No 14. līdz 18. martam Baltijas valstīs varētu notikt liela dabas
katastrofa. Sevišķi bīstamajā rajonā atrodas Rīgas un bijušais Rīgas
rajons, uzskata ukraiņu ģeofiziķe Emma Ņesmjanoviča.
Ņesmjanoviča, kura ir atzīta dabas katastrofu prognozēšanas speciāliste Ukrainā un Krievijā, Rīgas krievvalodīgajam laikrakstam „Vesti Segodņa” sniegusi interviju, kurā apgalvo, ka Latvijā dabas kataklizmas šogad ir iespējamas no 14. marta līdz aprīlim, un pēc tam no septembra. Zemestrīce Latvijas galvaspilsētā un tās apkārtnē visdrīzāk iespējama piecas dienas - no 14. līdz 18. martam.
Bīstamie rajoni – Rīga un Rīgas rajons
Ņesmjanoviča „Vesti Segodņa” stāsta: „Baltijas valstis atrodas senā seismiskā zonā, kurā savienojas tektoniskie lūzumi. Lūzumu enerģija ir ļoti spēcīga. Uz zemes strādā šūpoļu princips: tikko vienā vietā notiek zemestrīce, citā vietā pēkšņi tā atbalsojas, rodas vētras vai iestājas sausums. Procesi zemes garozā un atmosfērā ietekmē arī cilvēka uzvedību un psihi. Pievērsiet uzmanību tam, kas tagad notiek Ziemeļāfrikā un Dienvidāzijā.
Jūsu reģions atrodas vienā šūpoļu galā, ar kuru seismiski saistīts otrs gals – Grieķijas dienvidi un Krētas sala, bet pa vidu Karpati. Tieši tagad Grieķijā un Karpatos notiek zemes garozas svārstības. Pēc tāda paša principa Baltija ir saistīta ar citiem Zemes rajoniem. Mūsu planēta ir milzīgs ģeokristāls, pa kuras plaknes režģiem tiek „pārsūknēta” planētas enerģija un zemes garozas vibrācijas. Vairāki šā režģa kanāli iet caur Latviju, konkrēti – Rīgu un Rīgas rajonu.”
Pa šiem režģu kanāliem zemestrīces var atnākt arī līdz Latvijai, teic zinātniece.
Vēl pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū zinātnieki pierādīja, ka Baltijas valstu reģions ir seismiski aktīvs. Diemžēl pēc PSRS sabrukuma Latvijā vairs nav augsti kvalificētu speciālistu un aparatūras, kas varētu dot zemes garozas prognozes, uzsver Ņesmjanoviča.
Ņesmjanovičas prognozes piepildās
„Vesti Segodņa” raksta, ka Ņesmjanoviča, kura tagad sadarbojas ar Ukrainas un Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrijām, atgādina, ka viņas līdzšinējās prognozes ir bijušas precīzas, bet padomju laikos tās uz valstsvīru galdiem nogūla ar atzīmi „Pilnīgi slepeni” un tām nepiegrieza vērību.
Laikraksts atgādina, ka 1984. gada 18. janvārī Kijevas zinātniece ziņoja, ka Uzbekistānas pilsētā Gazli notiks zemestrīce. Pēc diviem mēnešiem, 19. martā, tur arī notika deviņas 9 balles stipra zemestrīce, kas noslaucīja pilsētu no zemes virsas.
Divus mēnešus pirms Černobiļas atomreaktora avārijas 1986. gadā, Ņesmjanoviča teica, ka atomelektrostacijas vietā 26. – 28. aprīlī būs tektoniskās plātnes svārstības. 26. aprīlī notika Černobiļas avārija.
1988. gada jūlijā viņa, uzstājoties konferencē Krievijas pilsētā Tomskā, paziņoja, ka 7. decembrī sagaidāma zemestrīce Aizkaukāzā. Prognozētajā datumā liela zemestrīce piemeklēja Armēnijas pilsētu Spitaku, kurā bojā gāja ap 25 000 cilvēku.
Tā kā zemestrīce ilgst tikai pāris sekundes, ir svarīgi jau iepriekš zināt, ko darīt, kad tā notiek. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), ņemot vērā ārvalstu pieredzi, ir sagatavojis informāciju par rīcību iespējamas zemestrīces gadījumā.
Tiesa, VUGD norāda, ka iedzīvotājiem vajadzētu ņemt vērā - par reāliem zemestrīces draudiem brīdināšot oficiāli valsts dienesti, tāpēc nevajag radīt satraukumu, uzticoties gaišreģu un prognozētāju minējumiem.
VUGD pārstāve Viktorija Šembele informē par svarīgākajiem soļiem, kā sagatavotos iespējamai zemestrīcei. VUGD iesaka ar ģimenes locekļiem laikus pārrunāt, kas būtu jādara – piemēram, kuras ir drošākās vietas mājoklī, no kurām vietām jāizvairās.
Tāpat iedzīvotājiem tiek ieteikts nodrošināties ar pirmās nepieciešamības precēm – baterijām, radio, segām, pirmās palīdzības komplektu, arī dzeramo ūdeni, pārtiku un medikamentiem aptuveni divām nedēļām. Turklāt jābūt instrumentiem, lai atslēgtu gāzi, ūdeni un elektrību.
VUGD arī iesaka mājoklī smagākos priekšmetus novietot uz zemākiem plauktiem un plīstošus objektus ielikt skapī ar aiztaisāmām durvīm. Smagus priekšmetus, piemēram, ūdens sildītāju, ledusskapi, grāmatplauktu, speciālisi iesaka īpaši piestiprināt, bet viegli uzliesmojošus – novietot tālāk no potenciālās uzliesmošanas vietas.
Kasjauns.lv jau ziņoja, ka Ņesmjanovičas intervija laikrakstā „Vesti Segodņa” radīja pamatīgu satraukumu, ko, protams, veicināja traģiskie notikumi Japānā. Ņesmjanovičas prognozes tika publicētas 10. martā - dienu pirms zemestrīces Japānā - un ievērību tās izpelnījās tikai dienu vēlāk.
Ukraiņu ģeofiziķe, kura ir atzīta dabas katastrofu prognozēšanas speciāliste Ukrainā un Krievijā, apgalvoja, ka Latvijā dabas kataklizmas, domājams, zemestrīce Latvijas galvaspilsētā un tās apkārtnē visdrīzāk iespējama piecas dienas - no 14. līdz 18. martam. Tieši Rīga un Rīgas rajons atrodas seismiski visbīstamākajā zonā, ko zinātnieki jau atzinuši pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū, uzsvēra Ņesmjanoviča.
• Ja atrodaties iekštelpās, palieciet tur. Ātri pārvietojieties uz
drošāku vietu istabā, piemēram, zem masīva galda, pie iekšējās sienas
vai durvju ailē. Šādas pārvietošanās mērķis ir pasargāt sevi no
krītošiem priekšmetiem. Izvairieties atrasties stūros, kas izvietoti pie
logiem, lieliem spoguļiem, priekšmetiem, kas karājas, smagām mēbelēm,
kamīniem un krāsnīm.
• Ja gatavojat ēst, tad atslēdziet plīti un paslēpieties.
• Ja atrodaties ārpusē, pārvietojaties uz atklātu teritoriju, kur krītoši objekti nevarētu jūs aizskart. Pārvietojieties prom no ēkām, elektrības līnijām un kokiem.
• Nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt izkļūt no ēkas zemestrīces laikā, jo krītošās ēkas daļas kāpņu telpā vai brūkošās trepes var savainot vai nogalināt. Tikai pašā zemestrīces sākumā tiem, kuri atrodas tuvu ārējām izejas durvīm, vajadzētu pēc iespējas ātrāk izkļūt no ēkas un patverties pēc iespējas lielākā klajumā.
• Ja jūs atrodaties vietā, kur ir daudz cilvēku, izvairieties no panikas un nesteidzieties uz izeju. Notupstieties un apsedziet galvu un kaklu ar rokām un plaukstām.
• Ja jūs braucat automašīnā, lēnām samaziniet braukšanas ātrumu un apstājieties ielas pusē. Izvairieties no apstāšanās uz un zem tiltiem un ceļu pārvadiem, zem elektrības līnijām, kokiem un lielām izkārtnēm. Palieciet mašīnā!
Avots: VUGD
Ņesmjanoviča, kura ir atzīta dabas katastrofu prognozēšanas speciāliste Ukrainā un Krievijā, Rīgas krievvalodīgajam laikrakstam „Vesti Segodņa” sniegusi interviju, kurā apgalvo, ka Latvijā dabas kataklizmas šogad ir iespējamas no 14. marta līdz aprīlim, un pēc tam no septembra. Zemestrīce Latvijas galvaspilsētā un tās apkārtnē visdrīzāk iespējama piecas dienas - no 14. līdz 18. martam.
Bīstamie rajoni – Rīga un Rīgas rajons
Ņesmjanoviča „Vesti Segodņa” stāsta: „Baltijas valstis atrodas senā seismiskā zonā, kurā savienojas tektoniskie lūzumi. Lūzumu enerģija ir ļoti spēcīga. Uz zemes strādā šūpoļu princips: tikko vienā vietā notiek zemestrīce, citā vietā pēkšņi tā atbalsojas, rodas vētras vai iestājas sausums. Procesi zemes garozā un atmosfērā ietekmē arī cilvēka uzvedību un psihi. Pievērsiet uzmanību tam, kas tagad notiek Ziemeļāfrikā un Dienvidāzijā.
Jūsu reģions atrodas vienā šūpoļu galā, ar kuru seismiski saistīts otrs gals – Grieķijas dienvidi un Krētas sala, bet pa vidu Karpati. Tieši tagad Grieķijā un Karpatos notiek zemes garozas svārstības. Pēc tāda paša principa Baltija ir saistīta ar citiem Zemes rajoniem. Mūsu planēta ir milzīgs ģeokristāls, pa kuras plaknes režģiem tiek „pārsūknēta” planētas enerģija un zemes garozas vibrācijas. Vairāki šā režģa kanāli iet caur Latviju, konkrēti – Rīgu un Rīgas rajonu.”
Pa šiem režģu kanāliem zemestrīces var atnākt arī līdz Latvijai, teic zinātniece.
Vēl pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū zinātnieki pierādīja, ka Baltijas valstu reģions ir seismiski aktīvs. Diemžēl pēc PSRS sabrukuma Latvijā vairs nav augsti kvalificētu speciālistu un aparatūras, kas varētu dot zemes garozas prognozes, uzsver Ņesmjanoviča.
Ņesmjanovičas prognozes piepildās
„Vesti Segodņa” raksta, ka Ņesmjanoviča, kura tagad sadarbojas ar Ukrainas un Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrijām, atgādina, ka viņas līdzšinējās prognozes ir bijušas precīzas, bet padomju laikos tās uz valstsvīru galdiem nogūla ar atzīmi „Pilnīgi slepeni” un tām nepiegrieza vērību.
Laikraksts atgādina, ka 1984. gada 18. janvārī Kijevas zinātniece ziņoja, ka Uzbekistānas pilsētā Gazli notiks zemestrīce. Pēc diviem mēnešiem, 19. martā, tur arī notika deviņas 9 balles stipra zemestrīce, kas noslaucīja pilsētu no zemes virsas.
Divus mēnešus pirms Černobiļas atomreaktora avārijas 1986. gadā, Ņesmjanoviča teica, ka atomelektrostacijas vietā 26. – 28. aprīlī būs tektoniskās plātnes svārstības. 26. aprīlī notika Černobiļas avārija.
1988. gada jūlijā viņa, uzstājoties konferencē Krievijas pilsētā Tomskā, paziņoja, ka 7. decembrī sagaidāma zemestrīce Aizkaukāzā. Prognozētajā datumā liela zemestrīce piemeklēja Armēnijas pilsētu Spitaku, kurā bojā gāja ap 25 000 cilvēku.
VUGD Latvijā iesaka jau laikus gatavoties zemestrīcei
Tā kā zemestrīce ilgst tikai pāris sekundes, ir svarīgi jau iepriekš zināt, ko darīt, kad tā notiek. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), ņemot vērā ārvalstu pieredzi, ir sagatavojis informāciju par rīcību iespējamas zemestrīces gadījumā.
Tiesa, VUGD norāda, ka iedzīvotājiem vajadzētu ņemt vērā - par reāliem zemestrīces draudiem brīdināšot oficiāli valsts dienesti, tāpēc nevajag radīt satraukumu, uzticoties gaišreģu un prognozētāju minējumiem.
VUGD pārstāve Viktorija Šembele informē par svarīgākajiem soļiem, kā sagatavotos iespējamai zemestrīcei. VUGD iesaka ar ģimenes locekļiem laikus pārrunāt, kas būtu jādara – piemēram, kuras ir drošākās vietas mājoklī, no kurām vietām jāizvairās.
Tāpat iedzīvotājiem tiek ieteikts nodrošināties ar pirmās nepieciešamības precēm – baterijām, radio, segām, pirmās palīdzības komplektu, arī dzeramo ūdeni, pārtiku un medikamentiem aptuveni divām nedēļām. Turklāt jābūt instrumentiem, lai atslēgtu gāzi, ūdeni un elektrību.
VUGD arī iesaka mājoklī smagākos priekšmetus novietot uz zemākiem plauktiem un plīstošus objektus ielikt skapī ar aiztaisāmām durvīm. Smagus priekšmetus, piemēram, ūdens sildītāju, ledusskapi, grāmatplauktu, speciālisi iesaka īpaši piestiprināt, bet viegli uzliesmojošus – novietot tālāk no potenciālās uzliesmošanas vietas.
Kasjauns.lv jau ziņoja, ka Ņesmjanovičas intervija laikrakstā „Vesti Segodņa” radīja pamatīgu satraukumu, ko, protams, veicināja traģiskie notikumi Japānā. Ņesmjanovičas prognozes tika publicētas 10. martā - dienu pirms zemestrīces Japānā - un ievērību tās izpelnījās tikai dienu vēlāk.
Ukraiņu ģeofiziķe, kura ir atzīta dabas katastrofu prognozēšanas speciāliste Ukrainā un Krievijā, apgalvoja, ka Latvijā dabas kataklizmas, domājams, zemestrīce Latvijas galvaspilsētā un tās apkārtnē visdrīzāk iespējama piecas dienas - no 14. līdz 18. martam. Tieši Rīga un Rīgas rajons atrodas seismiski visbīstamākajā zonā, ko zinātnieki jau atzinuši pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū, uzsvēra Ņesmjanoviča.
VAIRIES PANIKAS ZEMESTRĪCES LAIKĀ
• Ja gatavojat ēst, tad atslēdziet plīti un paslēpieties.
• Ja atrodaties ārpusē, pārvietojaties uz atklātu teritoriju, kur krītoši objekti nevarētu jūs aizskart. Pārvietojieties prom no ēkām, elektrības līnijām un kokiem.
• Nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt izkļūt no ēkas zemestrīces laikā, jo krītošās ēkas daļas kāpņu telpā vai brūkošās trepes var savainot vai nogalināt. Tikai pašā zemestrīces sākumā tiem, kuri atrodas tuvu ārējām izejas durvīm, vajadzētu pēc iespējas ātrāk izkļūt no ēkas un patverties pēc iespējas lielākā klajumā.
• Ja jūs atrodaties vietā, kur ir daudz cilvēku, izvairieties no panikas un nesteidzieties uz izeju. Notupstieties un apsedziet galvu un kaklu ar rokām un plaukstām.
• Ja jūs braucat automašīnā, lēnām samaziniet braukšanas ātrumu un apstājieties ielas pusē. Izvairieties no apstāšanās uz un zem tiltiem un ceļu pārvadiem, zem elektrības līnijām, kokiem un lielām izkārtnēm. Palieciet mašīnā!
Avots: VUGD
