Par dracēnu klīst vienīgi runas, ka tā kaut kur, kaut kad un kaut kam tomēr ir ziedējusi. Un, atšķirībā no papardēm, šī ziņa, visticamāk, varētu būt taisnība, portālu «Apollo» informēja Dace Miezīte, v/a «Nacionālais botāniskais dārzs» Vides izglītības un informācijas nodaļas speciāliste.
Paparžu ziedus varot ieraudzīt tikai Jāņu naktī un, pilnīgi droši, tikai pasakās, bet dracēnas uzzied, kad labos apstākļos sasniegušas noteiktu vecumu. Botāniskā dārza oranžērijā Deremēnas dracēna (Dracaena deremensis) aug jau vairāk nekā 20 gadus. Stumbrs sasniedzis gandrīz divu metru augstumu, tā galā augošās lapas plašā lokā liecas lejup. Šogad, pirmo reizi dracēnas mūžā, no lapu rozetes vidus izspraukusies gara, zarota ziedkopa ar simtiem ziedpumpuru. Atšķirībā no mītiskā papardes zieda, to nesargā ne vilki, ne lāči, un ziedus var aplūkot ikviens interesents.
Dracēnas, Āfrikas tropu kokaugi, pie mums ir iecienītas kā «ērti» telpaugi. Mazprasīgas, pacietīgas, dracēnas samierinās ar mērenu apgaismojumu, mērenu laistīšanu, mērenu gaisa mitrumu, un cilvēki tās labprāt izmanto interjerā.
Pašlaik pilnziedā ir arī Botāniskā dārza vilkābeļu jeb krustābeļu, ceriņu un rododendru kolekcijas.
