Žanis (īstajā vārdā Jānis) Lipke (1900–1987) kopā ar dzīvesbiedri Johannu Lipki Otrā pasaules kara laikā izveda no dažādiem Rīgas geto, paslēpa savā dārzā bunkurā un no drošas nāves izglāba vairāk nekā 50 ebrejus. Paslēptuve atradās Ķīpsalā, netālu no Daugavas krasta. Vēlāk izglābtie slepus tika pārvesti uz Dobeli un citām vietām laukos. Lipkes ģimene ne tikai slēpa cilvēkus, tos baroja, ģērba un uzturēja, bet arī psiholoģiski viņus sagatavoja dzīvei ilgstošos ekstremālos apstākļos.
1977. gada Žanim un Johannai Lipkēm Izraēlā tika piešķirta goda medaļa un goda tituls "Taisnprātīgais starp tautām" un arī Latvijas ebreju kopienas muzejs Lipkes ģimenes paveiktajam veltījis gandrīz veselu ekspozīcijas telpu.
Lai godinātu šo ģimeni, kas ik dienas riskēja ar savu dzīvību, nelielai domubiedru grupai 2000. gadā radās iecere izveidot Lipkes memoriālu un dokumentālu muzeju. Memoriāls atradīsies uz Žaņa Lipkes pēcteču zemes, bijušā malkas šķūņa vietā, zem kura bija bunkurs.
Biedrības "Žaņa Lipkes memoriāla" dibinātāji ir Māris Gailis, Augusts Sukuts un Ārija Lipke (Žaņa Lipkes vedekla). Tehnisko projektu ir izstrādājis Zaigas Gailes birojs. Memoriāla ekspozīcijas autors ir Viktors Jansons. Mākslinieks – Kristaps Ģelzis.
