Pēc Zariņa vārdiem, lielākā daļa jeb 95% no Latvijas nekustamā īpašuma pircējiem ir vietējie iedzīvotāji.
Viņš arī noraidīja pieņēmumu, ka ārzemnieki izmanto krīzes sniegtās iespējas un masveidā iegādājas īpašumus Latvijā.
„Nekad īpašumi no ārzemnieku puses nav pirkti masveidā. Kaut arī mēs vienmēr no tā esam baidījušies.”Nozares uzņēmējs atgādināja, ka diskusijas par šo jautājumu bija jau deviņdesmitajos gados, kad pieņēma lēmumu, vai ārzemnieki varēs iegādāties nekustamo īpašumu Latvijā: „Visi bļāva, ka nedrīkst, jo viņi izpirks visu Latviju. Vai tad viņi visu ir izpirkuši? Nē, nav izpirkuši!"
Nepamatotas bažas
Viņš turpināja: "Tagad, runājot par uzturēšanās atļaujām ārzemniekiem, atkal rodas šīs diskusijas un bažas, ka „ārvalstnieki izpirks visus Latvijas īpašumus.” Taču tās esot nepamatotas: „Ir tikai kaut kāds procents cilvēku, kuriem Latvija varētu būt interesanta kā starpposms biznesam Eiropā. Valoda, mentalitāte un citas lietas šeit ir viņiem daudz saprotamākas nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā.”
„Mums tas noteikti ir jāizmanto,” viņš uzsvēra un atzina, ka
tas absolūti neapdraud mūsu nacionalitāti. Neviens šo zemi neatņems. Īpašums jau te paliek.
Viņš atzina, ka ilgu laiku latvieši negribēja runāt par savu zemi kā par eksportu, taču tas būtu jādara. „Ņujorku nopirka japāņi, ķīnieši. Bet Ņujorka jau paliek tur, kur tā bija. Tas pats ir ar Latviju. To nevar aizvest!”Tādējādi norma par uzturēšanās atļaujām nekādi neapdraudot Latvijas zemi. „Tur ir tikai ieguvumi,” viņš rezumēja un atzina, ka norma arī aktivizētu nekustamā īpašuma tirgu.
Palīdzēs tirgum atgūties
Vienlaikus šīs idejas realizācija „nebūs galvenais iemesls, kādēļ tirgus atgūsies”. „Taču tā veicinās vismaz kādu kustību nozarē, ieviesīs „dzīvību”. Līdz ar to ienāks arī kāda nauda nodokļu veidā. Tāpat būs darbs arī nekustamā īpašuma speciālistiem, vērtētājiem un tā tālāk," Zariņš teica.
Viņš arī atgādināja, ka labajos gados, kad bija nekustamā īpašuma burbulis, ar uzņēmējdarbību nekustamo īpašumu tirgū bija saistīti teju visi Latvijas iedzīvotāji. „Krīzes laikā strādājošo skaits nekustamo īpašumu nozarē krities dramatiski – darbinieku skaits nekustamo īpašumu nozares uzņēmumos, cik zinu, samazinājies aptuveni trīs četras reizes.”
