Ja tev atkal jāizlemj, bet nav ne jausmas – labāk iet pa labi vai pa
kreisi, tad neklaušini pēc padoma radus un draugus. Pavaicā savai
zemapziņai, jo tā, kā izrādās, zina atbildes uz visiem jautājumiem.
Ir pierādīts, ka meditatīvā stāvoklī cilvēks netraucēti piekļūst savai zemapziņai, bet tā – Visuma informatīvajiem laukiem, kam nav nekādu robežu. Netici, ka arī tu vari brīvi klejot šajos plašumos un pasmelt tajos sev nepieciešamo? Lai aizgaiņātu neticību, izmēģini vairākas tehnikas!
Padomdevēju izsaukšana
Pats pirmais uzdevums: tev jānonāk meditatīvā stāvoklī. Tas nav grūti! Vispirms atrodi mājās kādu telpu, kur tevi neviens netraucēs. Apsēdies ērtā krēslā tā, lai kājas stabili balstītos pret zemi. Uz grīdas sev pretim atrodi kādu punktiņu un nenovēršoties to vēro. Kādā brīdī pati jutīsi, ka nomierinies un gribas aizvērt acis. Seko šim impulsam! Kad acis aizvērtas, ieklausies apkārt esošajās skaņās; varbūt tu dzirdi vēju aiz loga, varbūt attālas radioskaņas no blakus telpas. Tāpat pievērs uzmanību savām sajūtām – vai ar degunu vari brīvi elpot, cik smaga ir viena vai otra roka, kā jūti savu kāju pēdas. Visas šīs izjūtas nomierinās tavu prātu un palīdzēs nonākt meditatīvā stāvoklī. Tālāk uzbur darba vidi, kur zemapziņai strādāt. Tā var būt konkrēta telpa vai kaut kas fantastisks – kaut Kosmosa kuģis vai istaba, kas atrodas uz lidojoša paklāja. Telpa jāaprīko ar visdažādākajām ierīcēm – telefonu, datoru, tāfeli, interaktīvām virsmām, audio iekārtām. Tas nepieciešams, lai tu varētu saņemt atbildi uz savu jautājumu. Kad darba vide iekārtota, telpā aicini jebkuru cilvēku (kā pazīstamu, tā nepazīstamu, bet tos, kas konkrētajā jomā varētu būt speciālists un vislabāk atbildēt uz tavu jautājumu). Izstāsti viņam savu problēmu un pajautā. Jautājumam jābūt precīzam! Neuztraucies, ja viss nenotiek, kā esi iedomājusies. Zemapziņa mēdz izstrādāt dažādus brīnumus. Piemēram, tu aicini telpā kādu kolēģi, bet viņš ierodas ar vairākiem svešiniekiem. Nepretojies un ļauj darboties tiem visiem! Tikai noprasi, cik ilgs laiks viņiem būs nepieciešams. Pati tikmēr atej maliņā, lai tavi padomdevēji varētu brīvi strādāt. Tas nekas, ja viņi saka: mums vajadzēs darboties trīs dienas, jo zemapziņai pagātne, tagadne un nākotne ir vienlaicīga. Tātad, kad jutīsi, ka nu pienācis laiks uzzināt atbildi, jautā droši! Tev jābūt gatavai, ka atbildi vari uzzināt audiāli (noklausoties ierakstu magnetofonā), vizuāli (uzrakstītu kādā datorā, uz tāfeles), gan arī kā noteiktu sajūtu. Taču neatkarīgi no tā, vai padoms tev patīk, vai ne, savai zemapziņai vienmēr pasaki paldies!
Tie, kas šo metodi pielieto bieži, to uztrenējuši tik labi, ka padomu iemanījušies paprasīt pāris minūtēs. Piemēram, darbā jāpieņem kāds lēmums, viņi ātri ieiet tukšā telpā, pielieto šo tehniku, un padoms rokā!
Katrā rokā pa izvēlei
Otrā tehnika paredzēta gadījumiem, kad esi nonākusi krustcelēs un tevi gaida nopietna izšķiršanās. Pirms tehniku pielieto, tev jānonāk līdz divām iespējām.
Atkal apsēdies ērti krēslā un veic visu iepriekš uzrakstīto, lai sevi novestu meditatīvā stāvoklī. Koncentrējies uz sajūtām, lai justu sevis pašas asimetriju: padomā, cik viena roka ir siltāka vai smagāka par otru. Tikko sāksi salīdzināšanu, asimetrija pastiprināsies. Kad tas izdevies, tāpat sēžot un pievērtām acīm, rokas, kas mierīgi gulēja klēpī, pacel ar uz augšu pavērstām plaukstām (vislabāk tā, lai elkoņi nepieskartos ķermenim un rokas brīvi varētu kustēties). Šajā mirklī atkal padomā, kā jūti vienu un kā – otru plaukstu. Tad vienā plaukstā ieliec vienu iespēju, otrā – otru un katrai izvēlei piešķir kādu tēlu, sajūtu, aprunājoties ar to. Kad tas ir izdarīts, savai zemapziņai saki: „Man ir divas iespējas – viena labajā un viena kreisajā rokā. Palīdzi man pieņemt to lēmumu, kas nākotnē izrādīsies man visveiksmīgākais. No šī brīža manas rokas kļūst par tavu instrumentu.” Lai konflikts tiktu atrisināts, abām plaukstām ir jāsakļaujas, taču steigties nevajadzētu. Tāpat, domājot par vienu un otru iespēju, rokas var pasvārstīt, tuvināt vai attālināt. Taču dari to ar ļoti minimālu kustības amplitūdu. Tad iedomājies, ka starp tavām plaukstām ir bumba. Pamēģini ar vienu plaukstu to turēt no apakšas, otru – no augšas. Tu redzēsi – vienā brīdī tev būs sajūta, ka tavas plaukstas darbojas pašas par sevi, bez tavas līdzdalības. Kad plaukstas saskarsies, zemapziņa izvēli jau būs izdarījusi. Atkal pasaki tai paldies. Dažkārt atbildi zināsi uzreiz, jo kāds no plaukstā ietvertajiem tēliem tev būs kļuvis nepatīkams. Taču citreiz var būt sajūta, ka atbildi tā arī neesi saņēmusi, tikai tevī ir ienācis miers. Neuztraucies par to, ka īsti nezini, kā tad būtu jārīkojas. Kad izšķirošais mirklis pienāks un tev būs jāsaka „jā” vai „nē”, seko pirmajam impulsam, tā tad arī būs atbilde, ko tev pateiks priekšā zemapziņa. Nemēģini ievērot tikai loģiskus argumentus. „Starp maniem klientiem bija sieviete, pēc profesijas – grāmatvede. Un viņai bija jāizšķiras – palikt vecajā darbā vai pieņemt jaunu un daudzsološu piedāvājumu. Līdzšinējā darbavieta bija tuvāk dzīvesvietai un bērnudārzam, bet jaunā piedāvāja jau citas iespējas. Pēc izstrādātās tehnikas viņu pārņēma sajūta, ka labāk būtu palikt jau esošajā darbā. Pēc gada sieviete uzzināja, ka firma, kas piedāvāja darbu, savu darbību Rīgā pārtraukusi un pārcēlusies uz reģioniem. Ir arī citi gadījumi, kur cilvēks rīkojies, īsti ar prātu nepiekrītot savam lēmumam, bet klausījis sajūtai, un ar laiku apstiprinājies, ka tai bija taisnība. Taču par to varam pārliecināties tikai laika griezumā,” saka Dace Rolava.
Vadi savu zemapziņu!
Ja tevi nenomoka izvēle, nav vajadzīga konkrēta atbilde, bet tu zini, ko vēlies nākotnē piedzīvot, programmē uz to savu zemapziņu. Vislabāk līmē kolāžas ar visu, ko vēlies piedzīvot – māju, kādā gribētu dzīvot, mašīnu, ceļojumu. Kamēr par to tikai sapņo, zemapziņai ir par maz, tāpēc meklē attēlu, kas precīzi atbilstu tavai vēlmei. Savā iztēlē nevaram uzmodelēt neko no tā, ko neesam pieredzējuši. Piemēram, tu nevari iztēloties papaijas koku, ja vismaz bildē to neesi ieraudzījusi. Tāpat ir ar citām lietām. Tāpēc zemapziņai jāiedod reāls tēls, ko tā nofiksē un tad zina, uz kurieni tevi virzīt.
Ja tu ko gribi, tev par to jādomā vairākas reizes dienā, tas jāskata attēlos un jācenšas izjust, it kā tas ar tevi jau notiktu.
Ir pierādīts, ka meditatīvā stāvoklī cilvēks netraucēti piekļūst savai zemapziņai, bet tā – Visuma informatīvajiem laukiem, kam nav nekādu robežu. Netici, ka arī tu vari brīvi klejot šajos plašumos un pasmelt tajos sev nepieciešamo? Lai aizgaiņātu neticību, izmēģini vairākas tehnikas!
Padomdevēju izsaukšana
Pats pirmais uzdevums: tev jānonāk meditatīvā stāvoklī. Tas nav grūti! Vispirms atrodi mājās kādu telpu, kur tevi neviens netraucēs. Apsēdies ērtā krēslā tā, lai kājas stabili balstītos pret zemi. Uz grīdas sev pretim atrodi kādu punktiņu un nenovēršoties to vēro. Kādā brīdī pati jutīsi, ka nomierinies un gribas aizvērt acis. Seko šim impulsam! Kad acis aizvērtas, ieklausies apkārt esošajās skaņās; varbūt tu dzirdi vēju aiz loga, varbūt attālas radioskaņas no blakus telpas. Tāpat pievērs uzmanību savām sajūtām – vai ar degunu vari brīvi elpot, cik smaga ir viena vai otra roka, kā jūti savu kāju pēdas. Visas šīs izjūtas nomierinās tavu prātu un palīdzēs nonākt meditatīvā stāvoklī. Tālāk uzbur darba vidi, kur zemapziņai strādāt. Tā var būt konkrēta telpa vai kaut kas fantastisks – kaut Kosmosa kuģis vai istaba, kas atrodas uz lidojoša paklāja. Telpa jāaprīko ar visdažādākajām ierīcēm – telefonu, datoru, tāfeli, interaktīvām virsmām, audio iekārtām. Tas nepieciešams, lai tu varētu saņemt atbildi uz savu jautājumu. Kad darba vide iekārtota, telpā aicini jebkuru cilvēku (kā pazīstamu, tā nepazīstamu, bet tos, kas konkrētajā jomā varētu būt speciālists un vislabāk atbildēt uz tavu jautājumu). Izstāsti viņam savu problēmu un pajautā. Jautājumam jābūt precīzam! Neuztraucies, ja viss nenotiek, kā esi iedomājusies. Zemapziņa mēdz izstrādāt dažādus brīnumus. Piemēram, tu aicini telpā kādu kolēģi, bet viņš ierodas ar vairākiem svešiniekiem. Nepretojies un ļauj darboties tiem visiem! Tikai noprasi, cik ilgs laiks viņiem būs nepieciešams. Pati tikmēr atej maliņā, lai tavi padomdevēji varētu brīvi strādāt. Tas nekas, ja viņi saka: mums vajadzēs darboties trīs dienas, jo zemapziņai pagātne, tagadne un nākotne ir vienlaicīga. Tātad, kad jutīsi, ka nu pienācis laiks uzzināt atbildi, jautā droši! Tev jābūt gatavai, ka atbildi vari uzzināt audiāli (noklausoties ierakstu magnetofonā), vizuāli (uzrakstītu kādā datorā, uz tāfeles), gan arī kā noteiktu sajūtu. Taču neatkarīgi no tā, vai padoms tev patīk, vai ne, savai zemapziņai vienmēr pasaki paldies!
Tie, kas šo metodi pielieto bieži, to uztrenējuši tik labi, ka padomu iemanījušies paprasīt pāris minūtēs. Piemēram, darbā jāpieņem kāds lēmums, viņi ātri ieiet tukšā telpā, pielieto šo tehniku, un padoms rokā!
Katrā rokā pa izvēlei
Otrā tehnika paredzēta gadījumiem, kad esi nonākusi krustcelēs un tevi gaida nopietna izšķiršanās. Pirms tehniku pielieto, tev jānonāk līdz divām iespējām.
Atkal apsēdies ērti krēslā un veic visu iepriekš uzrakstīto, lai sevi novestu meditatīvā stāvoklī. Koncentrējies uz sajūtām, lai justu sevis pašas asimetriju: padomā, cik viena roka ir siltāka vai smagāka par otru. Tikko sāksi salīdzināšanu, asimetrija pastiprināsies. Kad tas izdevies, tāpat sēžot un pievērtām acīm, rokas, kas mierīgi gulēja klēpī, pacel ar uz augšu pavērstām plaukstām (vislabāk tā, lai elkoņi nepieskartos ķermenim un rokas brīvi varētu kustēties). Šajā mirklī atkal padomā, kā jūti vienu un kā – otru plaukstu. Tad vienā plaukstā ieliec vienu iespēju, otrā – otru un katrai izvēlei piešķir kādu tēlu, sajūtu, aprunājoties ar to. Kad tas ir izdarīts, savai zemapziņai saki: „Man ir divas iespējas – viena labajā un viena kreisajā rokā. Palīdzi man pieņemt to lēmumu, kas nākotnē izrādīsies man visveiksmīgākais. No šī brīža manas rokas kļūst par tavu instrumentu.” Lai konflikts tiktu atrisināts, abām plaukstām ir jāsakļaujas, taču steigties nevajadzētu. Tāpat, domājot par vienu un otru iespēju, rokas var pasvārstīt, tuvināt vai attālināt. Taču dari to ar ļoti minimālu kustības amplitūdu. Tad iedomājies, ka starp tavām plaukstām ir bumba. Pamēģini ar vienu plaukstu to turēt no apakšas, otru – no augšas. Tu redzēsi – vienā brīdī tev būs sajūta, ka tavas plaukstas darbojas pašas par sevi, bez tavas līdzdalības. Kad plaukstas saskarsies, zemapziņa izvēli jau būs izdarījusi. Atkal pasaki tai paldies. Dažkārt atbildi zināsi uzreiz, jo kāds no plaukstā ietvertajiem tēliem tev būs kļuvis nepatīkams. Taču citreiz var būt sajūta, ka atbildi tā arī neesi saņēmusi, tikai tevī ir ienācis miers. Neuztraucies par to, ka īsti nezini, kā tad būtu jārīkojas. Kad izšķirošais mirklis pienāks un tev būs jāsaka „jā” vai „nē”, seko pirmajam impulsam, tā tad arī būs atbilde, ko tev pateiks priekšā zemapziņa. Nemēģini ievērot tikai loģiskus argumentus. „Starp maniem klientiem bija sieviete, pēc profesijas – grāmatvede. Un viņai bija jāizšķiras – palikt vecajā darbā vai pieņemt jaunu un daudzsološu piedāvājumu. Līdzšinējā darbavieta bija tuvāk dzīvesvietai un bērnudārzam, bet jaunā piedāvāja jau citas iespējas. Pēc izstrādātās tehnikas viņu pārņēma sajūta, ka labāk būtu palikt jau esošajā darbā. Pēc gada sieviete uzzināja, ka firma, kas piedāvāja darbu, savu darbību Rīgā pārtraukusi un pārcēlusies uz reģioniem. Ir arī citi gadījumi, kur cilvēks rīkojies, īsti ar prātu nepiekrītot savam lēmumam, bet klausījis sajūtai, un ar laiku apstiprinājies, ka tai bija taisnība. Taču par to varam pārliecināties tikai laika griezumā,” saka Dace Rolava.
Vadi savu zemapziņu!
Ja tevi nenomoka izvēle, nav vajadzīga konkrēta atbilde, bet tu zini, ko vēlies nākotnē piedzīvot, programmē uz to savu zemapziņu. Vislabāk līmē kolāžas ar visu, ko vēlies piedzīvot – māju, kādā gribētu dzīvot, mašīnu, ceļojumu. Kamēr par to tikai sapņo, zemapziņai ir par maz, tāpēc meklē attēlu, kas precīzi atbilstu tavai vēlmei. Savā iztēlē nevaram uzmodelēt neko no tā, ko neesam pieredzējuši. Piemēram, tu nevari iztēloties papaijas koku, ja vismaz bildē to neesi ieraudzījusi. Tāpat ir ar citām lietām. Tāpēc zemapziņai jāiedod reāls tēls, ko tā nofiksē un tad zina, uz kurieni tevi virzīt.
Ja tu ko gribi, tev par to jādomā vairākas reizes dienā, tas jāskata attēlos un jācenšas izjust, it kā tas ar tevi jau notiktu.
