Edgaram Karību salu apceļošana beidzās ar šķērmu piegaršu. Saulainajā Kubā somai, kurā atradās arī pase, pieauga kājas. Līdz ar to viesošanos Kubā Edgaram nācās neplānoti pagarināt, lai gan viņam rokās jau bija nākamo pieturvietu aviobiļetes. Mērķis vēl bija apceļot Kubai blakus esošās kaimiņvalstis.
"Pases nozaudēšana nozīmē stresu, īpaši tādā valstī kā Kuba - cilvēks bez personu apliecinošiem dokumentiem nav vēlams, un pēc iespējas ātrāk viņi no šādām personām grib tikt vaļā. Otrs apstāklis - pases nozaudēšana nozīmē liekus izdevumus - ir jādomā par naktsmājām, jādomā par naudu, ko maksāt vēstniecībai par papildus izsniegtiem dokumentiem, par aviobiļetēm," saka Edgars.
Ja pazūd pase, tālāk ceļot nebūs iespējams
Edgaram, kļūstot par zagļu upuri, bija skaidrs, ka turpmākajam ceļojumam nu svītra pāri. "Vienīgais derīgais dokuments, lai ceļojumu turpinātu, ir tikai un vienīgi derīga pilsoņa pase. Ar tiem dokumentiem, kas man tika iedoti Vācijas vēstniecībā, var būt tikai viens virziens - tas ir mājupceļš, kas varbūt arī ir tas skumjākais visā šajā stāstā," viņš saka.
Ārlietu ministrijā skaidro – ārvalstīs nozagtas vai nozaudētas pases gadījumā ceļotājam tiek izsniegta atgriešanās apliecība, kura izmantojama vienam mērķim, - lai atgrieztos Latvijā.
Pērn pase ārvalstīs nozaudēta vai nozagta 3688 cilvēkiem
Ik gadu bez pases ārvalstīs paliek tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Pagājušajā gadā Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs – gan vēstniecībās, gan konsulātos tika izsniegtas 3688 atgriešanās apliecības, kas ir par tūkstoti vairāk nekā aizpērnajā gadā. Līdervalstis, kur mūsējie paliek bez pases, ir Lielbritānija, Īrija, Vācija, Krievija un ASV.
Šā gada sešos mēnešos izsniegtas jau 604 atgriešanās apliecības.
Ko darīt, ja konkrētajā valstī nav Latvijas vēstniecības?
Tomēr ne visur pasaulē Latvijai ir savas pārstāvniecības. Un tas nozīmē, ka situācijā, kad ceļotājs nokļuvis nelaimē un palicis bez celošanas dokumenta, viņš palīdzību var meklēt jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvniecībā.
Tomēr vairumā gadījumu iedzīvotāji bez pases paliek tepat Latvijā, nemaz neizbraucot nekur ārpus valsts. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē informē, ka šī gada pirmajos mēnešos izsniegti gandrīz 100 tūkstoši jaunu pasu, no kurām septiņiem tūkstošiem pamatojums bija pases nozaudēšana vai nozagšana.
Pases nozaudēšana ir sodāma
Ja pase nozagta un par to liecina arī policijas atziņa, pases īpašnieks sodīts netiek. Tā viss nav ar šī personas apliecinošā dokumenta nozaudētājiem. To definē kā nevērīgu izturēšanos pret pasi, un par to paredzēta administratīvā atbildība – naudas sods līdz 25 latiem. Tas gan nav šķērslis atsevišķiem iedzīvotājiem nokļūt rekordistu sarakstā ar 7,8,9 pazaudētām pasēm. Protams, ja pases nav, tā nekavējoties jāatjauno, jo arī par dzīvošanu bez tās paredzēts naudas sods.
