Skaitļi ir neiepriecinoši, pat biedējoši, sevišķi tie, kas raksturo saslimšanu ar ļaundabīgajiem audzējiem jeb vēzi. Kā liecina britu zinātnieku dati, 2008. gadā audzējs konstatēts 12,7 miljoniem cilvēku pasaulē. Pēc Veselības ministrijas datiem, Latvijā no 1997. līdz 2007. gadam saslimstība ar audzējiem ir pieaugusi par 18,2%. Sievietēm saslimstība ar krūts vēzi šajā periodā palielinājusies par 15%, vīriešiem ar prostatas vēzi – par 250%. Latvijā katru gadu vēzi atklāj aptuveni 9000 cilvēku.
"Protams, ir uzlabojusies diagnostika, taču tikai daļēji. Arī agrāk vēzi prata diagnosticēt pietiekami labi. Ir parādījušies jauni ārējie faktori, kas rada izmaiņas cilvēku organismā, piemēram, radiācija. Apkārtējā vidē un uzturā ir vielas, kurām var būt saslimšanu izraisoša iedarbība. Vissatraucošākā ir audzēju skaita palielināšanās bērniem līdz 15 gadiem. Visbiežāk tie ir asins un smadzeņu audzēji. Kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem bērniem Lielbritānijā audzēju skaits ir pieaudzis par 40%."
Krūts vēža šūnās, piemēram, ir konstatēti parabēni – vielas, ko izmanto kā konservantus pārtikā un kosmētikā. 2002. gadā Zviedrijā veiktajā pētījumā atklāts, ka 60% sieviešu, kuras baroja bērnus ar krūti, pienā bija triklozāns – viela, ko lieto zobu pastās, ziepēs un mazgājamos līdzekļos. Triklozānam ir potenciāli kancerogēna iedarbība, jo, nonākot ūdenī, saules iedarbībā tas pārvēršas dioksīnā. "Uzskatāmākais piemērs ir bijušais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kura seju izkropļoja tieši saindēšana ar dioksīnu," paskaidro I. Aizsilniece. "Trihlozāns ir ļoti daudzos mazgājamos līdzekļos. Bet ir arī zobu pastas un ziepes, kur tā nav, un vienmēr var izvēlēties tos higiēnas līdzekļus, kur to ir mazāk nekā citos." Ikdienā cilvēki bieži neaizdomājas, ka pesticīdi, kas, protams, vairs nav DDT, joprojām plaši tiek izmantoti kaitēkļu apkarošanai. Piemēram, bērnu glaudīto suņu un kaķu pretblusu siksniņas arī satur pesticīdus.
"Tie var izraisīt astmu, imunoloģiskas problēmas. Vjetnamas karā, lai iznīdētu džungļus, pesticīdus kaisīja biezā slānī. Pēc tam tajos apvidos bērni dzima bez acīm un ar dažādām citām kroplībām," stāsta I. Aizsilniece.
Vēzi potenciāli izraisošas vielas – bisfenolus – pievieno plastmasai, lai padarītu to izturīgāku, bet perfluor- oktāna savienojumus – dažādu virsmu pasargāšanai. "Plastmasa ir bīstama, kad tā ir veca un saskrambāta, bet it sevišķi tad, kad to dedzina. No tās izgatavotie trauki var kļūt bīstami, tajos liekot vai lejot karstus ēdienus vai šķidrumus. Es nekad nedzeru no plastmasas glāzītēm, jo tad nav prognozējams, cik daudz tur tējas vai kafijas, cik plastmasas šķīduma. Arī ņemot uz darbu siltas pusdienas, vajadzētu uzmanīties no plastmasas traukiem.
Piemērotāki ir stikla vai keramikas trauki, un arī ēdienu līdzdošanas vietās, kur izmanto plastmasas iepakojumu, nebūtu iemesla iebilst, ja lūgsit to likt savā līdzpaņemtajā stikla traukā. Ir jāievēro arī tas, ka alumīnija traukos nevajag glabāt un gatavot skābus produktus," iesaka ārste.
Īpašs stāsts ir par ftalātiem, ko arī pievieno plastmasai, lai tā būtu elastīgāka, kā arī lieto drēbju skalotājiem, gaisa atsvaidzinātājiem un losjoniem, kosmētikai un higiēnas precēm, lai būtu pareiza konsistence. Ftalātus satur simtiem produktu. "Šīs vielas var izraisīt spermoģenēzes traucējumus vīriešiem un dzimuma attīstības problēmas zēniem. Labāk vīriešiem, sevišķi jauniem, savas drēbes ar ftalātus saturošiem veļas mīkstinātājiem neskalot."
Tieši tādēļ, lai cilvēki aizdomātos par šiem jautājumiem, Ilze Aizsilniece par spīti aizņemtībai uzņēmusies Lielās talkas izglītības programmas vadīšanu. "Ja talkā tiks savākta kaut vai daļa izsviestās plastmasas, kaut kādi vadu galu rituļi, nevis atstāti dabā vai sadedzināti, būsim pasargājuši paši savu un savu bērnu veselību," viņa piebilst.
UZZIŅA
Potenciāli kaitīgās vielas, ko plaši izmanto sadzīvē
Ftalāti – pievieno plastmasai, drēbju skalotājiem, gaisa atsvaidzinātājiem un losjoniem, kosmētikai un higiēnas precēm, lai būtu pareiza konsistence. Laboratorijas dzīvniekiem izraisa seksuālās attīstības traucējumus un ietekmē spermoģenēzi. Pētījumos ir dati, ka šīs ķīmiskās vielas ļoti ietekmē vīriešus, it īpaši zēnus viņu agrīnajās attīstības stadijās.
Pesticīdi – var izraisīt astmu, neiroloģiskas problēmas, attīstības traucējumus cilvēka auglim, imunoloģiskas un spermoģenēzes problēmas.
Perfluoroktāna savienojumi – izmanto virsmu aizsardzībai pret dažādu šķidrumu traipiem un pret mehāniskiem bojājumiem. Šos savienojumus izmanto arī nepiedegošu pannu virsmām. Tiem ir kancerogēna iedarbība.
Polihlorinētie bifenili – nedegošas vielas, ko izmanto kā izolācijas materiālus gan temperatūras, gan elektrisko vadu izolēšanai. Lēni sabrūkoši, uzkrājas dabā, kā arī cilvēka un dzīvnieku šūnās. Polihlorinētajiem bifeniliem ir kancerogēna iedarbība, un tie bojā aknas.
Dioksīni – rodas industriālā darbībā un dedzināšanā. Tie nokļūst augos un mājlopu audos piesārņotajās teritorijās un nonāk cilvēka ķermenī kopā ar pārtikas produktiem. Dioksīni rada augļa attīstības defektus un ir kancerogēni.
Bisfenoli – padara plastmasu cietāku un izturīgāku. Bisfenols A ir mākslīgs estrogēns, kas ar laiku nonāk plastmasas pudelē vai traukā esošajos produktos vai ūdenī. Ietekmē abu dzimumu augļu attīstību, var veicināt krūts un prostatas audzēju.
Metāli – vecā krāsa satur svinu, treknajās zivīs var būt dzīvsudrabs, būvniecības materiāli var saturēt arsēnu un hromu. Metāli īpaši bīstami bērniem, jo var izraisīt attīstības traucējumus.
Trihlozāns – hlorfenola atvasinājums, ko lieto zobu pas- tās, ziepēs un mazgājamos līdzekļos. Nonākot ūdenī, saules staru iedarbībā pārvēršas dioksīnā. Potenciāli kancerogēna iedarbība.
Polibromētie difenilēteri – palielina ugunsdrošību, bet uzkrājas cilvēka ķermenī. Laboratorijas dzīvniekiem rada augšanas problēmas. Daži no šiem savienojumiem aizliegti ražošanā, jo ietekmē augļa un bērna attīstību. Svarīgi ir nededzināt lietas, kas tos satur.
Parabēni – vielas, ko izmanto kā konservantus pārtikā un kosmētikā. Cilvēka ķermenis uzsūc tos caur ādu. Parabēni var uzkrāties organismā, galvenokārt taukaudos. Tiem ir sieviešu hormona iedarbība, un tie konstatēti krūts vēža šūnās.
