Līdz šim Vācija un Austrija bija vienīgās ES valstis, kas izmantoja iespēju saglabāt ierobežojumus Austrumeiropas darbaspēkam līdz pat 2011.gada 30.aprīlim, baidoties, ka austrumeiropiešu pieplūdums pasliktinās vietējo strādājošo stāvokli un nodzīs uz leju darba algas.
Arī tagad bažas par to vāciešu un austriešu vidū nav rimušās, taču Eiropas Komisija viņus mierina, prognozējot, ka Vācijā un Austrijā nav gaidāmi milzīgi Austrumeiropas viesstrādnieku pūļi. EK arī uzsver, ka darbaspēka brīva kustība ES robežās pozitīvi ietekmē ekonomiku un ļauj aizpildīt strādājošo deficītu darba tirgos.
EK lēš, ka līdz 2015.gadam vecajās 15 ES valstīs dzīvojošo austrumeiropiešu skaits pieaugs līdz 3,3 miljoniem un līdz 2020.gadam - līdz 3,9 miljoniem, bet viņu daļa, kas pašlaik ir tikai 0,6% no iedzīvotāju kopskaita, līdz 2015.gadam palielināsies niecīgi - līdz 0,8%, bet līdz 2020.gadam - līdz mazāk nekā 1%.
Arī Austrijas un Vācijas varas institūcijas noliedz, ka pēc 1.maija šajās valstīs ieradīsies milzīga viesstrādnieku armija no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas un Slovēnijas. Oficiālas prognozes rāda, ka Vācijā pēc darba tirgus atvēršanas ik gadu ieplūdīs 100 tūkstoši viesstrādnieku no Austrumeiropas, bet Austrijā - 20-25 tūkstoši.
Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanējis, ka Vācija kā magnēts pievilks daudzu Austrumeiropas valstu iedzīvotājus, tostarp no Latvijas, jo šajā turīgajā rietumzemē strādājošie varēs nopelnīt divas līdz trīs reizes lielākas algas nekā dzimtenē.
Eksperti pauduši, ka Vācijas darba tirgus atvēršana maijā veicinās gan mazkvalificēta, gan kvalificēta darbaspēka aizbraukšanu, un speciālisti, kas pirmie varētu pamest Latviju, varētu būt medicīnas jomas darbinieki, kā arī interneta tehnoloģiju speciālisti.
Lai gan Latvijā vairākums amatpersonu un speciālistu negaida masveida emigrāciju, vairāki eksperti tomēr ir satraukti, ka Latvija ir uz postošas ekonomiskās emigrācijas sliekšņa, norādot, ka jau pašlaik mūsu valsts uzņēmējiem ir grūti atrast kvalificētus strādājošos.
"Īstermiņā bez darba esošu cilvēku emigrācija varētu šķist pozitīva, jo samazinās budžeta tēriņi [bezdarbnieku pabalstu maksāšanai]. Taču, ja šie cilvēki vairs neatgriežas atpakaļ valstī, tas rada problēmas ilgtermiņā. Šajā gadījumā pieaug sociālais slogs, samazinās tādu cilvēku skaits, kuri Latvijā maksā nodokļus un uztur budžetu," raidsabiedrība "Deutsche Welle" citē Latvijas "Swedbank" vecāko ekonomisti Liju Strašunu.
Vēstīts, ka bažas par kvalificēta darbaspēka aizplūšanu uz Vāciju valda arī Lietuvā un Polijā.
Vācija ir paziņojusi, ka vēlas kļūt par kvalificētiem un izglītotiem imigrantiem pievilcīgu valsti. Sagaidāms, ka spēcīgais pieaugums ES lielākajā ekonomikā, kāds vērojams pēdējā laikā, vairos pieprasījumu pēc augstas raudzes speciālistiem.
Viens no pētījumiem rāda, ka pēc darba tirgū pastāvošo ierobežojumu atcelšanas Vācijā no astoņām jaunajām Eiropas Savienības valstīm ik gadu ieplūdīs 100 līdz 140 tūkstoši strādājošo, lielākoties no Polijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Savukārt Ķelnē bāzētais Vācijas Ekonomikas pētījumu institūts (IW) aprēķinājis, ka līdz 2020.gadam Vācijā no Austrumeiropas varētu ierasties līdz 1,2 miljoniem strādājošo, no kuriem aptuveni 800 tūkstoši - nākamajos divos gados.
Vienošanās par darbaspēka brīvas plūsmas veicināšanu ES tika parakstīta jau 2003.gadā, taču bloka valstīm bija tiesības saglabāt ierobežojumus viesstrādniekiem līdz pat 2011.gada maijam. Rumānijai un Bulgārijai Vācija un Austrija saglabās ierobežojumus līdz 2013.gadam.
