Šogad malka kļuvusi dārgāka, jo lielai daļai mājsaimniecību pagājušajā bargajā ziemā kurināmais aptrūkās, un šoruden daudzi cenšas iepirkt vairāk malkas, jo sinoptiķi atkal sola aukstu ziemu. Augot pieprasījumam, ceļas arī cena.
Malkai atliek naudu no katras pensijas
Malka vērtīgāka kļuvusi arī citu iemeslu dēļ, bet iedzīvotājiem, īpaši pensionāriem, tās pirkšana izrauj krietnu robu ģimenes budžetā. Visdārgāk iznāk maksāt tiem, kuri tikai tagad meklē malkas pārdevējus.
Valcēniete Ludmila Jansone stāsta, ka viņa kurināmo iegādājusies agrā pavasarī, tādēļ izdevies malku nopirkt vēl par tādu pašu cenu kā pērn. Pensionāre kurināmā iegādei pievēršas ar lielu rūpību, lai ietaupītu, kur vien iespējams.
"Malku pērku katru gadu, bet daru to pavasarī, lai pagales līdz rudenim pagūtu izžūt. Ja malka ir sausa, tad tās kurināšanai vajag mazāk, lai istaba kļūtu silta. Citas izejas nav, jo malka gadu gaitā ievērojami sadārdzinājusies.
Pirms dažiem gadiem kubikmetru pirku par astoņiem latiem, bet tagad maksāju 17," stāsta L. Jansone. Viņa piebilst, ka naudu malkai krāj visu gadu, no katras pensijas atliekot noteiktu summu. Savu zināšanu prasa arī pati kurināšana. Nedrīkst dedzināt tikai bērza malku, jo tas kaitē krāsnij. Bērzam klāt jāliek alksnis vai kāda cita koka malka. Ja visu kārtīgi ievēro, tad par dzīvokļa apsildīšanu neiznāk pārmaksāt.
Lielāks pieprasījums ļauj pārdot dārgāk
Malku piedāvā gan lielas kokapstrādes firmas, gan mežu īpašnieki, bet
cenas cēluši abi. Meža īpašnieks Arnis Ķikāns no Ērģemes, lai vairāk
nopelnītu, no sava meža sagādāto malku sazāģē un saskalda. Vienu steru
skaldītas alkšņu malkas viņš pārdod par 17 latiem.
"Tāda cena ir 40 līdz 50 centimetru garām pagalēm, bet īsās sterā pārdodu par 18 latiem. Līdzīga cena skaldītajai malkai ir arī citās vietās. Pērn steru pagaļu pārdevu par 16 latiem," stāsta A. Ķikāns. Pēc viņa domām, daudzi iedzīvotāji pērnziem, kad ilgi pieturējās sals, visus malkas krājumus iztērēja, tādēļ šogad par tās pirkšanu interesējas vairāk.
Turklāt prognozes liecina, ka arī šī būs auksta ziema. Tas daļēji veicinājis cenas celšanos. "Ir savairojušās arī firmas, kas no malkas gatavo kurināmo eksportam, jo arī ārvalstīs pieaudzis pieprasījums. Tāds patēriņš ar laiku liks sarukt kokmateriālu daudzumam privātajos mežos. Tādēļ, domāju, malkas vērtība turpinās pieaugt arī nākamajos gados," spriež A. Ķikāns.
Privāto mežu kļūst mazāk
Arī Valkas SIA "Prestižs" šogad kurināmo pārdod dārgāk nekā pērn. Uzņēmuma projektu vadītājs Pēteris Vaivods informē, ka "Prestižs" piedāvā nomaļu atgriezumus, dēlīšu atgriezumus un negarinātās šāles. "Piekabi, kurā ietilpst apmēram četri kubikmetri nomaļu atgriezumu, tagad piedāvājam par 50 līdz 55 latiem. Pērn cena bija mazāka vidēji par pieciem latiem.
Kopumā mūsu piedāvātajam kurināmajam cenas cēlušās par apmēram 20 procentiem. Sadārdzinājums saistās ar cenu palielināšanos mežizstrādē. Privāto mežu kļuvis mazāk, tātad sarucis arī kokmateriālu daudzums. Kokus, kuru celmu diametrs pārsniedz 28 centimetru, vispār grūti dabūt. Tas viss veicinājis cenas celšanos," atzīst P. Vaivods.
Savukārt Omuļu zemnieku saimniecības "Āres" uzņēmējs Normunds Aumeisters, kurš nodarbojas ar kokapstrādi, uzskata, ka malkas sadārdzinājumu galvenokārt izraisījusi taras dēļu cenu celšanās. "Ārzemnieki par šo eksporta preci ir gatavi maksāt vairāk, tādēļ cenas cēlušās visai produkcijai, arī malkai, kaut mežos guļ daudzi vējgāžu nolauzti koki, kas neko nemaksā.
Turklāt lielie kokapstrādes uzņēmumi vairāk nekā citkārt iepērk malku šķeldas gatavošanai, jo to apkurei pieprasa pašvaldības. Arī tas veicinājis malkas vērtības kāpumu. Mēs pērn kubikmetru neskaldītās apaļās malkas pārdevām par 20 latiem, bet šogad par 22. Nomaļus kubikmetrā pārdodam par 12 latiem, kurus pērn piedāvājām par 10," stāsta N. Aumeisters.
Valkas novadā viens no lielākajiem kokapstrādes un arī kurināmā tirdzniecības uzņēmumiem ir SIA "Vārpas - 1". Valdes priekšsēdētājs Ivars Zalužinskis stāsta, ka pērn uzņēmums kubikmetru apaļkoksnes malkas piedāvājis par 12, bet šogad par 14 latiem. Savukārt kubikmetrs šķeldas pērn maksājis 4,5, bet šogad septiņus latus.
"Malkai tas nav liels sadārdzinājums. 14 lati ir ļoti pieņemama cena, jo patiesībā, lai malkas pārdevējam šis bizness būtu izdevīgs, kubikmetram vajadzētu maksāt apmēram 17 latus. Ja arī mežā gulošajiem kokiem nav vērtības, tad to izvešanai un malkas sagatavošanai pašizmaksa ir 10 latu," skaidro I. Zalužinskis.
Arī viņš uzskata, ka daļēji malkas sadārdzināšanos veicina mežu platību samazināšanās privātajā sektorā, kā arī kokmateriālu cenu celšanās ārvalstu tirgū. Tam piekrīt arī SIA "Valkas meži" valdes loceklis Edgars Gailītis un Smiltenes kokapstrādes firmas "Mežvalde AD" valdes priekšsēdētājs Raimonds Kalniņš. "Ostās tagad aktīvi iepērk kokmateriālus. Mums gan savu produkciju vest uz tām nav īsti izdevīgi, jo dārgas it transporta izmaksas. Mēs pērn apaļkoka malku pārdevām par 11 līdz 12 latiem kubikmetrā, bet šogad par 13,50 latiem," saka R. Kalniņš.
Dažās Ziemeļeiropas valstīs malku jau labu laiku uzskata par luksus preci, ko var atļauties tikai bagāti cilvēki. Tās vērtības celšanās Latvijā liecina, ka ar laiku tā būs arī pie mums.
