Rīgas Zooloģiskais dārzs darbojas jau kopš 1912. gada 14. oktobra. Foto: Felicija/TVNET
TVNET devās ekskursijā pa zoodārzu agrā rīta stundā, kad apmeklētājiem tas ir slēgts. Mūs pavadīja un ar zoo aizkulisēm iepazīstināja Rīgas zoodārza informācijas nodaļas darbinieks Māris Lielkalns. Šajā raksta daļā vairāk atklāsim zoodārza darbinieku ikdienas gaitas un dzīvnieku ēdienkarti!
Rīgas zoodārza informācijas nodaļas darbinieks Māris Lielkalns. Foto: Felicija/TVNET
150 darbarūķi un viens zirgs dzīvnieku labsajūtai
Kā izrādās, par 405 dzīvnieku sugām, par kuru mājām uzskatāms Rīgas zoodārzs, ik dienas rūpējas 150 darbinieki. Protams, šajā skaitā nav tikai dzīvnieku kopēji – daļa ir celtnieki, dārznieki, kā arī šoferi, kas nodrošina transportēšanu. "Tāpat šajā skaitā ierindojas vetārsti, administrācija un izglītības un informācijas nodaļa, kas izglīto un izklaidē apmeklētājus,” stāsta Māris Lielkalns. Dzīvnieks nav lieta, tā ir dzīva būtne ar savām prasībām un saviem nedarbiem, tāpēc ik brīdi mums ir nepieciešami kā ārsti un kopēji, tā arī strādnieki!”
Zooloģiskā dārza darbinieki savu ikdienas darbu pavada ar smaidu. Foto: Felicija/TVNET
Staigājot pa zoodārzu agrā rīta stundā, manām garām pabraucot traktorus, lapu pūtējus, smagos automobili. Visur rosība – kāds tīra būrus, baseinus un aplokus, t.sk. kāds drosminieks pļauj zāli tīģeru apartamentos. Kāds remontē makaku mītnes jumtu vai kāda dzīvnieka saplosīto režģi, kāds pretī nāk ar lielu zaru kaudzi vai barības kastēm. Visi strādā un gatavojas atvēršanai. Pirmais darbs no rīta ir sakopt aploku, tad ķeras pie citiem darbiem. Te pēkšņi aiz muguras izdzirdam zirga pakavu klaboņu –
izrādās, tas ir vietējais zoodārza ekoloģiski tīrais vienu zirgspēku stiprais ēdienu izvadātāja transports.
Ekoloģiski tīrais vienu zirgspēku stiprais ēdienu izvadātāja transports. Foto: Felicija/TVNET
"Jā, mēs esam viens no retajiem zoodārziem, kur barību katru dienu izvadā zirgs,” lepni nosaka zoo darbinieks. "Ir arī gadījumi, kad citi dzīvnieki kalpo par palīgiem – Patagonijas maras mums lieliski nopļauj zāli ne viens savā, bet arī blakus krātiņā mītošajiem krēpjvilkiem. Tiesa, šajā laikā saimnieki ir ielaisti maru aplokā."
Zoo ik mēnesi apēd 50 t zāles un 11 410 kg citas barības
Kā izrādās, cipari ir visai iespaidīgi: šā gada augustā tika noēsts: dažādi augļi (iesk. žāvētus) - 1400 kg; graudi, graudu maisījumi dažādām putnu grupām, putraimi, sēklas – 1500 kg; medus – 10 kg; gaļa (gaļas mīkstums, gaļa ar kauliem) ap 2000 kg; zivis (gan jūras, gan saldūdens) – 1200 kg; dārzeņi (kartupeļi, bietes, burkāni, kāposti, ķirbji) – 3200 kg; specializētās barības piedevas dažādām dzīvnieku grupām – 2100 kg; zāle – 50 tonnas. "Šos skaitļus vēl papildina arī dzīvā barība – peles, žurkas, truši, circeņi, miltu tārpi,” piemetina Māris.
Jau sasvērtā barība dzīvniekiem. Foto: Rīgas Zooloģiskais dārzs
Ik mēnesi zoodārzā apēd 50 t zāles. Foto: Felicija/TVNET
Barību zoodārzam piegādā tonnās pārsvarā zemnieku saimniecības. Lielā krava tiek atvesta un tad pakāpeniski izbarota – precīzi pēc svara. Barību izvadā reizi dienā, to sasver pa porcijām katrā rajonā. To visu dara speciālists, kurš arī atbild par konkrēto dzīvnieku. "Dzīvniekam ir jādod sabalansēts un veselīgs uzturs, lai viņš labi justos, līdz ar to arī būtu vesels un radītu pēcnācējus,” uzsver Māris. Par viskaprīzākajiem zoodārzā tiek dēvēti mazie dzīvnieciņi, kuru prasības ir visinteresantākās un grūtāk apmierināmās. Vai kopēji ir tik drosmīgi, lai dotos voljērā pasniegt gaļas gabalu tīģerim vai lācim? "
Nē, mēs nemēdzam bieži mainīt darbiniekus, tos izbarojot dzīvniekiem,” joko Māris.
"Zoodārzs ļoti nopietni izturas pret drošību, ko arī ievērojam! Pie bīstamajiem dzīvniekiem neviens iekšā neiet. Lai tos aprūpētu, vispirms lācis vai tīģeris tiek ielaists citā krātiņā."
Darbs insektārijā. Foto: Felicija/TVNET
Specifiskais insektārijs
Viens no piņķerīgākajiem kopēja darbiem ir kukaiņu apkope. "Redzat, kopējam ir jāprot strādāt ne vien ar lāpstu un lielu birsti, bet arī ar otu,” paceļot mazu birstīti no insektārija kopējas darba kastes, rāda Māris. "Būris ir jātīra ļoti uzmanīgi, lai nesavainotu nevienu kukaini.” Kopējam, kā izrādās, ir jābūt arī labam biologam un jāpazīst augi, kuri jālasa dabā. "Ziemā jau mums pie svaigām lapām ir tikt pagrūti, bet tāpēc mēs arī šeit audzējam ozolzīles. Pēc akcijas, kurā lūdzām mums piegādāt ozolzīles, jau tonnu esam savākuši! Tās mums ir ļoti nepieciešamas, jo no veselajām zīlēm mēs arī audzējam asnus,” stāsta Māris.
Kā izrādās, mežacūkas nav lielākās ēdājas, kukaiņi ik gadu patērē 400 – 450 kg ozolzīļu!
Tās stādām, diedzējam un kukaiņi apēd zaļās lapas."
Māris uzsver, ka katram darbam ir sava specifika. Pat zoodārza metinātājam darbs ir sarežģītāks, jo nepietiek vienkārši sametināt, bet arī nākas izfunktierēt konstrukciju tā, lai dzīvnieks ar to netiktu galā.
Žirafu mājas sakopšana.. Foto: Felicija/TVNET
Fanātiķi, kas dzīvnieka dēļ gatavi uz visu
Kad jautāju, kāds ir šo cilvēku darba laiks, Māris atbild – nestandarta! "Dzīvnieki grib ēst katru dienu – arī brīvdienās un svētkos. Ja viņu dzīvē ir kāds notikums, piemēram, mazuļa piedzimšana, tad ar to arī standarta darba laiks beidzas. It sevišķi, ja ir kādas problēmas, kad ir jāpaliek uz vietas un tās jārisina. Gadās arī reizes, kad mazuli nākas ņemt līdzi arī uz mājām un rūpēties kā par savu bērnu. Nupat nesen medijos bija ziņa par mūsu darbinieci Aneti, kura auklēja Japānas makaku mazuli Kārlīti, no kura atteicās māte.” skaidro mūsu zoodārza ekskursijas vadītājs. Principā zoodārza darbinieks ir īpašs cilvēks – ne vien teicami izglītots, bet tāds, kam šis darbs ir sirdsdarbs.
Dakteri sniedz palīdzību cietušai pūcei, kura sadūrusies ar automašīnu. Foto: Publicitātes foto
"Mēs esam fanātiķi! Mūs neuztrauc, ka pavadām šeit ilgāku darba laiku, nekā rakstīts likumā, mēs spējam organizēties neparedzētos darba apstākļos un situācijās.
Šeit ir jābūt lielai mīlestībai un, galvenais, arī interesei par dzīvniekiem, jo bez tā nu nekā,” pārliecināti uzsver Māris.INTERESANTI
Leduslācis. Foto: Felicija/TVNET
LEDUSLĀČA ĒDIENKARTE
Āboli - 100 g – divas reizes nedēļā
Burkāni – 600 g četras reizes nedēļā
Sezonas dārzeņi – 400 g divas reizes nedēļā
Maize – 2 kg – 3 reizes nedēļā
Gaļa ar kaulu – 8,5 kg dienā
Zivis – 2,5 kg
Medus – 100 g – vienu reizi nedēļā
Tauki – 200 g – divas reizes nedēļā
Trešdiena pusbada diena (saņem pusi porcijas), svētdiena – bada diena.
Zoodārzā plēsējiem barošanas režīms tiek tuvināts dabiskajiem apstākļiem. Savvaļā plēsīgajiem dzīvniekiem ne katru dienu izdodas pielikt pilnu vēderu. Taču tas nekas – tikuši pie maltītes, tie paēd kārtīgi.
Japānas dzērves ir īpaši dzīvnieki zoodārzā. Foto: Rīgas Zooloģiskais dārzs
JAPĀNAS DZĒRVES ĒDIENKARTE (vienam putnam dienā)
Graudu maisījums fazāniem – 150 g
Kombinētā barība dzērvēm – 250 g
Malta gaļa – 200 g
Miltu tārpi – 5 g
Zivis – 350 g
Malti burkāni – 50 g
Zaļumi (salāti, asni) – 30 g
Ķirbis – 50 g.
Tādu buču var saņemt kopējs, kurš daudz laika ir veltījis dzīvniekam!. Foto: Rīgas Zooloģiskais dārzs
Nākamajā raksta daļā uzzināsim visu par Rīgas zoodārza dzīvnieku vairošanos, mazuļiem un kādu reordistu pāri, kuram sirmā vecumā vēl piedzimis ņiprs mazulis!
Apmeklē Rīgas zoodārzu arī pats! Tikai atceries, ka slepus barošana dzīvniekam var radīt vien kaites! Neesi bezatbildīgs un neaudzini arī savus bērnus tā!
