Trīs skolas tiek slēgtas galvaspilsētā Rīgā - Rīgas Komercģimnāzija, Rīgas 100.vidusskola un Rīgas 16. vidusskola. Būtībā slēdz arī Rīgas 7.internātpamatskolu, kas tiek pievienota Lastādijas internātvidusskolai.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde laikrakstam atzinusi, ka skolotāju bezdarbs skolu slēgšanas dēļ būtiski nepalielināšoties.
Trīs skolas aizver durvis otrā lielākajā Latvijas pilsētā – Daugavpilī. Arī te skolu slēgšana nodēvēta par reorganizāciju, jo formāli skolas, kuras vairs nepastāvēs, tiek pievienotas citām skolām, ziņo LA.
Tukuma novada domē pieņemts lēmums par Praviņu pamatskolas slēgšanu, Sēmes pamatskola kļuvusi par sākumskolu, bet Džūkstes un Tukuma 3. vidusskola pārtapušas par pamatskolām. Tā kā 3. vidusskola bija vienīgā skola pilsētā, kurā mācās mazākumtautību skolēni, tagad Tukumā vidusskolas izglītība iegūstama tikai latviešu valodā.
Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Lukmans stāsta, ka reorganizētas vai slēgtas tās skolas, kurās ir maz skolēnu. Nelatviešu pilsētā ir maz, tāpēc vidusskolas klases, kurās apgūstama mazākumtautību programma, kļuvušas pustukšas. Tā kā nelatviešu bērni mācījušies bilingvāli, viņiem nevajadzētu būt grūti vidusskolas izglītību iegūt latviešu valodā, spriež Lukmans.
Praviņu pamatskolā pēdējos gados strauji sarucis skolēnu skaits. Izglītības kvalitāte kritusies. Veidotas apvienotās klases, bet "tas nav 21. gadsimta mācību modelis", laikrakstam saka Lukmans. "Skolu slēgšana un reorganizācija šajā situācijā ir neizbēgama. Bijušā Tukuma rajona robežās skolēnu ir par 600 – 800 mazāk nekā pirms gada."
Babītes novada Salas pamatskola par sākumskolu bija kļuvusi jau gandrīz pirms pašvaldības lēmuma, jo 8. un 9. klases vairs skolā nemaz nebija. Skolas direktore Daina Krūmiņa gan pauda cerību, ka ar laiku skola varētu atgūt pamatskolas statusu, jo mazu bērnu apkaimē netrūkstot, tāpēc arī pie sākumskolas atvērtas bērnudārza grupas. Skolas direktore nākotnē raugās cerīgi arī tāpēc, ka skolā notiek dažādi interešu izglītības pulciņi un daļa no pamatskolēniem, kam vajadzēja aiziet uz citu skolu, Salas skolā turpinās apmeklēt pulciņus.
Tieši šai skolai aptuveni pirms gada lauku skolu glābšanas grupa bija izstrādājusi sanācijas plānu, taču pat tas nelīdzēja, jo skolai trūka līdzekļu pamatskolas pēdējo klašu fizikas un ķīmijas skolotāju algošanai.
Balvu novadā reorganizētas divas skolas. Novada izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Tiltiņa LA stāsta, ka pārmaiņas skolu tīklā notikušas ne tikai tāpēc, ka līdz ar finansēšanas modeļa "Nauda seko skolēnam" ieviešanu grūti uzturēt visas novadā esošās izglītības iestādes, bet arī tāpēc, ka pašvaldība nolēmusi turpmāk vienā mācību iestādē koncentrēt visus skolēnus, kuri mācās sākumskolas un pamatskolas līmenī, bet citā skolā visus, kuri mācās vidusskolā. Balvu 2. pamatskolā, kur mācījās tikai mazākumtautību skolēni, bija palikuši vien 67 bērni. Viņi aizņēma skolas ēku, kas paredzēta 600 skolēniem. Tāpēc Balvu pamatskola pārcelta uz šo skolu, un jaunajā skolā būs gan latviešu, gan mazākumtautību klases. Balvu amatniecības vidusskolā, kurai nu pievienota arī pilsētas vakarskola, 1. septembrī vairs neuzņems pirmklasniekus. Paredzēts, ka turpmāk šajā skolā varēs iegūt tikai vidusskolas izglītību.
Daļa no šovasar slēdzamajām skolām tika pažēlotas pērn, kad pār Latviju vēlās lielākais skolu slēgšanas vilnis, tomēr šogad pašvaldības pārliecinājušās, ka vairs nespēj tās uzturēt, skaidro "Latvijas Avīze". Tā Preiļu novada izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis, komentējot lēmumu par Aizkalnes pamatskolas slēgšanu, teica, ka "šis lēmums brieda jau pērn". Kaut arī mācību gada beigās skolā mācījās 33 skolēni, bijis zināms, ka jaunajā mācību gadā būs par desmit skolēniem mazāk. Pirmajā klasē mācības sāktu ne vairāk par pieciem skolēniem. "Skola bija kļuvusi pārāk dārga, apvienotajās klasēs kritās izglītības kvalitāte. Turklāt tik mazā kolektīvā skolēniem ir grūti attīstīt sociālās prasmes," klāstīja Zagorskis. Tuvākā skola ir 5 kilometru attālumā. Bet 12 kilometri ir līdz Preiļiem, kur arī turpinās skoloties daļa Aizkalnes bērnu.
Lai gan pašvaldību pārstāvji atzīst, ka lēmumi par skolu slēgšanu vai pārveidošanu nav sabiedrībai tīkami, pamanāmi iedzīvotāju protesti izskanējuši tikai Rīgā un Jūrmalā, norāda LA. Galvaspilsētā tie bija saistīti ar Rīgas Komercģimnāzijas slēgšanu, bet jūrmalnieki protestē pret Jūrmalas alternatīvās skolas pārcelšanu uz citām telpām, jo uzskata, ka tā esot slēpta skolas slēgšana.
Izglītības likums paredz, ka par skolu slēgšanu jāinformē attiecīgās institūcijas un personas ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms skolas slēgšanas. LA aptaujātie pašvaldību pārstāvji sola tuvākajā laikā jaunus lēmumus par skolu slēgšanu nepieņemt, ja vien valsts atkal būtiski nemainīs izglītības iestāžu finansēšanas kārtību.
