Piemēram, zināms, ka 1755.gada novembrī Lisabonu skāris cunami vilnis desmit stāvu mājas augstumā.
Strīdi par to, kur tieši atradusies Atlantīda, un vai tā vispār eksistējusi, ilgst jau gadsimtiem, šobrīd tā tiek meklēta ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību. Piemēram, «Google Ocean» uzņēmumos Atlantīda it kā atrasta netālu no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes Kanāriju salu rajonā.
