Atšķirībā no astronomiskā gada, Baznīcas liturģiskais gads sākas ar adventes laiku ceturtajā svētdienā pirms Ziemsvētkiem un noslēdzas ar Mūžības svētdienu. Adventes laiks ir četru nedēļu ilgs Kristus gaidīšanas laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem - Ziemsvētkiem. Vārds "advente" nāk no latīņu valodas vārda "adventus", kas nozīmē "atnākšana". Adventes laika liturģiskā krāsa ir violetā, un šis tradicionāli bijis gavēņa laiks, kad cilvēki gatavojušies Kristus atnākšanai pasaulē.
Baznīcas gada galvenais uzdevums ir vest cilvēkus gadu ilgā meditācijā, sekojot līdzi Kristum - sākot no viņa dzimšanas gaidīšanas laika šai pasaulē. Tas ir ceļš kopā ar Jēzu Kristu no viņa piedzimšanas līdz krustā sišanai, augšāmcelšanās rītam, debesīs uzņemšanai un Svētā Gara saņemšanai.
Sekošana līdzi Baznīcas gadam - adventes, ciešanu, Lieldienu laikam - ļauj ieraudzīt, ka šis gads nav vis vienmuļa stāvēšana uz vietas, bet gan secīga kustība cauri visiem būtiskākajiem tematiem, par kuriem runā Jaunā Derība saistībā ar Kristus dzīvi. Jo Kristus dzīve ir atbilde uz cilvēku dzīves jautājumiem, atbilde uz jautājumu par laika jēgu.
Tradicionāli katram Baznīcas gadam tiek izraudzīts tā dēvētais gada lozungs jeb Bībeles pants, ko izmanto daudzas luteriskās baznīcas visā pasaulē. Jaunais 2011.gada lozungs ir vārdi no apustuļa Pāvila vēstules romiešiem: "Neļauj ļaunumam sevi uzvarēt, bet uzvari ļaunu ar labu" (Rm 12:21).
Pārdomās par nākamā gada lozungu LELB arhibīskaps Jānis Vanags saka: "Neļaut ļaunajam sevi pieveikt, cīnīties un uzvarēt ir arhetips, kas parādās, sākot no pasakām un piedzīvojumu filmām un beidzot ar Bībeli un likumu krājumiem. Mums ir dabiska izjūta, kā to darīt. Līdzīgu ārstēt ar līdzīgu. Aci pret aci, zobu pret zobu. Noziegums un sods. Cilvēku likumu loģika ļauj atvairīt spēku ar spēku un aizsargāties visiem līdzekļiem. Tas liekas tik taisnīgi, ka pat īpaši neapceram, par ko paši kļūstam, atvairīdami ļaunu ar ļaunu."
Vanags skaidro, ka Pāvila ieteikums ļaunu uzvarēt ar labu ir no citādas pasaules. Tajā skan debesu valstības loģika, pēc kuras Dievs parāda mīlestību tiem, kas ir pelnījuši atmaksu. "Jēzus pie krusta nerīkojās taisnīgi, taču tas dziedināja mūsu eksistenci. Atrodot - ne sevī, bet viņā - spēku pārspēt rupjību ar laipnību, pāridarījumu ar piedošanu, varam ļoti personīgi piedzīvot, ka karstā cīņu speltē savu ceļu ejam pa pavēņa pusi. Bieži vien ticības pārliecība kristiešiem dod tikai vēl vienu iemeslu kritikai, sadursmēm un nemīlestībai. Pāvils aicina staigāt Garā un kļūt par tādiem, kas laikam pa priekšu jau šajā pasaulē dzīvo tā, kā ir dabiski Debesu valstībā," norāda Vanags.
Arhibīskaps novēl, lai 2011.gadā cilvēki ik brīdi, katrā situācijā meklē iespēju, kā ļaut Svētajam Garam cilvēku dabiskos instinktus aizstāt ar pārdabisku, debešķīgu motivāciju.
Latvijas Romas katoļu Baznīcas Informācijas centrs klāsta, ka advente kristiešiem ir prieka un klusuma laiks, kurā ikviens pārdomā lielo Iemiesošanās noslēpumu.
Adventes vainags, ko daudzi darinās vai iegādāsies, nav tikai skaista lieta, kas greznos mājas un priecēs bērnus. Vainagam ir ļoti dziļa reliģiska un simboliska nozīme. Tā ir himna dzīvības noslēpumam, himna Kristum. Kristus ir patiesā gaisma, kurš ir nācis, lai uzvarētu tumsu un nāvi.
"Aplis, ko veido adventes vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību. Vainagam ir gredzena forma un nozīme: tā ir uzticības zīme Dievam un viņa apsolījumiem. Vēl vairāk, tam, tāpat kā Kristum, ir divi tituli: karaliskais un uzvarētāja tituls. Jau senajā Romā izmantoja lauru vainagus, kronējot uzvarētājus sporta spēlēs. Adventes vainags cilvēcei pasludina, ka bērns, ko visas tautas gaida, ir karalis, kurš uzveic tumsu ar savu gaismu. Priežu vai egļu zari, ko izmanto pinot vainagus, vienmēr ir zaļi, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. Vainagam nevajadzētu būt no keramikas vai kādiem citiem materiāliem. Šie zaļie zari kristiešiem atsauc atmiņā Jēzus ieiešanu Jeruzalemē, kad viņu uzņēma kā pravieti un karali," skaidro Informācijas centra darbinieki.
Adventes vainaga dekorēšanai var izmantot sarkanas vai violetas lentes. Sarkanā krāsa simbolizē Jēzus mīlestību uz cilvēkiem, violetā - grēku nožēlu un atgriešanos līdz Kristus otrreizējai atnākšanai.
Ik svētdienu, sākot ar 28.novembri, baznīcās adventes vainagā tiks aizdedzinātas sveces atbilstoši adventes nedēļu skaitam. Arī ikviena ģimene savās mājās katru dienu adventes vainagā var iedegt sveci un to parasti lūdz izdarīt kādam bērnam, vismazākajam ģimenes loceklim. Adventes sveci var aizdedzināt pie kopīgām lūgšanām, pie pusdienu vai vakariņu galda.
Četrām svecēm adventes vainagā ir sava nozīme: pirmā tiek saukta par pravieša sveci (cerība, kas ir Kristus), otrā ir Betlēmes svece (universālais aicinājums uz Pestīšanu), trešā - ganiņu svece (prieks) un ceturtā - eņģeļu svece (mīlestība).
Katrai adventes svētdienai ir sava pamattēma, kuru kristieši pārdomā, tādejādi svētdarot savu laiku līdz Ziemassvētku svinēšanai. Arī dievkalpojumos ir pamanāmas izmaiņas: netiek dziedāts Gloria dziedājums, kurš no jauna atskanēs tikai Ziemassvētku vigilijā.
