Dzīvot Rīgā ir dārgāk nekā, piemēram, Vašingtonā vai Tallinā, par to liecina jaunākais uzņēmuma „Mercer” pētījums. Lai aprēķinātu dzīvošanas izmaksas, katrā pilsētā tika izpētīta vairāk nekā 200 preču maksa - gan divistabu dzīvokļa īre, transporta izmaksas, pārtika, drēbes un daudzas citas lietas. Visvairāk tiek akcentēts, ka Latvijā neadekvāti augstas cenas ir tieši apģērbam, kā arī higiēnas un citām precēm. Augstie uzcenojumi lielā mērā skaidrojami ar Latvijas nelielo tirgu, kā arī augstajām loģistikas un mārketinga izmaksām. Taču pircēji, balsojot ar savu maku, varētu piespiest tirgotājus kaut nedaudz mazināt šo uzcenojumu. Un daudzi savus maciņus Latvijā vairs negrib vērt vaļā.
Iepērkas citās valstīs
Baiba, pircēja: "Pārsvarā dodamies uz Berlīni, jo tur ir lētākas
cenas un lielāka izvēle. Kas tieši lētāks? Apģērbs. Pēc tā braucu
vienreiz – divreiz gadā."
Tomēr tie, kas spiesti iepirkties uz
vietas, rūpīgi izvērtē katru pirkumu.
Inga, pircēja: "Kā ir atlaides, skatos, ko pirkt. Ja būtu jāpērk par
parasto cenu, trīs reizes padomātu."
Igors, pircējs: "Mums ir
mazs tirgus - skaidrs, ka uzcenojums virs 100%."
Tirgus ir
līdzsvarā ar tā pircējiem un, kamēr būs tādi, kas par desmit latu
vērtajām kurpēm būs gatavi maksāt piecdesmit latus, tikmēr cenas
nemazināsies. Tirgotāji tieši uz tādu pircēju rēķina dzīvojot.
Ģirts
Rungainis, "IBS Prudentia" investīciju baņķieris: "Latvijā nav
iespējams realizēt tik liela apjomā viena veida bikses vai kreklus.
Preces ienāk caur Eiropu, arī zināmā mērā ar uzcenojumu un tad pircēju
skaits, kas pērk, ir relatīvi neliels. Tāpēc pārdevējam jānopelna ar
mazāk apģērbiem, bet lielākiem uzcenojumiem."
Kosmētika pat ar desmitkārtīgu uzcenojumu
Cits lauciņš, piemēram, esot kosmētika. Šajā jomā konkurence ir
neliela, līdz ar to tirgotāji jūtoties brīvāk un kosmētiku varot tirgot
par cenu, kas ir pat desmit reizes lielāka. Arī transporta izmaksas,
medicīnas, kā arī izglītības pakalpojumu izmaksas Latvijā neesot
samērojamas ar tām algām, ko saņem iedzīvotāji.
Turklāt mūsu
pakalpojumu sniedzējiem ļoti raksturīga īpašība paaustināt cenas tieši
tad, kad tuvojas kāds liels pasākums. Piemēram, kad pirms četriem gadiem
Latvijā norisinājās hokeja čempionāts, viesnīcnieki cenas bija
trīskāršojuši. Un tā bijusi kļūda, atzīst viesnīcu asociācijas pārstāve.
Tagad viesnīcu cens Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropā.
Santa
Graikste, LVRA izpilddirektore: "Katrā ziņā uz viesnīcu un restorānu
segmentu nevaram pateikt, ka esam dārgi. Esam vieni no lētākajiem.
Protams, ja tūrists brauc ar mērķi iepirkties, tad preces dārgas.
Pārtikas preces līdzvērtīgas. Tomēr apgalvot, ka tūristiem Latvija ir
pārāk dārga, nevaram.
Eksperti norāda, lai mainītu cenu
situāciju Latvijā, pirmām kārtām ir jākļūst bagātākiem. Ja iedzīvotāji
vairāk tērēs naudas, tirgū parādīsies jauni spēlētāji,līdz ar to būs
lielāka konkurence visās nozarēs, kas spiedīs cenas uz leju. Tomēr, kā
liecina dažādi ekonomiskie pētījumi, Latvija Eiropas vidējo līmeni
sasniegs ne ātrāk kā 2020. gadā.
