1. Kas ir ACTA un uz ko tas attiecas
ACTA ir starptautisks līgums, ko paraksta valstis, apņemoties ieviest tā nosacījumus savos likumos. ACTA nerada un nevar radīt tiešus pienākumus nevienam indivīdam. Latvija šobrīd ir parakstījusi ACTA, par tā ratificēšanu vēl ir jālemj Saeimai. Par līgumu lems arī Eiropas Savienības Parlaments.
ACTA attiecas uz tām intelektuālā īpašuma tiesībām, kas minētas TRIPS līgumā: autortiesībām un blakustiesībām, preču zīmēm, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, dizainparaugiem, patentiem, pusvadītāju topogrāfijām, kā arī komercnoslēpumiem.
2. ACTA tēmas
ACTA skar četras galvenās tēmas: 1) intelektuālā īpašuma civiltiesiskā aizsardzība, 2) intelektuālā īpašuma krimināltiesiskā aizsardzība, 3) intelektuālā īpašuma aizsardzība uz robežām, kā arī īpaši izdalīta 4) intelektuālā īpašuma aizsardzība digitālajā vidē.
Šīs tēmas kā tādas nav nekas jauns, un visas jau tagad ir pazīstamas arī Latvijā, paredzot arī konkrētu regulējumu tiesību aktos.
3. Pirātisma definīcija
Kā jau ierasts normatīvo aktu izstrādāšanas tehnikā, ACTA sākumā ir definēti vairāki jēdzieni, kas izmantoti turpmākajā tekstā. Manu uzmanību piesaistīja pirātisma definīcija, kas šķiet ļoti plaša:
"pirated copyright goods means any goods which are copies made
without the consent of the right holder or person duly authorized by the right holder in the country of production and which are made directly or indirectly from an article where the making of that copy would have constituted an infringement of a copyright or a related right under the law of the country in which the procedures set forth in Chapter II (Legal Framework for Enforcement of Intellectual Property Rights) are invoked" -
proti, pirātiska kopija ir jebkura ar autortiesībām aizsargāta darba kopija, kas veikta bez tiesību īpašnieka piekrišanas un nav atļauta ar likumu. Vienotas pirātisma definīcijas nav, taču manā skatījumā pirātismam būtu jāietver vismaz divas pazīmes, kuru nav ACTA pirātisma definīcijā: apmērs un vaina.
4. Civiltiesiskā aizsardzība
Civiltiesiskās aizsardzības jomā lielos vilcienos nekā jauna nav. Saskaņā ar ACTA tiesību īpašniekam jābūt iespējai tiesas ceļā panākt pagaidu regulējumu, kas aptur viņa tiesību pārkāpumu. Tāpat viņam ir tiesības saņemt informāciju par pārkāpuma veicēju un pārkāpuma apjomu. Taču (!) šīs tiesības ir īstenojamas tikai uz tiesas lēmuma pamata un pirmsšķietami ticami pierādot, ka ir noticis vai notiks intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums. Tāpat tiesa var lemt, ka pirātiskās preces izņemamas no apgrozības un iznīcināmas pēc sprieduma stāšanās spēkā. Tas viss Latvijā jau ir. Tāpat Latvijā jau šobrīd ir vairāki veidi, kā aprēķināt tiesību īpašniekam nodarītos zaudējumus, kas arī ir viens no ACTA punktiem.
5. Krimināltiesiskā aizsardzība
ACTA pieprasa valstīm paredzēt kriminālatbildību vismaz par tīši izdarītiem autortiesību un preču zīmju pārkāpumiem, kas izdarīti komerciālā mērogā. Vēlamības formā ACTA formulē iespēju saukt pie kriminālatbildības arī juridiskas personas. Juridisko personu kriminālatbildību Latvijā nepazīst. Taču ACTA arī ietver atrunu, ka šāda atbildība ieviešama tikai tiktāl, ciktāl tā ir saskaņa ar valsts tiesību sistēmas principiem.
Āža kāja, manuprāt ir ACTA 23.panta trešā daļa - kriminālatbildība par filmu filmēšanu to demonstrēšanas laikā:
"A Party may provide criminal procedures and penalties in appropriate cases for the unauthorized copying of cinematographic works from a performance in a motion picture exhibition facility generally open to the public."
Kāpēc pēkšņi tik kazuistisks regulējums? :) Šis gan ir punkts, ko valsts var ieviest savos tiesību altos, bet tas nav obligāti.
6. Robežu pasākumi
Arī robežu pasākumi jau šobrīd darbojas, pateicoties Eiropas Savienības tiesību aktiem. Komerciālās kravas uz robežas tiek pārbaudītas un gadījumā, ja rodas aizdomas par pirātisku preci, - aizturētas un pēc pārbaužu veikšanas iznīcinātas. Latvietim parastajam svarīga varētu būt vienīgi ACTA 14.panta otrā daļa:
"A Party may exclude from the application of this Section small quantities of goods of a non-commercial nature contained in travellers’ personal luggage",
kas nozīmētu to, ka Turcijas atvaļinājumā nopirktais slavena zīmola pakaļdarinājums netiks konfiscēts un par tā ievešanu nedraudēs kriminālatbildība.
7. Internets
Visvairāk visus, protams, satrauc internets. Konkrētas atsauces nelikšu, taču nets ir pilns ar rakstiem un video par to, ka ACTA nozīmējot interneta beigas, viss turpmāk tiks cenzēts un par jebkādu informācijas tālākizplatīšanu liks cietumā. Šādi kategoriski apgalvojumi mani vienmēr dara skeptisku, lai kurš tos izteiktu.
Attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību digitālajā vidē ACTA vispirms uzsver, ka iepriekš aprakstītie civiltiesiskie un krimināltiesiskie līdzekļi attiecināmi arī uz digitālo vidi. Tas nav nekas jauns. Taču ir paredzētas arī papildus speciālās procedūras un iespējas, taču allaž uzsverot, ka tās jāievieš
"in a manner that avoids the creation of barriers to legitimate activity, including electronic commerce, and, consistent with that Party’s law, preserves fundamental principles such as freedom of expression, fair process, and privacy." -
tātad tādā veidā, kas nerada barjeras likumiskām darbībām, tai skaitā e-komercijai, un atbilstoši puses (proti, valsts) tiesību aktiem neapdraud tādus fundamentālus principus kā vārda brīvība, godīgs process (proti, taisna tiesa) un privātums.
Šeit jāatgādina arī par neseno Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā Scarlet pret SABAM, kurā Tiesa uzsvēra, ka visaptveroša, patstāvīga un nesamērīgi dārga interneta kontrole nav pieļaujama.
Arī ACTA 27.panta ceturtā daļa paredz interneta servisa provaidera pienākumu izsniegt informāciju par tā klientiem tikai uz tiesas lēmuma pamata, ja tiesību īpašnieks ir cēlis prasību tiesā par viņa tiesību pārkāpumu. Vismaz es neredzu, pēc kura no ACTA pantiem interneta servisa provaiderim būtu pastāvīgi jākontrolē un jāfiltrē interneta lietotāju darbības.
Visbeidzot ACTA pievēršas efektīvo tehnoloģisko līdzekļu aizsardzībai (27.panta piektā-astotā daļa), ko tiesību īpašnieki izmanto, lai nepieļautu darbu kopēšanu un izplatīšanu. Lasīju kritiku, ka ACTA regulējums ierobežos brīvo programmu izmantošanu, taču, lai varētu izteikt savu viedokli, man būtu drusku vairāk jāiedziļinās šajā problemātikā. Atstāšu to citai reizei.
