Iecere pirms un pēc reiki seansa veikt analīzes, lai noteiktu, kas izmainījies organismā, radās Anša Epnera studijas AVE filmdarim Ivaram Zviedrim. 36,6 °C bija iespēja vērot šo eksperimentu.
Kinorežisoru savulaik ieinteresēja žurnāla publikācijas par piramīdām, un tā tapa ideja kopdarbībai.
Ivars Zviedris veido jaunu televīzijas raidījumu ciklu Pasaka par brīnumu. Viena no pārraidēm būs veltīta reiki.
Karstā kapsula
Filmēšana notiek alternatīvās medicīnas centrā Reiki Gaismas Skola. Trīs sievietes piekritušas ļauties gan pašam seansam, gan nodot asinis un urīnu analīzei.
"Trīs sievietes piekritušas ļauties gan pašam seansam, gan nodot asinis un urīnu analīzei."
Šķiet neparasti, ka ar vienu cilvēku darbosies astoņi reiki terapeiti. Biju domājusi, ka notiek līdzīgi kā dziedniecībā – viens pret vienu.
Centra vadītājs reiki skolotājs Mihails Mošenkovs apstiprina – visbiežāk tā ir, taču mēdz strādāt kopā arī vairāki terapeiti. Tad viss notiek intensīvāk, enerģija plūst spēcīgāk.
Pirmā seansu piedzīvo Inga Zemgale. Viņa apguļas, ķermeni apsedz. Terapeiti aizver acis, iegrimst sevī – noskaņojas darbam. Saliek rokas austrumnieku sveicienā namaste – kopā sakļautas plaukstas novieto pret krūtīm, iepretim sirds čakrai. Koncentrējas uz reiki enerģijas plūsmu, uzskaņojas tai un sajūt, kā tā plūst caur viņu rokām.
Visi astoņi terapeiti apsēžas visriņķī Ingai. Vispirms sadodas rokās, tad katrs liek plaukstas uz viņas ķermeņa. Veic noteiktas kustības, pēc tam aprimstas. Telpā valda pilnīgs klusums. Terapeitu plaukstas guļ liegi kā taureņa spārni, sejas ir apgarotas un laimīgas. Tas izskatās tik suģestējoši, ka pār muguru noskrien tirpiņas un acīs riešas asaras.
Tā aizrit pusstunda. Reiki skolotājs Mihails saudzīgi pieceļ Ingu sēdus, veic noteiktas kustības, skarot viņas muguru. Visi saliek rokas namaste. Seanss beidzies.
Vēlos izprast, kādas ir izjūtas, saņemot reiki. To grūti izskaidrot vārdos, tādēļ man piedāvā pašai piedzīvot šādu seansu. Turklāt dziedināšanai ir iemesls – visu dienu jūtu mokošu dedzināšanu kuņģī.
Guļu aizvērtām acīm. Zinu, ka man apkārt stāv reiki terapeiti, viņu rokas ir novietotas dažādās mana ķermeņa vietās. Taču samanu tikai plaukstas ap galvu.
"Pamazām mani aptver karstums. Tas pieaug, līdz jūtos kā ieslēgta ciešā, karstā kapsulā. Zem trīsošajiem plakstiņiem vizmo balta gaisma."
Domas kļūst arvien rāmākas, ir labi un mierīgi.
Piepeši dzirdu klusu balsi: varat celties. Atveru acis. Tāda planējoša nerealitāte. Uzvilnī savāda laimes sajūta. Nevilšus sejā atplaukst smaids. Mani skauj sirsnīgas rokas, uzrunā mīlestības pilnas balsis...
Tomēr jau pēc pāris minūtēm jūtu, ka kuņģī joprojām dedzina un mutē arvien tā pati nelāgā garša, kas mocījusi visu dienu. Tātad nelīdzēja.
Atvados un dodos prom, nesteidzīgi pārdomājot notikušo. Piepeši ielas
vidū apstājos – nesāp! Man vairs nesāp, nelāgā sajūta kuņģī zudusi!
Noderīgā frekvence
„Pēc ķīniešu klasifikācijas ir septiņi dzīvības enerģijas veidi, reiki ir viena no tām, septītā,” skaidro 36,6 °C konsultants Mihails Mošenkovs, reiki skolotājs, Latvijas Holistiskās medicīnas un naturopātijas asociācijas reiki sekcijas vadītājs.
"Reiki enerģija nav mistika, par to zināms jau tūkstošiem gadu."
Daudzi cenšas pasniegt reiki kā kaut ko okultu, pārdabisku, sak, jābūt viedam vai citādi izredzētam, lai šo enerģiju uztvertu un izmantotu. Uz seansu nācis kāds turīgs vīrietis, priecājies, ka reiki palīdz, kļūst labāk. Bijīgi teicis Mihailam: jums droši vien ir tāāds talants. Meistars atbildējis: to var apgūt katrs, arī jūs. Vīrietis bijis tik vīlies, ka tā nav izredzēto māksla, ka vairs nav nācis dziedināties.
Reiki ir enerģētiskās telpas daļa, pieejama jebkuram. Ikviens
var iemācīties to izmantot, uzsver Mihails Mošenkovs. Kā skolotājs
praktizē četrpadsmit gadus, viņam ir jau aptuveni pieci tūkstoši
mācekļu. Ne viens vien sākumā apgalvojis, ka nav pietiekami jutīgs, lai
spētu darboties ar enerģiju. Cits paziņojis: man rokas aukstas, nekāda
talanta nav un vispār nekam tādam neticu.
"Taču šīs spējas atveras pilnīgi visiem. Tā vienkārši notiek. Reiki ir kā gara dāvana, ko pasniedzam.”
Reiki plūst caur mums tāpat kā citi dzīvības enerģijas veidi. Tomēr, uztverot to apzināti, iedarbība ir daudz spēcīgāka. Šādi to saņemt iespējams tikai tad, ja cilvēks tiek uzskaņots. Tas notiek īpaša rituāla laikā, ko dēvē par iniciāciju.
"Ne viens vien sākumā apgalvojis, ka nav pietiekami jutīgs, lai spētu darboties ar enerģiju. Taču šīs spējas atveras pilnīgi visiem."
Vispirms rit apmācība, pēc tam skolotājs jeb meistars veic uzskaņošanas procedūru, nodod šo gara dāvanu māceklim. To varētu salīdzināt ar vajadzīgā radioviļņa atrašanu – tāpat kā sameklējam vēlamo staciju, īsto radio frekvenci, meistars uzskaņo apmācāmo.
Šis rituāls notiek kā brīnums, ne izstāstāms, bet izjūtams. Saskaņā ar tradīciju iniciācijas process tiek turēts noslēpumā.
Reiki apgūst tikai ar skolotāja palīdzību, ne citādi. Meistars iemāca
piekļūt šai dzīvības enerģijai un apgūt tehnoloģiju, kā to izmantot.
Reiki nav grāmatā, internetā vai tālmācībā apgūstama sistēma.
Kurš bija pirmais?
Reiki enerģijas izmantošanas sistēmu pagājušā gadsimta sākumā izveidoja Mikao Usui no Japānas. Izglītots cilvēks, ar plašām zināšanām medicīnā, psiholoģijā, reliģijas zinātnē, ieguvis doktora grādu literatūrā. Bērnībā viņš skolojies budistu klosterī. Studējot senos rakstus, guvis pārliecību, ka eksistē enerģijas veids, kas sniedz iespēju savienoties ar Visumu bez ilgstošiem vingrinājumiem un praksēm. Meditējot radusies mistiska pieredze – Mikao Usui piepeši sajutis, ka caur viņu plūst neaptverami spēcīga enerģijas straume un to iespējams nodot citiem.
Septiņus gadus viņam vajadzēja pierādīt reiki labdarīgumu un nekaitīgumu, strādājot ar slimiem cilvēkiem. Pētījumus iesniedza valdībai, un sistēma Usui reiki rioho tika atzīta.
Reiki sāka praktizēt Amerikā, pēc tam Eiropā. „Enerģijas nodošanas mehānismu glabā skolotājs. Katram no mums ir sava garīgā līnija, dzīvā ķēde, pa kuru šī mācība saņemta no Mikao Usui. Esmu tikai septītā paaudze,” stāsta Mihails.
Taču tradicionālo reiki bieži mēdz izkropļot, tas kļuvis par modes vārdu, kas ne vienmēr atklāj īsto jēgu.
"Nereti sūdzas – reiki nepalīdz. Bet cilvēks nemaz nav guvis spēju sajust šo enerģiju, viņam tas tikai prasmīgi iestāstīts."
Pietiek ieklikšķināt internetā, samaksāt, aizvērt acis un varot saņemt reiki. Pat sertifikātu atsūta! Tas ir īsts apmāns.
Japāņi uzskata, ka esam necienīgi izturējušies pret šo sistēmu, tādēļ joprojām Rietumiem nav atklājuši visus reiki noslēpumus.
Ja gribi braukt pie stūres
„Salīdzināšu ar braukšanu mašīnā. Ja varu saņemt reiki enerģiju, esmu uzskaņots uz šo vibrāciju, esmu kā autovadītājs – izvēlos, kurp braukt, kādā mašīnā. Tie, kuri nepazīst reiki, ir tikai pasažieri. Gaida, vai kāds atbrauks pakaļ, vai kaut kur aizvedīs. Iespējams, ka ieradīsies spožs mersedess, bet var būt – grabaža," saka Mihails.
Katram no mums ir individuāla enerģija – ar īpašām vibrācijām, noskaņojumu, ego daļu. Ja kādam ar savu enerģētiku palīdzam, iespējams atdot arī par daudz, iztukšoties. Bet reiki enerģija tās devējam neko neatņem, tieši pretēji – sniedzot to otram, var kļūt labāk pašam.
"Esmu liels skeptiķis. Nesāktu profesionāli nodarboties ar reiki, ja nebūtu pārliecinājies, cik tas ir droši. Nekad nenodara neko sliktu."
Reiki terapeits var nebūt medicīniski izglītots, bet vienalga ir ļoti noderīgs līdzcilvēkiem, jo iemācījies būt enerģijas nesējs. Novieto rokas uz cita cilvēka ķermeņa un dalās reiki enerģijā – caur viņu tā plūst, vienkārši līst, nonākot otra miesā, dvēselē un garā. Atjaunojas dabiskās spējas pašatveseļoties. Organisms ar papildu enerģiju stiprina to sistēmu, kura novājināta.
"Esmu liels skeptiķis. Nesāktu profesionāli nodarboties ar reiki, ja
nebūtu pārliecinājies, cik tas ir droši. Nekad nenodara neko sliktu. Un
nav kontrindikāciju, tātad ir visiem vēlams. Turklāt reiki nekad nevar
būt par daudz. To grūti pieņemt bez pierādījumiem, bet noticiet manai
pieredzei,” saka meistars.
Noglāstītā dvēsele
„Dēvēju to par vismīlošāko terapiju. Jo reiki noglauda dvēseli, izraisa patīkamas izjūtas, turklāt ir ļoti sajūtams. Cilvēks kļūst sevī klusāks, harmoniskāks un dvēseliskāks. Reiki vajadzētu fakultatīvi mācīt skolā – mazinātos agresija, bērni kļūtu labestīgāki, uzlabotos sekmes,” uzskata Mihails Mošenkovs.
Daži apgalvo, ka, apgūstot reiki, vairs nekad nebūs jāapmeklē ārsts. Vai arī – esot iespējams tikt vaļā no grūti ārstējamām slimībām. Tie ir pārspīlējumi. Reiki neārstē konkrētu slimību, bet atjauno organisma spēkus. Izkropļotā, izmainītā enerģētiskā daļa ātrāk atjaunojas, jo palielinās kopējās enerģijas daudzums. Tā ir psihoemocionāla dvēseles dziedināšana, kam seko arī fiziskā stāvokļa uzlabošanās.
"Bieži mazinās sāpes, un tas ir liels atvieglojums slimības nomocītajam. Pārņem labs noskaņojums, ir mierīga saskaņa ar sevi un notiekošo, pat ja smagi slimais apzinās situācijas neizbēgamību."
„Bieži mazinās sāpes, un tas ir liels atvieglojums slimības
nomocītajam. Pārņem labs noskaņojums, ir mierīga saskaņa ar sevi un
notiekošo, pat ja smagi slimais apzinās situācijas neizbēgamību. Saņemu
vēstules no radiniekiem: cilvēks devies aizsaulē gaišs un rāms.”
Reiki
vienmēr sniedz harmoniju. Tas ir viens no veidiem, kā iegūt mieru un
veselīgu līdzsvaru. Vienlaikus – garīgās izaugsmes ceļš.
Ne jau maģiska tablete
Ievēroju, ka reiki praktiķi bieži smaida,viņu sejas starojošas un acis mīlestības pilnas. „Protams, ka mēdzam būt arī dusmīgi vai skumji, taču esam guvuši instrumentu, kas ļauj ātri atgriezties labajā noskaņā,” skaidro Mihails.
Tomēr tā nav maģiska tablete – apēd un visu mūžu staigā laimīgs. Prasmi nepieciešams trenēt. Jo vairāk strādā ar reiki, jo labāk iemācās sajust. Jo biežāk praktizē, jo enerģijas plūsma kļūst spēcīgāka – reiki kanāls ik reizi it kā iztīrās.
Svarīgs noteikums – nodomu labestība. Slikto ar reiki pat nav iespējams nodot – arī ja domas nelāgas, otram nekas ļauns nenotiek.
Apguvē ir vairākas pakāpes, katrs jauns līmenis ļauj piekļūt daudz augstākām vibrācijām. Pirmajā pakāpē iemācās pamatus – roku pozīcijas un to secību, daudz harmoniskāku apziņas stāvokli. Uzzina, kā strādāt ar sevi, praktiski veikt dziedniecisku seansu. Apgūst meditācijas pamatus un pašdziedināšanās intuitīvo tehniku, čakru attīrīšanas paņēmienus, mācās elpot un atbrīvoties no sasprindzinājuma.
Nākamajos līmeņos saņem arvien vairāk reiki instrumentu. Piemēram, otrajā pakāpē iemācās droši, nekaitīgi un ļoti precīzi enerģētiski palīdzēt no attāluma. Daudzi otro līmeni apgūst tieši tādēļ – ir nepieciešamība dziedināt mammu vai tēti, kuri dzīvo citā pilsētā, bet bieži apciemot nav iespējams.
Taču, jo augstāks līmenis, jo ilgāk apgūstams, nepārtraukti augot garīgi. Ne visiem tas vajadzīgs, ne katram ir pa spēkam.
Ko uzzināja eksperimentā
Kinogrupas organizētajā eksperimentā palīgos tika aicināta E. Gulbja laboratorijas speciāliste, kura analizēja seansa dalībnieku pilno asins ainu un urīnu.
"Laboratorijas ārste Sandra Šelkova paskaidro, ka divām dalībniecēm analīzēs nekādas izmaiņas nav notikušas. Trešajai bija nedaudz pazeminājies eritrocītu un hemoglobīna daudzums. Urīna analīzē bija krasas izmaiņas – pēc reiki seansa serotonīna metabolīts palielinājies piecas reizes."
Tātad šai dalībniecei serotonīns, ko mēdz dēvēt par laimes hormonu,
seansa laikā izdalījies pastiprināti. Lai izslēgtu iespējamo kļūdīšanos,
reiki seansu sarīkoja vēlreiz un veica tādas pašas analīzes. Arī
otrreiz serotonīns izdalījās pastiprināti.
"Būtu labi, ja varētu
dziļāk papētīt, kā iedarbojas reiki. Trīs dalībnieki vien ir pārāk maz,
lai varētu izdarīt kādus nozīmīgus secinājumus," atzīst ārste.
Līdzīgs eksperiments saistībā ar reiki savulaik veikts Krievijā. Tur gan izmantoja citu asins analīžu tehnoloģiju, tā dēvēto hemoskenēšanu – asins pilienu pēta uzreiz, izmantojot speciālu, tumšlauka mikroskopu ar gandrīz 2000 reižu palielinājumu. Konstatēja, ka reiki enerģija palīdz normalizēt skābju un sārmu līdzsvaru asinīs un labvēlīgi ietekmē asins šūnas.
Raksts publicēts žurnāla "36,6°C" 2011. g. martā
