Malkas apkure (plīts, krāsns, kamīns)
Zini!
* Dažādu koku malka sadegot dod atšķirīgu siltuma daudzumu. Visaugstākais siltuma atdeves koeficients ir ozolam.
Ozols – 10
Skābardis – 9,6
Osis – 9,2
Kļava – 8,75
Bērzs – 8,3
Melnalksnis – 7,1
Baltalksnis – 6,25
Egle, priede – 6,2
Apse – 5
* Skaidu briketes, salīdzinot ar malku, dod aptuveni trīs reizes vairāk siltuma. Kurinot krāsni ar briketēm, ir jāuzmanās to nepārkurināt. Pietiks, ja kurtuvē ieliks 6 līdz 8 kantainās briketes. Tās labi var aizdedzināt ar skaidām vai sauso spirtu. Kamēr briketes sadeg, tās nevajag aiztikt.
Jotul krāsnis un kamīni
- Jotul krāsnis un kamīnus kurina gruzdošajā režīmā, tāpēc skurstenī nonāk gāzes ar diezgan zemu temperatūru. Šā iemesla dēļ uz skursteņa sienām veidojas kondensāts, un tas noraso. Mitrums piesaista kvēpus, putekļus, un skurstenis pamazām aizaug. Lai no tā izvairītos, mājās, kurās izmanto Jotul apkuri, skursteni vajadzētu oderēt ar metāla cauruli.
- Lietojot šo apkures veidu, skurstenis aizaug straujāk, tādēļ, lai nodrošinātu labu vilkmi, sertificētu skursteņslauķi noteikti vajag aicināt pirms apkures sezonas sākuma un vēlams arī tās vidū.
- No čuguna izgatavotās Jotul krāsnis ļoti sakarst, tāpēc tām obligāti jābūt novietotām uz ugunsdroša pamata. Arī sienai aiz krāns jābūt pārklātai ar ugunsdrošu materiālu: ķieģeļiem, mūri, minerītu flīzēm. Kurtuves priekšā jābūt metāla plāksnei, kas grīdu pasargā no nejauši izkritušam oglēm.
- Jotul krāsni pirms apkures rūpīgi iztīra no sodrējiem. Lai korpusu pasargātu no izdegšanas, tās kurtuvē ir dubultās sieniņas. Jā tās izdegušas vai saplaisājušas, tad noteikti jānomaina ar jaunām.
- Lai nodrošinātu optimālu gruzdēšanas režīmu un kurtuvē neieplūstu vairāk gaisa, kā nepieciešams, Jotul krāsns durtiņām ļoti cieši jāpieguļ korpusam. To panāk ar speciālām blīvējuma auklām, kas pa perimetru pielīmētas durtiņām no iekšpuses. Šī aukla jānomaina reizi divos vai trijos gados. Auklas blīvējumu pārbauda ar papīra lapu – ieliek starp kurtuves durvīm, un tās cieši aizver. Ja lapu nevar izvilkt vai tā plīst, blīvējums ir pietiekams, bet, ja lapa viegli izslīd, aukla jānomaina. To noņem, iztīra auklas gropīti, tajā iespiež speciālu termoizturīgu līmi un auklu pielīmē. (Termoizturīgo auklu un līmi var nopirkt Jotul krāsniņu tirdzniecības vietās.)
- Jotul krāsni ar skursteni savieno tērauda caurule. Ap to laika gaitā veidojas spraugas, jo, krāsni kurinot, caurule izplešas, bet tai atdziestot saraujas. Šīs spraugas aizdara ar šamota māla pulveri, ko var nopirkt būvniecības preču veikalos. To samaisa ar ūdeni, pagatavo biezu krēmveida konsistences masu un aizdara spraugas.
- Ja uz krāsns korpusa redzami skrāpējumi vai izdegusi krāsa, to atjauno ar speciālu termoizturīgu (800 ºC) krāsu.
- Tāpat kā malkas, arī Jotul krāsnīm ieteicama lapukoku malka. Var izmantot briketes, no kurām visefektīvākās ir brūnās ar cauru vidu.
- Lai pasargātu skursteni no aizsērēšanas, apkures sezonai ieteicams iegādāties pulverveida dūmvadu tīrītāju, ko apmēram reizi nedēļā ieber kurtuvē uz gailošām liesmām. Tas sodrējus padara irdenus, un tie viegli nobirst no skursteņa sieniņām.
Gāzes apkure
- Pirms apkures sezonas katru rudeni uz mājām jāizsauc sertificēts gāzes iekārtu remonta speciālists, kurš pārbaudīs gāzes apkures katlu un ar to saistīto sistēmu. Saimnieki gāzes apkures aprīkojumu aiztikt nedrīkst, vienīgais – var noslaucīt putekļus no apkures katla virsmas un radiatoriem. Arī tad, ja šķiet, ka ar sistēmu viss kārtībā, profilaktiskā pārbaude noteikti jāveic, lai apkures sezonu var pavadīt siltumā un drošībā.
- Lai nodrošinātu gāzes apkures katlam nepieciešamo vilkmi, pirms apkures sezonas sākuma vēlams izsaukt sertificētu skursteņslauķi, kurš pārbaudīs dūmvadu un ventilācijas šahtu tīrību.
- Lai sistēmai pievienotie radiatori maksimāli atdotu siltumu, tie jāatbrīvo no visa, kas traucē siltā gaisa cirkulācijai telpā. Vēlams, lai palodze nosedz tikai 1/3 no radiatoriem. Tos nevajag aizsegt ar bieziem dienas un nakts aizkariem. No radiatoriem vajag atbīdīt galdus, puķu plauktiņus ar bagātīgi sakuplojušiem augiem un citas mēbeles.
Centrālā apkure
Centralizētā siltumapgāde ir drošs, energoefektīvs, komfortabls apkures veids, kas saglabā vides tīrību. Galvenie faktori, kas būtiski ietekmē siltumu mājoklī un rēķinus par tā piegādi, ir nama konstrukciju siltumtehniskie rādītāji – pārsegumu, ārsienu, jumta, bēniņu, pagrabtelpu siltinājums, logu un durvju stāvoklis, kā arī moderno individuālo siltummezglu noregulētais režīms. Kopējos siltumenerģijas zudumus sadalot procentuāli, visvairāk tie aizplūst pa logiem – 37%, tad sienām – 35 %, jumtu – 15 % un 1. stāva grīdu – 13%.
Nozīmīga siltumenerģiju ietaupoša iekārta ir individuālie siltummezgli (ISM) ar modernām siltumpatēriņu regulējošām ietaisēm, kas strādā automātiskā režīmā (Rīgā modernizēti 98,4% ISM, kas pieslēgti centralizētai siltumapgādei). Šajos siltummezglos ēkas siltumenerģijas patēriņu var noregulēt atbilstoši iedzīvotāju komforta prasībām un maksātspējai. Vēlamos parametrus, vienojoties ar iedzīvotājiem, nosaka ēkas apsaimniekotājs. Ir iespējams noregulēt nepieciešamo apkures un karstā ūdens temperatūras režīmu noteiktam laika periodam – diennaktij, nedēļai – un atbilstoši vēlamajai iekštelpu temperatūrai. Āra gaisa temperatūrai paaugstinoties vai pazeminoties, ISM izslēdzas vai – gluži pretēji – ieslēdzas.
Lai maksimāli saglabātu siltumu dzīvoklī, pirms apkures sezonas vajadzētu paveikt šādus darbus.
1. Nomainīt nekvalitatīvus, bojātus un vecus logus pret jauniem. Ja nav iespējas to paveikt, rūpīgi jānoblīvē logu un balkonu spraugas, attiecīgi ievietojot arī siltinošu blīvējumu.
2. Atbrīvot radiatorus no aizkariem, mēbelēm vai citiem priekšmetiem, kas traucē siltumatdevi telpai.
3. Novietot aiz radiatoriem siltumu atstarojošu materiālu.
4. Ja radiatoriem ir uzstādīti termoregulatori un nepieciešama ilgstoša telpas vēdināšana, tos noregulē uz zemāku telpas temperatūru.
5. Apkures sezonas laikā telpas ieteicams vēdināt intensīvi, bet īsu brīdi, nevis ilgstoši. Apkures sezonā logs jāatver tikai īslaicīgi.
6. Ziemā uz nakti vēlams aizvērt žalūzijas. Dubulti stiklots logs ar aizvērtām žalūzijām ir līdzvērtīgs trīskārtīgi stiklotam logam.
7. Virtuvē, vannasistabā un tualetē ierīkot regulējamas ventilācijas lūciņas.
Svarīgi!
Būtiskākā kļūda, ko cilvēki pieļauj nezināšanas pēc, ir ēku apkures sistēmas sākotnējā projekta risinājuma izjaukšana – patvaļīga mazāku radiatoru maiņa pret lielākiem, termostatu uzstādīšana bez projekta, neņemot vērā esošās apkures sistēmas īpatnības un hidraulisko režīmu, kā rezultātā nav iespējams nodrošināt noteiktu temperatūru visās vienas ēkas telpās. Lai novērstu mājas siltumapgādes sistēmas disbalansēšanu, pirmkārt, plānojot radiatoru maiņu, ir jākonsultējas ar zinošu siltumapgādes inženieri, jāsagatavo maiņas projekts un tas jāsaskaņo ar apsaimniekotāju. Otrkārt, konstatējot jau notikušu apkures sistēmas pārbūvi, par to ir jāinformē apsaimniekotājs, lai noskaidrotu, vai projekts ir saskaņots un vai sistēmas pārbūve neietekmēs siltumapgādi visā mājā.
