Šāds pārkāpuma fiksēšanas slieksnis esot piedāvāts konkursa dalībniekiem pārrunās par iespējamajiem līguma nosacījumiem, norāda «De facto». Un to raidījumam apstiprinājusi arī Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre, sakot, ka «nav izslēgts, ka mēs strādāsim no pirmā kilometra, bet tomēr lai būtu šī iespēja vairāk vai mazāk piedalīties šī pasākuma plānošanā un galu galā tiktu ievērotas ceļu satiksmes prioritātes, tādēļ arī ir šis solis plus 30.»
Neoficiāli aprēķini rāda, ka kopējās projekta izmaksas varētu sasniegt aptuveni astoņus miljonus eiro. Fotoradarus privātais partneris uzstādīs par savu naudu. Ieguldīto atpelnīs ar soda naudām, proti, valsts un uzņēmējs iekasētajos soda latos dalīsies. Un tieši šī proporcija – cik saņems valsts, cik partneris – ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem, kas visticamākais noteiks, kuru pretendentu konkursā atzīs par uzvarētāju.
Potenciālie fotoradaru uzstādītāji šonedēļ «De facto» savu redzējumu par iespējamo soda naudas sadalījumu atteikušies sniegt.
Kā pie šāda pārkāpumu fiksēšanas sliekšņa policija cer panākt vidējā ātruma samazināšanos uz Latvijas ceļiem par 10 kilometriem stundā, amatpersona vien atbild – strādāsim preventīvi.
«Mums, protams, primārais nav iekasēt naudas sodus, mums primārais ir likt apzināties Latvijas iedzīvotājam, ka darbojas fotoradari,» sacīja Mistre.
Agresīvākiem autovadītājiem šāda pārkāpuma fiksēšanas robeža noteikti būtu pa prātam. Taču radaru uzstādītājam ne, jo risks, ka ieguldīto naudu varētu neatgūt, ir pārāk liels, norāda «De facto».
Policijas aplēses rāda, ka pagājušogad par atļautā ātruma neievērošanu sastādīti gandrīz 100 tūkstoši protokolu. Cik no tiem par pārkāpumu līdz plus 30 kilometriem stundā, vai virs šīs robežas – šādu ziņu nav. Neoficiāli «De facto» zināms, ka ar ātrumu virs 30 kilometriem stundā varētu būt vien 1,5% pārkāpēju. Un šis ir iemesls, kas vismaz no privātā partnera puses fotoradaru konkursu vairs nepadara tik vilinošu.
«De facto» noskaidrojis, ka gadījumā, ja pārkāpuma fiksēšanas
robeža ir zemāka, piemēram, 10 kilometri virs atļautā ātruma, sodu ir
daudz vairāk un uzņēmējam savu izmaksu segšanai pietiek ar krietni
mazāku soda naudu daļu, aptuveni 30 procentiem, pārējais paliktu
valstij.
Bet ja pārkāpumu fiksē no 30 kilometriem stundā –
fotoradars nozibsnīs daudz retāk un arī uzņēmēja ienākumi būs daudz
mazāki un šādā gadījumā, lai projekts atmaksātos, privātajam soda naudās
jāsaņem 90 procenti, kamēr valstij paliek vien desmitā daļa. Ar šādu
piedāvājumu, protams, konkursā uzvarēt būtu grūti, ja vien nav zināms,
ka pārkāpuma fiksēšanas slieksnis patiesībā varētu būt zemāks, norāda
raidījums.
Un, lai gan konkursa dalībniekiem finanšu piedāvājums jāgatavo ar augstāko pārkāpuma fiksēšanas robežu, Vineta Mistre pieļauj, ka izņēmumi tomēr būs: «Jāvērtē ir katra konkrētā vieta un kādiem pasākumiem šis te radars tiek izmantots, mēs pieļaujam tādu iespēju, ka varētu būt ne lielāka kā 30 km/h, tas neizslēdz, ka mazāka. Tas ir atkarībā no tās vietas, kur fotoradars darbojas un kādi ir mērķa pasākumi vietā, kur fotoradars darbojas.»
Tieši šī nenoteiktība, pēc «De facto» rīcībā esošām ziņām, ir viens no iemesliem, kas radījis bažas, ka atsevišķiem pretendentiem konkursā dotas īpašas priekšrocības. Papildus ziņas par plānoto fotoradaru darbību ļauj iesniegt valstij izdevīgāku piedāvājumu.
Iekšlietu ministrijas vadošās amatpersonas joprojām nav bijušas gatavas raidījumam skaidrot konkursa norisi, tikmēr ministrijas runasvīrs vairās atbildēt, vai vēlāk sarunu gaitā varētu mainīties noteiktā pārkāpuma fiksēšanas robeža. «To ir grūti pateikt, es šobrīd negribētu to komentēt. Katrā ziņā pati šī te proporcija šis lēmums tiks pieņemts Ministru Kabinetā,» raidījumam sacīja ministrijas pārstāvis Mareks Matisons.
Ja kādām pretendentam esot šaubas, ministrija iesaka doties uz Iepirkumu uzraudzības biroju ar sūdzību. Līdz šim to izdarījis jau viens no konkursa dalībniekiem – «Lattelecom». Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums būšot tuvāko nedēļu laikā.
Ministrija gan atzīst, ka pastāv varbūtība, ka konkurss varētu aizkavēties, jo īpaši gadījumā, ja vēl kāds no konkursa dalībniekiem iesniegtu kādu sūdzību. Šobrīd arī skaidrs, ka visticamākais, visi fotoradari no nākamā gada 1.janvāra, pretēji iepriekš solītajam, tomēr nesāks darboties.
