Tuvāko desmitgažu laikā sadursmes risks nav liels, taču tas ievērojami pieaugs 2182.gadā, norāda Valjadolidas universitātes pētnieku grupa, kuru vada Marija Euhenija Sansaturio.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā «Icarus», kā arī iesniegti ASV Nacionālajai zinātņu akadēmijai.
Asteroīds, kas ieguvis nosaukumu RQ36, atklāts 1999.gadā. Spāņu astronomi, veicot matemātiskus aprēķinus, lai noteiktu Zemes un RQ36 sadursmes riska pakāpi, secinājuši, ka 2182.gadā pastāvēs divas sadursmes iespējas.
Spāņu astronomi veikuši 290 asteroīda optiskos novērojumus, kā arī 13 radaru novērojumus.
Tomēr asteroīda trajektorijas noteikšanu apgrūtina RQ36 riņķošanas orbīta nenoteiktība.
Bez tam konstatēts, ka RQ36 kustībai piemīt Jarkovska efekts - asteroīda virsmas izstarotais siltums rada nelielu reaktīvo impulsu, kas kosmiskajam ķermenim piešķir papildus paātrinājumu.
Tāpēc ir ļoti grūti noteikt, cik ļoti asteroīds pietuvosies Zemei, veicot kārtējo apriņķojumu pa savu orbītu.
Kā lēš astronomi, 2060.gadā RQ36 un mūsu planētas sadursmes iespēja ir ļoti maza, taču 2080.gadā risks pieaug četrkārt. Pēc tam tas atkal mazināsies, bet no jauna pieaugs 2162, un 2182.gadā.
«Tik sarežģītas dinamikas sekas ietekmē ne tikai relatīvi nopietna trieciena iespējamību. Grūtības rada tas, ka asteroīda trajektorijas mākslīgās izmainīšanas procedūru iespējams veikt tikai līdz 2080.gadam,» norāda Sansaturio, uzsverot, ka pēc 2080.gada Zemes un RQ36 iespējamo sadursmi novērst būs daudz sarežģītāk.
