Slokā esošajā atkritumu šķirošanas stacijā pieņem atkritumus ne tikai no apkārtējo reģionu iestādēm un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, bet arī iedzīvotājiem pašiem.
Te ikviens var atvest savas nevajadzīgās lietas. Vēlams, lai tajās nebūtu sadzīves atkritumi, piemēram, dārzeņu mizas, drēbes un apavi.
Ja iedzīvotāja atvestie atkritumi nebūs sašķiroti, viņam par to nodošanu būs jāmaksā, taču cilvēka
sašķirotos atkritumus Slokā pieņem bez maksas.
Šķirošanas stacijā gaidīs gan nevajadzīgas dzērienu pudeles un burkas (stikla, plastmasas un skārda), gan izlietotus sadzīves ķīmijas iepakojumus. Tāpat te zinās, ko darīt ar vecām plastmasas benzīna kanniņām, plēvju gabaliem un pat tetrapakām.
Tā izskatās vēl nesašķirotas atkritumu kaudzes. Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET
Šķirošanas stacijā meklē lietojumu arī vecai elektrotehnikai, tostarp datoriem, kā arī riepām un pat koku zariem, kurus pārvērš šķeldā. Tāpat otrreizējai pārstrādei tiek nodots papīrs, kartons un vecie žurnāli un avīzes. „Piejūras” vadītāja Indra Rassone, portālam TVNET laipni izrādot šķirošanas kompleksu, saka:
Dedzināt nevajadzētu nevienu atkrituma veidu. Vairumu var otrreiz pārstrādāt.
Piemēram, no PET pudelēm izgatavo vairākus produktus, tostarp tekstilšķiedru, no kuras ražo džemperus, krekliņus, polsterētas segas, paklājus. No 27 pudelēm var izgatavot vienu džemperi.
Lielas un iespaidīgas ķīpas
Pēc sašķirošanas atkritumi tiek saspiesti un safasēti lielās un krāsainās ķīpās, kuras sver vairākus simtus kilogramu. Atkarībā no atkritumu veida ķīpā var būt pat vairāki desmit tūkstošu atkritumu vienību. Piemēram, katrā ķīpā sapresēti vairāki tūkstoši plastmasas pudeļu.
Dažu atkritumu veidu ķīpas no tālienes izskatās pat interesanti, piemēram, saspiestās skārdenes saules gaismā laistās un mirguļo.
Saplacināto skārdeņu ķīpas mirdz visās varavīksnes krāsās. Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET
Dažādiem atkritumiem „Piejūras” darbinieki atraduši dažādus uzpircējus. Rassone atklāj, ka visdārgāk izdodas pārdot vecos plēves maisus. Laba cena ir arī saspiestajām plastmasas pudelēm. Interesanti, ka
visdārgāk maksā caurspīdīgās plastmasas pudeles.
Savukārt lētāk - krāsainās.Bet vismazāk pārstrādātāji gatavi maksāt par tumši brūnajām lielajām plastmasas alus pudelēm. „Nepērciet šo alu!” Rassone smejoties saka.
Taču, pārejot pie nopietnām lietām, viņa atgādina, ka iespēju robežās iedzīvotājiem vajadzētu atbalstīt atkritumu šķirošanu, tādā veidā ievērojami samazinot atkritumu poligonā nogādāto lietu daudzumu.
Tās mantas, kuras nokļūst poligonā, vienkārši runājot, sapresē un aprok zemē. Savukārt vairumu sašķiroto atkritumu var otrreiz pārstrādāt.
Sapresēto plastmasas pudeļu kalni. Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET
„Piejūras” vadītāja atzīst, ka laika gaitā cilvēku interese un aktivitāte atkritumu šķirošanā arvien pieaug. Piemēram, šovasar šķirošanas kompleksā nonāk par aptuveni 20% vairāk mantu nekā pērnvasar.
Visaktīvākie veselīga un zaļa dzīvesveida praktizētāji ir bērni un jaunieši.
Nereti tieši bērni pēc šķirošanas kompleksa apmeklējuma ir tie, kuri mudina vecākus pievērsties atkritumu šķirošanai.
Uz katra konteinera ir rakstīts, kāda veida atkritumiem tie paredzēti – zaļie paredzēti stiklam (izņemot spoguļus un auto stiklu), bet dzeltenie domāti plastmasai, papīram, skārda bundžām.
Neskatoties uz to, joprojām ir ļaudis, kuri zvanveidīgajos konteineros met visu, kas pagadās un
nereti pa mazajiem caurumiņiem mēģina iestūķēt arī sadzīves atkritumu maisus.
Šajos konteineros jāmet sašķiroti atkritumi. Foto: Felicija Vērzemniece/TVNET
Darba dienās Slokā esošajā šķirošanas kompleksā pieņem vidēji 90 tonnas atkritumu, bet brīvdienās nevajadzīgo lietu apjoms sasniedz 30 tonnas. Visu šo daudzumu ik dienas apstrādā pieci cilvēki.
