Ik gadu pasaulē novāc gandrīz četrus miljonus tonnu zemeņu. Tās daudz audzē Ēģiptē, Vācijā, Itālijā, Japānā, Meksikā, Marokā, Polijā, Turcijā un citur, tomēr gardākās, skaistākās un veselīgākās zemenes aug tieši dzimtajā zemē.
Ar ievestajām ogām var panašķēties, bet, lai uzņemtu nopietnu vasaras vitamīnu devu, vislabākās ir tās, kas nav mērojušas tālu ceļu. Pavisam jauki, ja tās nāk no sava dārza. Vērīgi, iejūtīgi dārzkopji pat saka: augi spēj uztvert sava kopēja organisma īpatnības un izaudzēt augļus, kuros ir tieši tādas vielas, kas viņam vajadzīgas visvairāk.
Uztura speciālisti zemenēm velta daudz atzinīgu vārdu, norādot, ka tās ir lielisks C vitamīna un mangāna avots, ļoti labs balastvielu un joda avots, kā arī labs kālija, B grupas vitamīnu, folskābes, magnija un vara avots mūsu uzturā. Pateicoties savdabīgajam ogļhidrātu un organisko skābju kompleksam, zemenēm tiek piedēvēta spēja aktivizēt vielmaiņas procesus un līdz ar to atjaunināt organismu. Tikai nevajag ogām kaisīt virsū cukuru. Antioksidanti, kas ir zemenēs, palīdz no dažādu kaitīgu faktoru ietekmes aizsargāt sirdi un asinsvadus, acis, elpceļus, locītavas. Zemenes bagātas ar organiskajām skābēm, to skaitā – ar salicilskābi, kas piešķir ogām viegli sviedrējošu un temperatūru pazeminošu iedarbību, kā arī veicina asiņu sašķidrināšanos. Ja zemenes ēd pietiekamā daudzumā, tās palīdz pret disbakteriozi un veicina zarnu mikrofloras normalizēšanos, palīdz izvadīt no organisma toksīnus, smagos metālus un citas nevajadzīgas vielas. Lietotas iekšķīgi un ārīgi, zemenes palīdz novērst arī ādas, matu un nagu problēmas.
Populārs kļuvis uzskats, ka cilvēkam vasarā noteikti vajadzētu apēst desmit kilogramu zemeņu. Tomēr katram pret to jāveido sava individuāla attieksme, jo dažiem, ēdot zemenes, ir jāuzmanās. Organiskās skābes, ko tās satur, var kairināt kuņģa gļotādu un pat izraisīt gastrīta vai duodenīta paasinājumu. To var veicināt arī daudzās zemeņu sēkliņas, radot mehānisku kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas kairinājumu. Lai tā nenotiktu, zemenes nevajag ēst tukšā dūšā. Turklāt ieteicams tās iepriekš sajaukt ar pienu, kefīru, krējumu vai citiem piena produktiem. Zemenes satur zināmu daudzumu skābeņskābes, un tā piesaista kalciju, kas ir piena produktos, tāpēc rezultātā nebojā kaulus, nagus vai zobus.
***
NODERĪGI!
Galvenais zemeņu kvalitātes rādītājs ir svaigums. Pērkot zemenes, jāskatās, lai ogas būtu stingras, spožas, smaržīgas, nesaspaidītas, ar zaļām, neapkaltušām kauslapām ("mušiņām").
Jāraugās arī, lai zemenes būtu gatavas, jo novāktas tās vairs negatavojas, bet ir skābākas un ne tik aromātiskas kā gatavās.
Zemenes vislabāk lasīt no rīta, kamēr vēl ir pavēss un arī ogas pēc taustes ir vēsas. Saulē sakarsušas zemenes glabājas sliktāk.
Saspiestās vai citādi mehāniski bojātās ogas vislabāk tūlīt atlasīt nost, jo tās nekavējoties jāizmanto. Veselās ogas ledusskapī 1–5 grādu temperatūrā var uzglabāt 2–3 dienas. Vislabāk tās turēt aizvākotā traukā ar caurumiņiem.
Zemenes glabā nemazgātas, ar visām kauslapām. Kauslapas ieteicams noņemt tikai pēc mazgāšanas, lai ogas neuzsūktu sevī daudz ūdens.
Tieši pirms lietošanas zemenes ir maigi, uzmanīgi, bet kārtīgi jānomazgā ar viegli siltu ūdeni, jo zemeņu virsmas sīkajās iedobītēs var sakrāties diezgan liels daudzums dažādu augu ziedputekšņu – gadās, ka tieši tie, nevis pašas zemenes izraisa alerģisku reakciju. Tā kā ogas augot bieži vien pieskaras zemei, uz tām nonāk arī augsnes mikroorganismi, parazītu oliņas u.c.
Zemenes var labi saglabāt ziemai saldētas. Tās nomazgā, nosusina, notīra, liek uz paplātes vienā kārtā, sasaldē, tad saber aukstumizturīgās kārbiņās vai maisiņos un uzglabā saldētavā. Ja vēlas, zemenes var arī sagriezt uz pusēm vai četrās daļās, taču vairāk C vitamīns saglabājas, ja zemenes saldē veselas.
Lai zemenes saldējot labi saglabātu krāsu, tām var uzslacināt nedaudz citronu sulas.
Ja zemenēm saldējot uzkaisa mazliet smalkā cukura, tās atkūstot labāk saglabā formu un izdala garšīgu sīrupu.
Zemenes satur antocianīnus – vērtīgas ūdenī šķīstošas augu valsts krāsvielas, kas saglabājas saldētās ogās, taču iet bojā, termiski apstrādājot.
No svaigām vai kaltētām zemeņu kauslapām var gatavot tēju, ko tautas medicīna iesaka podagras ārstēšanai: vienu ēdamkaroti kauslapu aplej ar vienu glāzi verdoša ūdens, uzliek vāciņu un nostādina 15 minūtes, izdzer pa malciņam dienas gaitā.
***
RECEPTES
Zemeņu deserts ar Amaretto liķieri. 500 g zemeņu nomazgā, nosusina. Pusei zemeņu noņem kauslapas, apslacina ar divām ēdamkarotēm liķiera un atstāj ievilkties uz 15 minūtēm. Ūdens peldē izkausē 100 g rūgtās šokolādes. Ogas, turot aiz kauslapām, apmērcē šokolādē. Deserta trauciņos liek zemenes ar liķieri, lodīti baltā sadējuma un šokolādē mērcētās ogas. Klāt pasniedz biskvīta cepumus.
Zemenes ar kamambēra sieru. Pannā izkausē ēdamkaroti sviesta, pievieno ēdamkaroti cukura, karsē, līdz cukurs sāk karamelizēties. Pievieno 200 g notīrītu, uz pusēm pārgrieztu zemeņu un, saudzīgi maisot, apcep. Pasilda nedaudz brendija, uzlej ogām un aizdedzina, ļauj alkoholam izdegt. Šķēlītēs sagriež 200 g kamambēra siera, kārto traukā, pārlej ar pannas saturu.
Vistas krūtiņa ar zemenēm. 200 g vistas filejas izcep augu eļļā no abām pusēm, uzkaisa sāli un piparus. 150 g notīrītu zemeņu sagriež šķēlītēs. Kārbu konservētu sparģeļu notecina, sagriež aptuveni 3 cm garos gabaliņos. Nelielu salātu galviņu sagriež strēmelītēs. Trīs ēdamkarotes svaigi spiestas apelsīnu sulas sajauc ar vienu ēdamkaroti majonēzes un 5 ēdamkarotēm saldā krējuma, pievieno pēc patikas sīki sasmalcinātas piparmētru lapiņas un sāli. Vistas krūtiņu sagriež šķēlītēs, kopā ar salātiem, sparģeļiem un zemenēm kārto lēzenā traukā, pārlej ar sagatavoto mērci, uzkaisa viegli apgrauzdētas mandeļu skaidiņas.
Zemeņu limonāde. Zemenes sagriež 4–8 gabaliņos, pārkaisa ar cukuru un atstāj uz 3–4 stundām, lai cukurs izkūst. Ja vēl palicis neizkusis cukurs, trauku viegli pasilda, bet neuzvāra, un maisa zemeņu masu, līdz cukurs izkūst pavisam. Atdzesē. Atšķaida ar aukstu gāzēto ūdeni, ja vēlas, pievieno ledu un piparmētras lapiņu. Zemenes limonādē var kombinēt arī ar ķiršiem, avenēm, jāņogām, upenēm.
Kūka ar svaigām zemenēm. Uzbriedina vienu tējkaroti želatīna, izšķīdina pusglāzē ūdens. Lielā bļodā izsijā trīs glāzes miltu, pievieno ceturtdaļtējkaroti sodas, vidū veido padziļinājumu, kur liek glāzi krējuma, 100 g sviesta un trīs olas, rūpīgi samīca mīklu. To izveltnē 1 cm biezā slānī uz ietaukotas plāts, izveido paaugstinātu maliņu. Izcep cepeškrāsnī 230–240 grādu temperatūrā. Atdzesē. Pārliek ar zemenēm (aptuveni 500 g), pārkaisa ar cukuru, pārlej ar istabas temperatūrā atdzesētu želatīnu, noliek vēsumā, lai sastingt.
Ātrā zemeņu torte, izmantojot gatavu biskvītu. Pagatavo biezeni no 300 g zemeņu. 200 g sviesta saputo ar 100 g cukura, pievieno nedaudz brendija. Pa daļām liek klāt zemeņu masu, saputo viendabīgu krēmu. Pārziež biskvītu ar krēmu, izveido torti no trim kārtām. Atdzesē ledusskapī. Ja laiks atļauj, ūdens peldē izkausē balto šokolādi un pārlej ar to tortes virspusi, liek ledusskapī, lai sastingst.
