Esmu paspējis pastrādāt 9 darba vietās, dažnedažādās (viesstrādnieku) darbības sfērās. Pēdējos 8 mēnešus turos vienā darba vietā, saņemu 293 paundus nedēļā + ja ir iespēja, var strādāt virsstundas. Tad mierīgi var nopelnīt ap 500.
Lai gan neesmu te ilgi, uzskatu, ka man ir diezgan plaša pieredze, tamdēļ maksimāli objektīvi centīšos to visu apkopot.
Anglija iebraucējiem
Neviena zeme nekad nebūs kā dzimtā zeme. To apzinās visi, bet, lai patiešām saprastu, ko tas nozīmē, ir jāpadzīvo un jāpastrādā citviet. Te ir citi likumi, te ir cita kārtība, pat cita ikdiena.
Un nebeidz pamest apziņa, ka esi tikai iebraucējs.
Jā, viennozīmīgi naudu Anglijā var nopelnīt daudz vienkāršāk nekā Latvijā, bet te nebūs visi tavi radi un draugi, te nebūs tavas bērnību dienu takas un Gaujmale, te nebūs gardā latviešu pārtika un lētas cigaretes.Aizbraucot ir jāatsakās no daudzām ikdienišķām lietām, ko, Latvijā dzīvojot, pat nenovērtējam. Bet Anglijā nav jāskatās uz krīzes izmocītajām un depresīvajām sejām, te cilvēki dzīvo laimīgāk.
Turklāt acīmredzot mitrā gaisa dēļ te ir daudz veselīgāki cilvēki. Angļi paši praktiski neslimo un pat nesaprot, ko tā īsti nozīmē saaukstēties. Toties Anglijā būs mazas un neglītas rindu vai dvīņu mājas, ar šauriem dārziņiem un augstām sētām - kā katram savs maziņš cietumiņš. Par plusiem un mīnusiem var diskutēt gari, kur ir labāk - te vai tur? Laikam jau tas tīri no katra paša personīgās vērtību skalas ir atkarīgs.
Pirms braukšanas
Netici sludinājumiem!!! Nezinu nevienu pašu cilvēku, kas būtu atbraucis un veiksmīgi te iekārtojies, pirms tam samaksājot paprāvu naudas summu kādam "iekārtotājam". Tieši otrādi - jau 2 reizes nācies palīdzēt un izmitināt latviešus, kurus labais "iekārtotājs" (turklāt latvietis) ir pametis ar karti rokā zem saulainajām Anglijas debesīm - bez naudas, bez valodas.
Baisi ir iedomāties, kas ar šiem cilvēkiem būtu noticis, ja nebūtu ar draugiem viņus sastapuši. Vēl baisāk ir iedomāties, cik tādus mēs neesam sastapuši. Pareizākais noteikti būtu doties laimes meklējumos uz vietu, kur jau ir kāds savējais, ko pazīsti un kam vari uzticēties.
Domā, tev nav draugu Anglijā? Atver draugiem.lv un paskaties savu draugu starpā, kas jau ir aizbraukuši. Es domāju, ka tikai retajam šobrīd neizdosies atrast savos draugos aizbraucēju.
Tik nevajag sacerēties, ka "bagātie strādnieki" tagad tevi vilks
un gādās visu, ko tev vajag! Katram pašam sava nasta jāveļ, bet ir labi, ja ir kāds netālu, kas var pateikt, kur sākumā īrēt un kur iet darbu vaicāt.Viennozīmīgi vieglāk ir sākt jau iebraucējiem pārpludinātās pilsētās, kā Peterborough, Leicester, Boston, kas atrodas industriālo centru tuvumā, kur darbu atrast ir diezgan elementāri, jo tuvumā ir daudz fabriku, noliktavu, printētavu u.c.
Piedevām šajās pilsētās jau ir neiedomājami daudz latviešu - nav iespējams iziet 20 minūšu pastaigā un nesadzirdēt latviešu valodu uz ielas. Turpat jārēķinās, ka kaimiņos var dzīvot gan lietuvieši, gan poļi, gan babaji un vēl sazin kas.
Varbūt daudziem, tas liekas nepieņemami, bet, ja godīgi, tad visas šīs tautības kopā ņemot man ir mazāk kaitējušas nekā dažs labs izglītots latvietis viens pats.
Anglijā nav vietas PSRS laikā iedzītajiem rasistiskajiem uzskatiem,
tos varat droši atstāt mājās. Valoda - jo labāka tā būs, jo vieglāk, jo drošāk un vairāk komunicēsies, jo labāka tā būs. Nevajag baidīties, vietējie ir pieraduši, ka daudzi nezina valodu.Daudzi ir atbraukuši te tikai ar "Yes" un "No" variantu, var iemācīties. Bet personīgi es ieteiktu tomēr pamatus pirms braukšanas apgūt, citādi būs grūti. Tikpat svarīgi ir izvēlēties pareizu laiku atbraukšanai. Anglijā ir ļoti izteikti ekonomikas aktīvie (jūlijs, augusts, novembris, decembris) un neaktīvie (februāris, marts, aprīlis, septembris) periodi. Klusajā periodā atrast darbu ir krietni grūtāk - prasa pieredzi, atsauces no darba vietām, labākas valodas prasmes.
Aktīvajā (angliski busy) periodā lielākoties nešķiro cilvēkus - no sērijas "pase ir, kā tevi sauc vari pateikt - aizpildi dokumentus un pēc trīs stundām esi atpakaļ un brauc uz darbu.
Esi centīgs, pierādi sevi darbā, un būs darbs arī klusajos periodos! Cik esmu redzējis, latviešiem nav problēmu sevi darbā pierādīt, praktiski
visur, kur esmu strādājis, latvieši ir čaklākie, ātrākie un labākie,
reizēm šķiet, ka to nenovērtē, bet, ticiet man, tas atmaksājas. Pats personīgi strādāju ļoti enerģiski un no visas sirds, bieži citi smīn, ko tā es tur tā skrienu, bet, kad darba ir maz, viņiem dod strādāt 2-3 dienas nedēļā, bet man visas 5.Līdzi ņemt ieteicams vismaz kaut kādas iepriekšējo darbu rekomendāciju vēstules (apzīmogotas) angļu valodā. Daudzi pat vilto vai vienkārši uztaisa izskatīgu viltus vēstuli, iespēja, ka angļi zvanīs uz Latviju, lai pārbaudītu, līdzinās nullei. Vairāk vai mazāk angļiem vispār neinteresē, kas ir noticis ārpus Anglijas. Līdz ar to arī Latvijā iegūta augstākā izglītība Anglijā ir praktiski kaķim zem astes.
Ja ir iespēja, ieteiktu šurp doties ar auto, tie nav tikai mīti -
ar auto darbu atrast ir reizes trīs vieglāk,
plus, vadājot kolēģus uz darbu, ir iespējams atgūt benzīna naudu pat dubultā. Pēc likumiem nedrīkst te ilgi uzturēties ar citu valstu mašīnām, bet, ja brauksi mierīgi un acīs neleksi, ilgi neviens neliksies ne zinis. Un, kad nu tomēr brīdis pienāks, tev policisti laipni palūgs pāris nedēļu laikā pamest valsti. Tad arī ir laiks pirmajam atvaļinājumam aizvest mašīnu uz Latviju un, iespējams, pirkt jau automašīnu Anglijā.No sākuma Anglijas apdrošināšanas cenas liksies neadekvāti lielas, bet, ja būsi iedzīvojies, varēsi to atļauties. Un ar laiku tās cenas sarūk.
Darbā pieņemšanas kārtība un darba aģentūras
Darba līgums (kontrakts) garantē stabilu samaksu, ir darbs vai nav, daudzviet arī sociālās garantijas - šajā ziņā viss līdzinās Latvijai, kad kādā uzņēmumā tiek izsludinātas vakances, ir jāiesniedz CV vai jāaizpilda speciāla veidlapa, kas sīki izjautā visu par tevi. Iesniedz, gaidi, ceri.
Bet, ja valoda nav augstā līmenī, par publisko sektoru (veikali, kafejnīcas, bāri, viesnīcas) vari aizmirst. Vispār firmas īpaši nevēlas slēgt darba līgumus ar cilvēkiem, kam nav darba pieredzes Anglijā. Turklāt atlaišanas gadījumā ir jāizmaksā milzu kompensācijas, ar ko lieli uzņēmumi neriskē, slēdzot līgumus ar darba aģentūrām.
Piemērs: firma kontraktā darbiniekam maksā 9 paundus stundā, tajā pašā laikā aģentūrai firma maksā 12 paundus stundā par katru aģentūras darbinieku darbā. No šiem 12 paundiem aģentūras darbinieks saņem 6 paundus stundā un vēl atvaļinājuma naudu (~2.5 dienas mēnesī), brīvdienas diezgan brīvi var izņemt pēc savas izvēles.
Pārējo naudu aģentūra pelna sev. Lielākā daļa iebraucēju, tai skaitā arī es, sāk darbu caur darba aģentūrām. Jā, nevis darbā iekārtošanas aģentūras, kā esam raduši Latvijā dzirdēt, bet darba aģentūras, kas negarantē neko. Kārtība vienkārša - dodies uz kādu no šīm aģentūrām (industriālajās pilsētās tādu ir daudz) un vaicā, vai nav iespēja strādāt. Ja ir, tad reģistrējies, aizpildot veidlapu ar informāciju par sevi.
Tad, visticamāk, tiks piedāvāts kāds darbs, pārsvarā aģentūrām ir daudz objektu, dažādās nozarēs.
Iespējams, ka būs jāstrādā vienu dienu vienā darbā, bet nākamajā pavisam citur.
Silti iesaku vismaz sākumā klausīt aģentūras, neatsakot nevienam darbam, ko tās dod. Tā sakot, labs pirmais iespaids ir svarīgs. Ja viss būs labi, ātri vien piespēlēs diezgan stabilu darbu. Nereti arī aģentūras pačakarē cilvēkus, pats esmu 4 no rīta bijis pie aģentūras, kur it kā jābrauc uz darbu, bet pasaka, ka tik daudz cilvēku todien nevajag un es varu doties mājās, - diez kas nav.Bet ir arī labas un solīdas aģentūras, tas vairāk atkarīgs no aģentūru darbinieku attieksmes. Nereti, pastrādājot caur aģentūru kādā objektā ilgāku laiku, var tikt piedāvāts kontrakts, uz ko tad arī vairums aģentūrnieku tiecas. Ja godīgi, tad visa šī aģentūru sistēma ir viens liels laimes rats - ieiesi 5 minūtes ātrāk vai vēlāk aģentūrā - dabūsi vai nedabūsi darbu. Aģentūras aģents izdomās - izskaties pēc laba darbinieka, iedos darbu, ja ne, tad neiedos.
Bet tas laimes rats ir tavās rokās un tu pats izvēlies, cik reizes to griezt. Ir cilvēki, kas sēž mājās Anglijā un čīkst, ka nevar darbu atrast. Man smiekli nāk. Ja nav darba, ej cauri visām aģentūrām katru dienu, paies viena, varbūt paies divas, trešajā kaut kur jau būsi atradis darbu. Aģentūru darbinieki, redzot tavu seju biežāk, sapratīs, ka tiešām vēlies strādāt.
Daži mani novērojumi
* Darbu meklēt ir jāiet no rīta 8-10, nevienam pēcpusdienas baložus nevajag.
* Ja aģentūrā pajautā tikai tavu vārdu un telefona numuru un sola atzvanīt, neceri, negaidi, nekas tur nebūs, ej citur, meklē, nāc rīt atkal. Kāpēc zvanīt kādam tur, ja katru dienu nāk jauni cilvēki.
* Atradušam darbu, nevajag ieciklēties, iespējams, var labāku atrast, bet pārlieku mētāties šurpu turpu ar nav labi, te nu katram pašam jāsajūt, cik tālu tu esi un cik tālu dotajā mirklī vari tikt.
Iebraucējiem izplatītākās darba vietas
* Fermas - pašam nav pieredzes šajā jomā, bet gana esmu dzirdējis šos šausmu stāstus. Skriet pakaļ kombainam un ķert rāceņus, stumdīt mēslus visu dienu utt.
Fermās arī visbiežāk tiek apkrāpti cilvēki
- nesamaksātas algas, atņemtas pases, pat paverdzināti. Protams, var pagadīties labi saimnieki un viss būs labi, bet es nevienam neieteiktu riskēt.Fermās praktiski nemaz neprasa valodu, dzīvošana uz vietas.
* Ēdiena fabrikas - te nu būs arī mans pirmais šausmu stāsts. Atbraucu aprīlī, un tajā brīdi darba tirgus bija diezgan kluss, vienīgais, ko atradu tobrīd, bija darbs svaigo salātu un augļu fabrikā. Reģistrējāmies ar draugu, un mums deva 1,5 stundu, lai aizietu mājās sataisīties uz darbu.
Fabrika liela, 2-3 (60-90 cilvēki) autobusi uz katru maiņu vien brauca. Iekāpām autobusā un bijām divi vienīgie baltie, pārējie indūži (indusi). Protams, uz vietas jau vienu latvieti satikām, viņa pateica, kas, kur un kā jāvelk un kur jāiet.
Apģērbām tos halātus, cimdus, cepurītes un gumpīšus, devāmies lielā telpā, kur visu laiku ir tikai +6 grādi. Ak Dievs! 12 stundas (3 pārtraukumi bija) pie līnijas stāvēju un griezu ananasus mazos, smukos gabaliņos. Nezināju, kur likties, savukārt indūži tik priecīgi: "Good job, easy money!"
Latvijā nekad neko tādu nebiju darījis, pat ne tuvu.
Tobrīd citu darbu nemācējām atrast, es jau sāku domāt, kur esmu iepinies, bet pāris dienu laikā mēs ar draugu jau bijām iekārtojušies labākās vietās prom no līnijām un darba apstākļi bija ciešami.Aptuveni 2 mēnešus tajā fabrikā arī nostrādāju, interesanta pieredze, ir tagad, par ko pasmieties. Turklāt, cik zinu, man tā pieredze nav smagākā, vistu fabrikās, piemēram, dzīvas vistas pa vienu galu nāk iekšā un safasēti stilbiņi pa otru ārā, un process esot izcili pretīgs.
Nevienam nenovēlu nonākt ēdiena rūpnīcās, bet iesaku rēķināties, ka varbūt tādā būs jāpastrādā, jo tas tomēr ir labāk nekā tukšām rokām mājās sēdēt. Priekšrocības - praktiski neprasa valodas prasmes, strādā, kad gribi, cik gribi, bet tikai minimālā likme stundā.
* Printētavas un cita veida fabrikas - darbs nav smags, bet ļoti vienveidīgs - vienu darbību, varbūt pat kustību nākas atkārtot stundām ilgi. Piemēram, kārtot bukletus kastītēs un krāmēt uz paletes vai nolikt detaļu, nospiest pedāli, izņemt detaļu - variants.
Nu nav nekādi spožie darbi, bet labāki par vistiņu mērdēšanu un pastāvīgu uzturēšanos ledusskapī ir.
Priekšrocības - maz prasa valodas zināšanas, daudz brīvāka darba atmosfēra, vairumā gadījumu, pat ar pleijerīti ausīs var staigāt (citur tas ir stingri aizliegts).
* Noliktavas (warehouse) tad nu ir, manuprāt, pieņemamākais no visiem šiem melnajiem darbiem. Tas nav gluži kā Latvijā iedomājamies noliktavu, te tās ir neiedomājami lielas, ar modernu tehniku. Piemēram, noliktava, kur šobrīd strādāju, ir pusjūdzi (800 m) gara, tur septiņos stāvos stāv prece, pat vienkāršam cilvēkam ir grūti aptvert, cik miljonu vērtībā tur stāv preces.
Pamatdarbi - izkraut un pielādēt smagās mašīnas, šķirot, vākt kopā un sagatavot pasūtījumus utt. Kādu laiku pastrādājot, var tikt arī pie kādas noliktavas mašīnas vadīšanas.
Priekšrocības: labākie darba apstākļi melnā darba tirgū, nereti labi apmaksātas virsstundas.
Kā tad angļi pret mums izturas?
Protams, ir skeptiķi, pat reizi gadā notiek skinhedu gājiens kādā no "viesstrādnieku" pilsētām un it kā tiekot dauzīti šie viesstrādnieki. Pagājušajā gada vasarā šis gājiens notika Lesterā, kur tobrīd dzīvoju, - pat darba vietās mums lūdza neiet šajos datumos ārā no mājām.
No rīta nenormālā ātrumā ik pa 5 minūtēm pa 4-8 mikroautobusiem pilsētā traucās iekšā policijas specvienības no citām pilsētām, sākām sildīt krāsns kruķus pa ķērienam un gaidīt, kas tad nu notiks. Nekas, neko vairāk par šiem policistiem un vienu un to pašu pārsisto skina pieri visās avīzēs es arī neredzēju.
Bet kopumā angļi ir pozitīvi un pretimnākoši cilvēki,
jo viņiem jau patiesībā vajag mūs - ja patinam atpakaļ vēsturi, tad Anglijā sāka ielaist, pat speciāli ievest cittautiešus, jau sensenos laikos.Un, protams, visur slavina, ka angļi daudzus darbus negrib strādāt un viss tikai ekonomikas dēļ - tā ir tikai aisberga redzamā daļa.
Patiesībā angļi, uz savas salas dzīvojot, ir gadsimtus tik izolēti bijuši, ka teju vai visus viņus var vienā lielā dzimtas kokā salikt kopā - tas ir novedis pie plaši izplatītām un smagām iedzimtām kroplībām un slimībām. Bieži sastopami šie smagi slimie cilvēki uz ielām, Anglijai ir nepieciešamas jaunas asinis.
Ko es ar to visu gribu pateikt...
Augstāk minētais nav dzīve Anglijā, tā ir tikai iebraukšana, te ir iespējas integrēties, atrast labu darbu, veidot karjeru, iegūt bezmaksas izglītību un veidot pilnvērtīgu dzīvi Anglijā.
Es nepārtraukti sekoju līdzi notikumiem Latvijā un cerības neatmetu, bet
diemžēl vismaz tuvāko desmit gadu laikā es Latvijā neredzu nekādu augšupejas perspektīvu.
Skarbi. Es nevēlos šeit aģitēt par labu prombraukšanai, tas ir katra paša lēmums.Es arī nesaku, ka baigi jauki ir to melno darbu rauties, bet ko tad jūs domājat - te atbraukt un firmas vadīt uzreiz?
Es tikai saku, ka ir iespēja braukt, meklēt, darīt un sasniegt. Pēdējo gadu laikā arī Anglijas ekonomika dažbrīd izrāda nestabilitāti, tāpēc iespējams, ka pēc pāris gadiem te iekārtoties tik viegli vairs nebūs iespējams. Protams, nav patīkami pamest dzimto zemi un mājas.
Tajā pašā laikā ir patīkami dzīvot ar pilnu ledusskapi, staigāt jaunās drēbēs un vēl iekrāt naudu.
Paldies.
Raimonds
