Norvēģijas Transporta ekonomikas institūta (TOI) pētījums liecina, ka četrzaru krustojuma aizstāšana ar rotācijas apli atmaksājas divarpuskārtīgi. Pie ieguvumu un izdevumu analīzes tiek ievērtēti tādi faktori kā: laika patēriņš izbraucot satiksmes mezglu, piemēram, vienlīmeņa krustojumos ar lielām intensitātē, laiks, ko nākas pavadīt gaidot uzbraukšanas iespēju no pakārtota ceļa uz galveno ceļu, var būt ilgstošs; transportlīdzekļa ekspluatācijas izdevumu, zaudējumi, kuri saistīti ar ceļu satiksmes negadījumiem, gaisa piesārņojums u.c.
Apļi ir atzīti par vislabāko ātruma kontroles veidu krustojumiem ar augstu pieejošo satiksmes ātrumu. Visbiežāk ceļu satiksmes negadījumi pilsētās notiek tieši krustojumos, un jo lielāks ir bijis auto braukšanas ātrums krustojuma pieejās, jo smagākas ir negadījuma sekas. Satiksmes drošība uzlabojas ne tikai tādēļ, ka apļos samazinās ātrums, bet arī tādēļ, ka būtiski samazinās konfliktējošo braukšanas manevru skaits, nav "Stop" zīmes, vai luksofora objekts.
Krustojuma pārbūve par rotācijas apli ļauj paaugstināt satiksmes drošību un uzlabot satiksmes vidi:
- konfliktpunktu skaits starp dažādām transportlīdzekļu plūsmu trajektorijām samazinās no 32 uz 20 četrzaru krustojumos, no 9 uz 8 trīszaru krustojumos;
- pastiprinās autovadītāju uzmanība krustojuma izbraukšanai (galvenais ceļš tiem, kas atrodas aplī);
- satiksme notiek vienā virzienā (tiem, kas iebrauc rotācijas aplī, nav jāizvērtē satiksmes situācija no vairākiem virzieniem);
- izslēdz frontālās sadursmes (tiem, kas iebrauc rotācijas aplī, nav nepieciešamības veikt kreiso pagriezienu šķērsojot pretējā braukšanas virziena plūsmas);
- ātruma samazināšana krustojumā (autovadītājiem liegts taisnā virziena krustojuma pārbraukšanas manevrs, jo centrālā drošības saliņa ir jāapbrauc ar ievērojami samazinātu ātrumu).
Satiksmes organizācija pa rotācijas apli samazina ceļu satiksmes negadījumus ar ievainotajiem par 25–35%. Tas attiecās kā uz krustojumiem, kuros iepriekš satiksme tika organizēta ar dodiet ceļu zīmēm, tā arī uz krustojumiem, kuros iepriekš satiksme tika regulēta ar luksofora objektiem.
Neskatoties uz to, ka ātrums krustojumā tiek samazināts, krustojuma izbraukšanas laiks rotācijas aplī ir mazāks, salīdzinot ar citu veidu vienlīmeņa krustojumiem. Satiksmes pētījumi par apļiem liecina, ka arī kopējais gaidīšanas laiks dienas garumā apļos ir mazāks nekā regulējamos krustojumos. Principiāls piemērs ir brīžos, kad autovadītājam jāapstājas pie luksofora sarkanās gaismas signāla, bet no šķērsojamās ielas reti izbrauc kāda automašīna vai rīta agrajās vai vakara vēlajās stundās nebrauc neviens. Nav automašīnas priekšā no jums, nav automašīnas aiz no jums, kā arī nav automašīnas uz šķērsojamā ceļa. Jūs sēdiet, izniekojot savu laiku un gaidot, kad luksoforā iedegsies zaļās gaismas signāls.
Lai arī līdz šim Latvijā izbūvēto rotācijas apļu skaitliskais daudzums nav uzskatāms par lielu, ceļu satiksmes drošības pētījumi no dažādām valstīm (Zviedrija, Holande, Vācija, ASV u.c.) ir pierādījuši, ka rotācijas apļa satiksmes organizācijas veids ir pārāks par "Stop" ceļa zīmes vai luksofora objekta kontroli krustojumos. Līdz ar to atliek vēlēties, lai apļveida krustojumi pārvar finanšu un citus ierobežojumus, pamazām un pārliecinoši gūstot atbalstu mūsu valstī.
