Viņa norādīja, ka Latvijā jau darbojas atkritumu konteineru sistēma, kas ļauj atkritumus šķirot. Šīs sistēmas izveidē ieguldīti vairāki desmiti miljonu latu, turklāt investīcijas plānotas arī turpmāk.
Ražotāji esot pret vēl vienu alternatīvu sistēmu, kurā apsaimniekotu tikai daļu no visiem atkritumiem.
Turklāt PET depozīta sistēmas ieviešana prasītu lielas investīcijas un tai būtu lielas izmaksas - aptuveni 9 miljoni latu gadā.
Vides ministrija atbalsta jaunās sistēmas ieviešanu
Tam gan nepiekrita Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa, kura norādīja, ka jaunās sistēmas investīcijas un izmaksas nav tik lielas.
Ministrijas pārstāve arī sacīja, ka jaunā sistēma papildinās jau esošo atkritumu savākšanas modeli.
Mikosa vērsa uzmanību, ka PET depozīta sistēma efektīvi darbojas jau vairākās valstīs, tostarp Igaunijā un Horvātijā. Ministrija vēlas panākt tās ieviešanu arī Latvijā.
Horvātijā, kur sistēma darbojas, neredz mētājamies nevienu plastmasas pudeli un skārdeni.
Arī Latvijā tās pudeles, kuras var nodot, pretī saņemot naudu, apkārt nemētājas un vidi nepiesārņo. Citādi ir ar plastmasas pudelēm, kuras patlaban nevar nodot, pretī saņemot santīmus. Ar tām ir pilnas mežmalas.Lēciens pāri grāvim, atsperoties tā vidū
Arī pārtikas tirgotāji atbalsta jaunās sistēmas ieviešanu. Tirgotāja "Maxima Latvija" preses sekretārs Ivars Andiņš pauda uzskatu, ka būtu jāievieš uzreiz depozīta sistēma visu veidu tarai, tostarp plastmasai.
Gan tirgotāji, gan to klienti vēlas dzīvot tīrā Latvijā, Andiņš teica un atgādināja, ka pircēji jau iepriekš atzinīgi novērtējuši dabai draudzīgu maisiņu ieviešanu.
Ieviest sistēmu pa daļām vispirms stiklam un tikai tad plastmasai būtu tas pats, kas lēkt pāri grāvim, mēģinot atsperties tā vidū, viņš salīdzināja. Vienota sistēma visai tarai kopā izmaksātu lētāk nekā divas dažādas sistēmas, ko ieviestu vienu pēc otras.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce diskusijā teic, ka atbalsta depozīta sistēmu stikla tarai, taču, viņaprāt, esošā atkritumu šķirošanas sistēma nav izsmēlusi savas iespējas un to var attīstīt. Viņš vērsa uzmanību, ka
jaunas izmaksas var samazināt Latvijas ražotāju konkurētspēju.
Arī Mazo alus darītāju asociācijas pārstāvis Pēteris Lininš bija pret jebkādu jaunu finansiālu slogu ražotājiem. Šajos apstākļos tas varot izrādīties liktenīgs. Šis brīdis neesot īstais, lai ieviestu vēl vienu dārgu sistēmu, viņš pauda, norādot, ka jau esošā sistēma darbojas.Grūtības konkurēt
Viņš atgādināja, ka ikdienā alus darītājiem jākonkurē ar importētajiem dzērieniem. Ja pēc PET depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā ražotais alus būs dārgāks, mūsu alus darītāji zaudēs konkurences cīņā.
Savukārt atkritumu apsaimniekotāju pārstāvis Jānis Vilgerts atzina, ka līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu iegūtu vide un sabiedrība, taču tai pašā laikā jāņem vērā ražotāju zaudējumi un dzērienu cenas.
Diskusijas dalībniekiem bija dažāda informācija par PET depozīta sistēmas darbību citās valstīs.
