Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Godājot latviešu izglītības vēsturi, Latvijas Banka velta monētu ābecei, kuras reversā atveidots vecākajā zināmajā latviešu ābecē redzamais gailis. Latvijas Banka izmanto pasaulē un arī Latvijā ar Dziesmu svētku monētu jau aprobētu praksi un ābecei veltīto monētu nokalusi gan augstākajā kvalitātē sudrabā, gan pakāpi zemākajā kaluma kvalitātē vara un niķeļa sakausējumā. Sudraba monēta ievietota kārbiņā, vara un niķeļa – īpašā iesaiņojumā ar bagātīgu informatīvo materiālu.
Ap 1683. gadu tapusi pirmā latviešu ābece, kuras fragments nesagrieztu lokšņu veidā 1941. gadā uziets Tartu Universitātes bibliotēkā, un šo izdevumu grezno gaiļa attēls. Latvijā ābecei gadsimtiem ilgi bijusi īpaša vieta. Bilžu grāmata, kas vieno daudzas paaudzes, pamazām kļuvusi atraktīvāka, lai lasītprasmes ceļa sākums būtu priecīgs. Tāpēc ābeces izdevumus rotājuši arī izcilu latviešu mākslinieku zīmējumi. Kopumā latviešu valodā izdots aptuveni 200 dažādu ābeču, bet kopā ar atkārtotiem un papildinātiem izdevumiem to skaits pārsniedz 300.
Sudraba lata monēta un vara un niķeļa sakausējuma lata monēta "Latviešu ābece" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. Sudraba monētas maksimālā tirāža – 5 000 eksemplāru. Vara un niķeļa sakausējuma monētas maksimālā tirāža – 10 000 eksemplāru. Monēta "Latviešu ābece" būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Sudraba monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 25,3 lati. Vara un niķeļa sakausējuma monētas cena Latvijas Bankas kasēs – pieci lati.
