Lokomotīves mašīnists Roberts Garančs secina: "Trase izdevusies patiešām laba! Arī stacijas, griezulis. Patiešām smuka trase!" Un arī lokomotīve, šķiet, ar jauno maršrutu ir apmierināta. Tā pasaka dobju tūtū, un, baltus tvaika mutuļus pūzdama, dodas ceļā.
No šodienas bānītis pieejams ikvienam pilsētniekam un viesim, bet vakar tas pirmajā braucienā devās ar īpaši svarīgu kravu. Lai ar vislielāko atbildību pārbaudītu jaunuzbūvētās estakādes izturību, vagoniņos tika sēdinātas šī projekta VIP personas. Politiķi, pašvaldības darbinieki, ministriju ierēdņi, dzelzceļa darbinieki, celtnieki: visi, kas strādājuši, lai gadiem lolotā iecere pārtaptu realitātē. Pilsētas mērs Aivars Lembergs atzīst: "Tas mums bija vecs sapnis – ka mazbānītis varētu kursēt kā pilnvērtīgs sabiedriskā transporta līdzeklis." Tagad tas ir piepildīts – mazbānītis ir gan vēsturiska izklaide, gan praktisks transports.
Savā ceļā tas apstājas vēsturisko Mazirbes un Pļavas staciju līdziniecēs, gala stacijā ar rokām tiek pagriezts braukšanai pretējā virzienā un atkal dodas atceļā uz Piejūras brīvdabas muzeju.
Ātrums nav liels, taču respektabls. Vidēji 11,6 kilometri stundā. Kontrolbrauciena laikā vilcieniņam nācās sacensties ar Ventspils maratona kluba atlētiem. Ventspils muzeja vadošais pētnieks Armands Vijups, vērojot šo sacensību, atminējās pavecāku anekdoti: mazbānīša mašīnists laipni aicina pavecāku dāmu ar štoku: "Kāpiet, kundze, iekšā," uz ko viņa atbild: "Paldies, dēliņ, man jāsteidzas!"
Tomēr arī bānītis izrādījās nopietns atlēts, un, lai uzvarētu draudzība, skrējējiem nācās krietni pasvīst.
