Pavasarī atklāju brīnišķigu informatīvu resursu. Kāds brīvprātīgais (Jurģis ?) Interneta blogā ciparunieze.wordpress.com publicē jaukas infografikas - t.s. datu vizualizācijas - skaitļus, tabulas - attēlos. Starp pēdējām ir shēma par starptautiskā aizdevuma lielumu un atmaksas grafiku. Apdomājot par to, kā (un vai) mēs to vispar varam (pat teorētiski) atmaksāt, ir skaidrs, ka valstī jānotiek ļoti lielām pārmaiņām.
Vēlreiz pārlūkoju lapas ar Latvijas budžetu - kopā visus ienākumus un izdevumus. Salīdzinot to proprocijas - jaunā gaismā parādījas daži saukļi, ko lieto gan daļa politiķu, gan žurnālisti, gan tauta savās "virtuves sarunās".
Viens tāds populārs sauklis ir, ka valsts budžētā nauda nodokļu veidā rodas vienīgi no "uzņēmumiem" un "investīcijām" (kādreiz pieklājības pēc vēl piemin eksportu un ES finansējumu), bet "iedzīvotāji" un "valsts aparāts" tikai "tērē". Reāli jau (kā skaidro makroekonomika) nodokļu nauda no valsts sektorā strādājošajiem cikliski plūst arī atpakaļ pie privātajiem uzņēmumiem - veidojot divvirzienu plūsmu, cirkulāru loku, un kopējo labklājību ietekmē resursu daudzums šinī lokā.
Citi saukļi ir par nodokļu sloga pārlieku lielumu vai mazumu (atkarīgs kam tas slogs, un kurš to saka).
Te (ienākumi nodokļos > ) uzskatāmas (un vienam otram varbūt arī parsteidzošas) būs proporcijas, ko nodokļu veidā samaksā uzņēmumi (darba devēji) un darba ņēmēji, citi iedzīvotāji un viesi.
Te der atcerēties, ka Latvijas lielo ienākumu guvēji, t.sk. Latvijas bagātākie cilvēki, lielāko daļu no saviem ienākumiem saņem nevis algās, bet piem. dividendēs un dažādos kapitāla pieauguma veidos. Latvijā vēl līdz 2009.12.31, atšķirībā no vairuma citu pasaules valstu, nodokļus no šiem personīgo ienākumu veidiem nemaksāja vispār. Likumīgi, jo nodokļu likme bija "0". Tagad šī likme, krīzes gaisotnē (un lielā mērā pēc ES, SVF, un PB spiediena) ir vismaz 10-15%.
Jau gadiem ilgi, gan vietejie, gan starptautiskie eksperti aizrādīja, ka Latvijas nodokļu sistēma ir regresīva, t.i. lielākos nodokļus spiesti maksāt tieši mazturīgākie, kas veicina noslāņošanos (Latvijai ir sliktākais GINI indekss Eiropas Savienībā).
Nu cerams, ka vismaz Anrijs L, tēva "patriotisko uzskatu" dēļ, turpmāk iepirksies vairāk Latvijā, lai vismaz PVN no viņa personīgajiem pirkumiem paliek Latvijā :)
Vēl, uzkrīt citas Latvijas iedzīvotāju prioritātes - piemēram, izdevumi tabakas izstrādājumiem gadā, naudas ziņā, šķiet, ir vismaz puse (vai pat vairāk) no Izglītības un zinātnes ministrijas gada budžeta. Var teikt, ka Latvijas iedzīvotāji nosmēķē gadrīz 5x-10x vairāk naudas, nekā valsts iegulda zinātnē (16,5 miljoni LVL 2009. gadā)
