Planēta, kas varētu būt aptuveni mūsu Zemes lielumā, riņķo ap vēsu, sarkanu pundurzvaigzni "Gliese 581" pa orbītu, kas atrodas "potenciāli apdzīvojamās zonas" vidusdaļā. Tas ļauj pieņemt, ka uz šīs planētas virsmas varētu būt ūdens, sprieduši pētnieki no Kalifornijas universitātes Santakrusā un Kārnegi institūta Vašingtonā.
Kopumā šai zvaigznei atklātas jau sešas planētas - vairāk nekā jebkurai citai, neskaitot Saules sistēmu, tomēr pārējās piecas nešķiet piemērotas dzīvībai.
Jaunatrastā planēta, kas nosaukta par "Gliese 581g", apriņķo savu zvaigzni 37 dienās. Tās masa ir trīs līdz četras reizes lielāka nekā Zemei. Tas savukārt liek domāt, ka planētas virsmu veido cieti ieži un tai ir pietiekama gravitācija, lai noturētu atmosfēru, norādījis Kalifornijas universitātes astronomijas un astrofizikas profesors Stīvens Fogts.
Ja planētas sastāvs ir līdzīgs kā Zemei, tās diametrs varētu pārsniegt Zemes diametru 1,2 - 1,4 reizes, bet gravitācija būtu aptuveni tāda pati vai nedaudz spēcīgāka.
Planēta atklāta pēc vienpadsmit gadus ilgiem "Gliese 581" novērojumiem. Pēc astronomu priekšstatiem, 11 pētījumu gadi ir ļoti īss laiks un 20 gaismas gadu attālums - pavisam neliels.
Kā norādījis Fogts, tas liek domāt, ka Visumā šādas planētas varētu būt diezgan izplatītas.
Klaipēdā dzimušā vācu astronoma Frīdriha Vilhelma Augusta Argelandera 1863.gadā reģistrētā "Gliese 581" ir viena no simts mums tuvākajām zvaigznēm.
Jaunās planētas viena puse pastāvīgi pavērsta pret zvaigzni un apgaismota, savukārt otra grimst mūžīgā tumsā, tāpēc domājams, ka vislabvēlīgākie apstākļi dzīvībai varētu pastāvēt joslā starp gaismu un tumsu.
Pētnieki lēš, ka planētas virsmas vidējā temperatūra varētu svārstīties no mīnus 31 līdz mīnus 12 grādiem pēc Celsija, bet faktiskās temperatūras - no "svelmīga karstuma apgaismotajā pusē līdz stindzinošam aukstumam tumšajā".
Savu pētījumu rezultātus zinātnieki gatavojas publicēt žurnālā "Astrophysical Journal", kā arī interneta izdevumā - "arXiv.org".
Līdz šim atklātās "Gliese 581" planētas riņķo pa orbītām, kas atrodas pašās "potenciāli apdzīvojamās zonas" malās - vai nu pārāk tuvu vai pārāk tālu no zvaigznes, tāpēc maz ticams, ka uz tām iespējama dzīvība.
