Tomēr riskanti
«Lielākoties iesākas ar vieglajiem dzērieniem – aliņiem, kokteilīšiem, saldajiem dzērieniem. Grādi nav izšķirošie, bet kopējā deva, kāda veidojas organismā. Viss ir atkarīgs no tā, cik daudz izdzer,» skaidro narkologs Jānis Strazdiņš. Piemēram, izmalkojot divus litrus desmit grādīga alus, uzņemtā alkohola deva ir līdzvērtīga puslitram šņabja.
Narkologs uzsver, ka bērna organisms alkoholu nepanes, turklāt uz augošu cilvēku iedarbība ir spēcīgāka, pietiek ar mazāku devu.
Otra riska grupa ir alkoholiķi, kuri cenšas grādīgos dzērienus nelietot – pat neliela deva var provocēt «plostu» un izmest mēslainē iepriekšējās terapijas vai labās apņemšanās rezultātu.
«Ārprāts, es nemaz neesmu paskatījusies! Kvass taču ir kvass! Un es bieži esmu pie stūres,» teic narkoloģe Jeļena Sorokina. Viņa vērtē, ka litrs šāda kvasa ir apmēram tas pats, kas glāze četrprocentīga alus. «Kvasu jau nedzer vienu malku vai pusi glāzes. Tradicionāli tas ir veldzējošs padzēriens. Vasarā izlietojam ne litru vien.» Mazalkoholisko dzērienu lielākais drauds ir nemanāma pieradināšana pie eiforijas sajūtas, ko rada reibums. Protams, jārēķinās, ka tas ietekmē koncentrēšanās spējas un uzvedību.
Mārketings strādā
Iepriekš stiprākais bija «Cēsu alus» gatavotais «Ulmaņlaiku kvass», kam bija 0,5 procenti alkohola.
Uzņēmuma «Ilgezeem» reklāmas un komercdarbības pakalpojumu speciāliste Agija Rumpe skaidro, ka produkts ir domāts jauniešu auditorijai un «tiem, kuri sēžas pie stūres un tāpēc nevar dzert alkoholu». Viens procents alkohola esot radies dabiskā rūgšanas procesā.
Arī «Ulmaņlaiku kvass» ir dabiski raudzēts, nealkoholisks dzēriens. Ražotāji teic, ka «to var lietot uzturā bez ierobežojumiem, tā iedarbība uz cilvēka organismu ir līdzīga kā kefīram un skābputrai, kas turklāt regulē zarnu trakta darbību un neļauj vairoties kaitīgiem mikrobiem». Un uzsver – dabiskas rūgšanas gaitā radies iespējamais alkohola procents nepadara kvasu par alkoholisku dzērienu.
Eksperiments
Pārdevēja manā veikalā gan brīnījās, ka tik stipru kvasu drīkst tirgot bērniem. Un nopūtās: «Bet drīkst jau arī enerģijas dzērienus.»
Alkoholiskie dzērieni tomēr neesot liekami vienā grupā ar enerģijas, precizē narkologs J.Strazdiņš. Enerģijas dzērieni esot stimulējoši, satur kofeīnam līdzīgus savienojumus. «Tā nav depresantu grupa.» Tomēr enerģijas dzērienus vismaz rotā brīdinoši uzraksti «Nav ieteicams bērniem un grūtniecēm».
Nolemju veikt eksperimentu. Pulksten 12.20 sāku malkot «Stipro kvasu». Pēc pārdesmit minūtēm viens otrs kolēģis aizrāda, ka uzvedos skaļāk nekā parasti. Grūtāk trāpīt pa īstajiem burtiem uz tastatūras, bet citādi nekādas vainas. Subjektīvi liekas, ka reibums ir. Maniem 56 kilogramiem dzīvsvara pēdējā kvasa glāze tiek 12.45. Braucam uz policiju. Pulksten 13 iecirknī veic pārbaudi – izelpā ir 0,00 promiles. «Ja kaut kas arī bijis, tad uzreiz pēc dzeršanas,» nospriež policists.
Uzziņai
Alkoholiskie dzērieni – visi no pārtikas izejvielām izgatavotie spirtu saturošie dzērieni ar absolūtā spirta daudzumu virs 1,2 procentiem.
