Nebūt nav grūti precīzi formulēt, ko vēlamies pasniegt pusdienās saviem skolēniem, lai viņi augtu veselīgi un neslimotu ar elementārām slimībām. Pirmais noteikums – ierobežot sāli un cukuru. Nekādi saldinātie dzērieni skolās,
skolas pavāram ar likumu aizliegt turēt skolā sāli,
jo veikalos iegādātajos produktos sāls jau tāpat ir par daudz. Skolas pavārīti, kura ar devīgu roku pieber šķipsnu sāls pie zupas, – atlaist un tiesāt par apzinātu kaitējumu bērnu veselībai!Uzmanieties ar taukiem!
Bērniem un slimniekiem ir vajadzīgs sabalansēts uzturs, kur ir gan olbaltumvielas, gan tauki, gan ogļhidrāti, gan minerālvielas, gan vitamīni. Visvairāk jāuzmanās ar taukiem.
Bērnu un slimnieku uzturā nevajadzētu nonākt transtaukiem. Vislabākie tauki ir zivs tauki. Ļoti labi tauki ir olīveļļa, kvalitatīva rapšu eļļa un citas augu eļļas, bet ievērojami sliktāki – dzīvnieku un piena tauki. Pārtikas rūpniecībā plaši lietotie transtauki ir ražoti no palmu eļļas dehidrogenizācijas procesā un ir ļoti kaitīgi veselībai.
Bieži izmantotie transtauki ir ļoti kaitīgi veselībai.
Tad, kad pagājušā gadsimta otrajā pusē pārtikas nozarē ienāca eļļu dehidrogenizācija, neviens nezināja, ka tie ilgtermiņā ir bīstami cilvēka dzīvībai.Visā pasaulē dehidrogenizētie tauki bija ienākuši konditorejas izstrādājumos (vafelēs, tortēs, kūkās, cepumos), piena produktos (krējuma produkts, sviesta produkts), majonēzē un īpaši margarīnā.
Vairāk vietējo produktu
Gan skolas bērniem, gan slimniekiem būtisks ir šķiedrvielu daudzums uzturā. Pilngraudu produkti, piemēram, pārslas, noteikti būtu pelnījuši daudz cienījamāku vietu uzturā. Un noteikti jāpalielina Latvijā ražotu sakņu, dārzeņu un augļu īpatsvars uzturā.
Tad, kad pasaulē sāka ražot transtaukus, viegli atklāja, ka īstermiņā tie ir veselībai nekaitīgi, bet tikai deviņdesmitajos gados ar nopietniem pētījumiem saprata, ka patiesībā ilgtermiņā tie izraisa aterosklerozi, insultu un infarktu.
Tāpat ir ar ģenētiski modificētiem produktiem – īstermiņā tie ir nekaitīgi, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka zinātne jau tuvākajos gados būs atradusi, kādas modifikācijas tomēr cilvēka veselībai ir bīstamas.
Patiesība par cīsiņu sastāvu
Tad nu esam nonākuši līdz sardelēm un cīsiņiem. Klasiski cīsiņi un sardeles sastāv no gaļas hidrolizāta, sojas (ģenētiski modificētas?) miltiem, e– desas garšas, e- stabilizatora, e- emulgatora, e- desas krāsas, sāls utt.
Sāls par daudz – to mēs varam pateikt uzreiz.
Vienā cīsiņā ir vairāk sāls, nekā bērnam diennakts laikā jāuzņem.
Es nudien neesmu pārliecināts, vai bērns jābaro ar sojas miltiem un visiem pazīstamajiem garšas un krāsas pastiprinātājiem. To, kādi tauki izmantoti cīsiņu ražošanai, mēs varam tikai minēt, bet tie labākajā gadījumā ir ne pārāk veselīgie liellopu un cūku tauki, bet sliktākajā transtauki.Un būsim atklāti – cīsiņa ražošanai gaļa ir tiktāl sajaukta, ka neviens nezina tās procentuāli īsto izcelsmi (40% no Polijas, 20% no Lietuvas, 20% no Brazīlijas, 20% no Latvijas?).
Īsti nav skaidrs gaļas saturs desās. Man kāds ražotājs ir atzinis, ka
gaļa sastopama desās, kuru cena sākas no 3,50 Ls.
Desa ir lēts produkts ar gaļas smaržu, garšu un krāsu (kaut patiesībā vārītai desai dabiskā krāsa būtu pelēka).Bērniem gaļa ir jāēd. Tad par Latvijas nodokļu maksātāju es vēlētos, lai mūsu bērni ēstu Latvijā audzētas govs, aitas vai cūkas liesu gaļu. Lai saņemtu tikpat daudz aminoskābju, taukskābju, fermentu un aktīvo vielu kā cīsiņā, būtu jāpatērē daudz mazāk gaļas, tas būtu ievērojami lētāk. Es nudien
nesaprotu, kāpēc bērnam būtu jāēd cīsiņš!
Tā mums tāda ņergāšanās pakaļ amerikāņu hotdogiem? Vai mūsu mērķis būtu resni bērni kā amerikāņiem?Atbalstāms ir Veselības ministrijas ieteiktais kompromiss – sardeles vai cīsiņi bērniem ne biežāk kā reizi divās nedēļās, un arī tādi cīsiņi, kuru saturu mēs varam kontrolēt.
