Un veidot uzkrājumus nebaltām dienām, tā sevi un ģimenes locekļus pasargājot no finansiāliem satricinājumiem," iesaka Parex bankas Resursu pārvaldības daļas vadītājs Kaspars Jansons.
Lai pieaugtu ģimenes labklājība, svarīgas ir kopīgas rūpes par ģimenes budžetu, par ienākumu un tiem atbilstošu izdevumu plānošanu un tālredzīgu uzkrājumu veidošanu.
Plānošana palīdzēs izvairīties no liekiem uztraukumiem un neziņas, vai pietiks naudas visu obligāto maksājumu, ikdienas un arī neparedzēto tēriņu segšanai.
Kā veikt ģimenes budžeta plānošanu īstermiņā un ilgtermiņā, kā veidot uzkrājumus?
Stāsta Parex bankas Resursu pārvaldības daļas vadītājs Kaspars Jansons
Naudu ir jāprot pārvaldīt, ja grib, lai tā strādā cilvēka labā. Un tas nozīmē elementāru, ģimenes pelnītājiem caurskatāmu finanšu aprites plānošanu – ģimenes budžeta veidošanu un dzīvošanu stingrā saskaņā ar to. Tomēr ne visiem tas šķiet vienkārši, jo ir nepieciešama skrupuloza finanšu plūsmas uzskaite, rakstura stingrība, neļaušanās impulsīviem pirkumiem. Iespējams, tie ir tikai santīmi, ko neapdomīgi tērējam, bet, mēneša beigās sasummēti, tie var radīt vērā ņemamu summu. Ja nav veidots ģimenes budžets un fiksēti ikdienas tēriņi, ir grūti pamanīt un izsekot, kur paliek šie santīmi.
Jāveic izdevumu revīzija
"Personīgā budžeta plānošanu ieteicams veikt ikvienai ģimenei, neatkarīgi no tās kopīgiem ienākumiem un cilvēku skaita ģimenē. To darot, jāuzskaita visi ikmēneša ienākumi un izdevumi, jāveido personīgais patēriņa grozs. Tas ļaus gūt priekšstatu par to, cik daudz naudas mēnesī drīkst tērēt konkrētām lietām," skaidro Parex bankas Resursu pārvaldības daļas vadītājs Kaspars Jansons un piebilst, ka izdevumu uzskaitīšanai katrs var izvēlēties sev ērtāko veidu – veikt pierakstus kladē, mobilajā telefonā, krāt čekus vai rast vēl kādu citu risinājumu. "Izdevumu daļā jāfiksē obligātie ikmēneša maksājumi (maksa par komunālajiem pakalpojumiem un īri, par internetu un kabeļtelevīzijas pieslēgumu, par mobilo tālruni, kredīti, līzingi u.c.). Tie veido izdevumu nemainīgo segmentu. Mainīgajā izdevumu segmenta daļā pieraksta, cik daudz tērē pārtikas iegādei, cik – apģērbam, cik – automašīnas uzturēšanai un degvielai un cik – izklaidei. To vajadzētu darīt pat tad, ja nav grūtību ar ģimenes budžeta sabalansēšanu."
Jāmaina paradumi
Ja nākas secināt, ka ģimenes izdevumi pārsniedz ienākumus, rūpīgi jāizanalizē izdevumi un jāpārdomā iepirkšanās paradumi – no kuriem tēriņiem varētu atteikties, kurus pakalpojumus un preces varētu iegādāties par zemāku cenu. Piemēram, nomainīt ekskluzīvu automašīnas modeli ar nepretenciozāku, toties tādu, kas mazāk patērē degvielu. Vai arī nomainīt mobilo tālruņu sarunu plānu, tādējādi pat pieckārt samazinot izdevumus par mobilo sakaru operatora sniegtajiem pakalpojumiem. "Cilvēki bija pieraduši pie zināma ienākumu līmeņa, kuram pēdējā laikā ir tendence samazināties. Tāpēc ļoti būtiski ir operatīvi pārskatīt izdevumu daļu un izvērtēt, kādas pārmaiņas savos naudas tērēšanas paradumos vajadzētu ieviest. Un vēl ieteiktu tām ģimenēm, kurās iepriekš katrs pats rīkojās ar savu naudu, vienojoties, kādus maksājumus kurš veiks, tomēr izveidot kopīgu ģimenes budžetu. Jo tādējādi būs iespējams kontrolēt kopējo naudas masu, ar kuru ik mēnesi var rēķināties. Citādi var pienākt brīdis, ka, paļaujoties uz otru, var iekrāties parādi, jo šis ģimenes loceklis ir noklusējis, ka viņam samazināta alga," brīdina speciālists. "Protams, no fundamentāliem ieradumiem, piemēram, ikgadējas došanās ceļojumos, SPA apmeklējumiem, regulāras apģērbu un apavu iegādes ir ļoti grūti atteikties, tomēr jānosaka prioritātes."
Jāveic uzkrājumi
"Prasmīgi sabalansējot ģimenes budžeta ienākumus ar izdevumiem, jācenšas atlicināt līdzekļus uzkrājumu veidošanai, vai tie būtu 10, 20 vai vairāk latu. Un nav arī tik svarīgi, kādā veidā nauda tiek uzkrāta, – vai tie būtu depozīti vai ieguldījumi kādos fondos vai akcijās, jo daudz būtiskāka ir drošības izjūta, ko rada šāda rīcība," ir pārliecināts Kaspars Jansons. "Konsultējoties ar bankas speciālistiem, iespējams atrast risinājumu, kā izdevīgāk uzkrāt naudu."
Veidojot uzkrājumus nebaltām dienām, sevi un ģimeni būs iespējams pasargāt no ārkārtas situācijām un straujām finansiālām pārmaiņām. Speciālisti parasti iesaka uzkrājumiem atlikt vismaz 10% no ikmēneša ienākumiem, tomēr var uzkrāt arī daudz mazāku naudas summu, tikai vajag sevi disciplinēt to darīt katru mēnesi.
Jāizvērtē, kādi ir nepieciešamie izdevumi, kādas prioritātes un ko varētu ietaupīt, no kā atteikties, piemēram, varbūt braukt ar sabiedrisko transportu, nevis savu auto. Taču lai lēmumos par finansēm būtu līdzsvars, noteikti jāmeklē kompromisi, atvēlot vietu arī lietām un darbībām, kas sagādā prieku. "Nevajadzētu ekonomēt uz veselību. Ja ir gadījies sasirgt, jāmeklē ārsta palīdzība un jālieto zāles, citādi, to nedarot, vēlāk izdevumi var būt vēl lielāki," norāda Parex bankas Resursu pārvaldības daļas vadītājs Kaspars Jansons.
Ģimenes budžeta plānošana ir pirmais un tādēļ svarīgākais solis pretī ģimenes finansiālajai labklājībai. Budžeta plānošana nozīmē ne tikai savas ģimenes izdevumu un ienākumu uzskaiti, bet arī tā plānošanu, izvirzot konkrētus mērķus. Tas nozīmē, ka, rūpīgi plānojot savas finanses, būs iespējams saprast ne tikai to, cik daudz tērējat un kur var ietaupīt, bet arī būt drošiem par to, ka varēs veikt obligātos maksājumus un justies stabili arī ārkārtas situācijās.
***
NODERĪGI!
Īstermiņa ģimenes budžeta plānošana
1. solis. Jāveido budžeta plānošanas tabula, kurā uzskaita visus ikmēneša ienākumus un izdevumus.
2. solis. Rūpīgi jāuzskaita visi ģimenes ienākumu avoti un jāaprēķina kopējie mēneša ienākumi. Tas ļaus gūt priekšstatu par to, cik daudz naudas mēnesī var tērēt konkrētām lietām.
3. solis. Jāpieraksta, cik daudz naudas mēnesī plānots izdot par obligātajiem maksājumiem un ikdienas tēriņiem. Savukārt pēc rēķinu nomaksas un dažādu pakalpojumu un preču iegādes (šīs summas jāieraksta tabulā, fiksējot pat tādus sīkumus kā košļājamās gumijas un sērkociņu kastītes izmaksas) jāaprēķina, cik daudz naudas reāli iztērēts. Tas sniegs priekšstatu, kādu naudas summu ģimene patiesībā ik mēnesi tērē.
4. solis. Mēneša beigās, kad uzskaitīti visi ikmēneša ienākumi un izdevumi, jāveic to izvērtēšana. Tas ļaus saprast, cik daudz līdzekļu no ienākumiem nepieciešami, piemēram, obligāto maksājumu veikšanai (noteikti jāfiksē regulārie kredītmaksājumi!), kā arī to, cik iespējams atlicināt, piemēram, dzimšanas dienas nosvinēšanai vai uzkrājumu veidošanai.
Ilgtermiņa ģimenes budžeta plānošana
1. solis. Jānosaka finanšu mērķi (nepieciešamie uzkrājumi atvaļinājumam; mājai, bērnu izglītībai; pārkvalifikācijai) un jāapzinās, ka ilgtermiņa mērķu sasniegšanai nepieciešams atteikties no dažādiem īstermiņa izdevumiem.
2. solis. Jāveido uzkrājumi nebaltām dienām, tā rūpējoties, lai ģimenes locekļi būtu pasargāti no ārkārtas situācijām un straujām finansiālām pārmaiņām, piemēram, darba zaudēšanas vai pēkšņas slimības. Speciālisti iesaka uzkrājumiem atlikt vismaz 10% no ikmēneša ienākumiem, bet tā var būt arī mazāka summa.
3. solis. Jāseko, lai ikmēneša kredītmaksājumi nepārsniegtu 30–40% no ikmēneša ienākumiem.
4. solis. Jāatceras, ka visi svarīgākie dzīves notikumi (studijas; aiziešana pensijā; bērna piedzimšana; laulības; pārcelšanās uz citu dzīvesvietu) ir saistīti ar pārmaiņām budžetā.
5. solis. Jāseko makroekonomiskajai situācijai valstī (cenu kāpumam, inflācijai, deflācijai, IKP dinamikai, vidējās algas pārmaiņām u.c.), jo līdztekus šīm pārmaiņām būs nepieciešams pārskatīt arī savus naudas tērēšanas paradumus un mainīt to prioritātes.
