Tuvojas pirmā skolas diena – svētki, ko pavada arī satraukums, jo mācību gada sākums allaž nes pārmaiņas skolēniem un viņu ģimenēm.
Pirmklasniekiem un tiem, kuri maina skolu, nāksies pierast pie jauna dienas režīma un pienākumiem, jaunām sejām visapkārt. Arī pārējiem skolēniem pēc brīvlaika ne vienmēr ir viegli atgriezties skolas "sliedēs".
Raizes par to, kā nu būs, nereti nomāc arī vecākus un vecvecākus. Psihologi novērojuši, ka bērni parasti ir atvērti visam jaunajam un skolas sākumu gaida ar prieku. Citādi reizēm jūtas vecāki: ja viņiem no skolas gadiem ir negatīva pieredze, nepatika neapzināti tiek nodota arī bērniem. Ja mamma, gaidot jauno mācību gadu, jūt trauksmi, jo pati pēc dabas ir nedroša un grūti iedzīvojas jaunā sabiedrībā, tad trauksme var pielipt arī bērnam. Vecākiem, kuru ģimenē šis ir jau trešais vai ceturtais pirmklasnieks, bieži šķiet, ka viss par skolas gaitām ir labi zināms, taču ar šo bērnu viss izrādās citādi. Bet, lai nu kā, uz skolu jādodas visiem, kuriem pienācis attiecīgais vecums.
Jauna vide, jaunas prasības
Skolēns – tā ir jauna sociāla loma, pie kuras jāpierod. Līdz šim bērnam pārsvarā bija svarīgas attiecības ar vecākiem, bet tagad degpunktā izvirzās attiecības ar vienaudžiem un skolotāju, parādās jaunas prasības, jāattīsta spēja pieņemt lēmumus un sadarboties grupā. Ja mazulim atļauts uzmest lūpu un pārtraukt sadarbību ar tiem, kuri nedara viņam pa prātam, tad skolēnam jau jāspēj saprast, ka var būt dažādi viedokļi un ka, darbojoties grupā, jāievēro noteikumi un katram jāapzinās sava vieta.
Jo labāk attīstīta ir bērna uztvere, uzmanība, atmiņa un domāšana, jo labāk viņš gatavs mācībām. Lieliski, ja ģimenē ir pievērsta uzmanība šo psihisko procesu attīstībai, bērns ir rosināts darboties ar dažādiem attēliem, krāsām, viņam lasītas pasakas, bijusi iespēja muzicēt, doti uzdevumi, kas attīsta noturīgu uzmanību, atmiņu, veicina domāšanu. Skolotāji bieži saskaras ar to, ka bērni nespēj mērķtiecīgi plānot savu darbību un paveikt iesākto līdz galam, īpaši tad, ja uzdevums nešķiet interesants. Tas nozīmē, ka bērnam nav pietiekami attīstīta griba. Ja bērns tiek galā ar skolas uzdevumiem, tad viņš jūtas veiksmīgs un apmierināts. Ja savukārt bērns nespēj to, ko citi, viņa pašvērtējums var ciest un var sākties arī citas problēmas, kuru risināšanā jāiesaistās vecākiem, skolotājiem, psihologiem, mediķiem.
Rūpes par drošību
Sākumā vecākiem jāpavada bērns uz skolu un mājup, bet pakāpeniski viņš jāradina pie arvien lielākas patstāvības. Pēc stundām vajadzētu atvasīti iepazīstināt ar skolas tuvāko apkārtni, lai spētu tajā orientēties, pārrunāt, kā viņš pats ies mājās, kurās vietās īpaši jāuzmanās, ko darīt, ja tuvojas suns vai kāds aizdomīgs cilvēks. Bērnam arī jāzina, kā rīkoties, ja izceļas domstarpības ar skolasbiedriem un kāds izturas agresīvi. Par šādām lietām bērni ir jābrīdina, tomēr lieki nesabiedējot.
Vai viņš iedzīvosies?
Ne visi bērni spēj vienlīdz ātri iedzīvoties skolā. Tomēr tam būtu jānotiek līdz pirmā mācību pusgada beigām, citādi ir pamats domāt, ka bērns nav adaptējies. Par to signalizē sliktas sekmes, nevēlēšanās iet uz skolu, kaušanās un citas agresivitātes izpausmes, reizēm vesels bērns sāk pastiprināti slimot, var arī saasināties hroniskas slimības, piemēram, astma. Par adaptācijas traucējumiem liecina tādi nepatīkami simptomi kā enurēze, nagu graušana, bēgšana no stundām, melošana vai zagšana. Tik tālu nevajadzētu nonākt. Jāieklausās, ko par bērna izturēšanos saka skolotāji, jo var gadīties, ka mājās viņš uzvedas pavisam citādi, bet skolā ir agresīvs, nespēj sadraudzēties, sadarboties ar citiem. Ja pirmklasnieks pēkšņi paziņo, ka vairs nevēlas iet uz skolu, tad parasti tas liecina par kādu problēmu, domstarpībām ar klasesbiedriem, skolotāju utt. Vainīga var būt arī situācija ģimenē. Jāmēģina noskaidrot, kāpēc tā gadījies. Ir lietderīgi situāciju izrunāt, uzklausot visus tajā iesaistītos. Ja noticis kāds pārpratums, gan bērniem, gan vecākiem, gan skolotājiem jāspēj atzīt savas kļūdas, jo kļūdāmies taču mēs visi.
***
SPRIEDZES PAZĪMES
Fiziskas izpausmes: slikts miegs vai pārmērīga miegainība, galvassāpes, caureja vai aizcietējumi, biežāka urinēšana, pastiprināta svīšana, sirdsdarbības paātrināšanās, diskomforts vēderā, ēstgribas zudums vai pārmērīga ēstgriba, ādas nieze.
Emocionālas izpausmes: mainīgs garastāvoklis, dusmas, grūtības atcerēties un koncentrēties, sajūta, ka galvā ir putra, nepamatota agresivitāte, raudulīgums, ķildīgums, aizkaitināmība, nomāktība.
Uzvedības izpausmes: matu šķipsnu virpināšana, nagu un rakstāmlietu graušana, pieres raukšana, bieža kāju sakrustošana un atkrustošana, bungošana ar pirkstiem, lūpu kodīšana, nervozi smiekli.
***
Eksperta viedoklis
Kaspars IVANOVS, ārsts, SIA Silvanols izpilddirektors
Ja vajag organismam nedaudz piepalīdzēt
– Par sasprindzinājumu, nervozitāti un nomāktību sūdzas praktiski visu paaudžu pārstāvji, arī skolēni un studenti. Nervozitāti izraisa intensīvs darbs, nedrošība par nākotnes izredzēm, nenokārtota sadzīve un dažādi sarežģījumi savstarpējās attiecībās.
Ja pārmaiņas, ko nes jaunā mācību gada gaidīšana, sagādā tik lielu spriedzi un nervozitāti, ka pašu spēkiem ar to nevar tikt galā, tad palīdzību var sniegt ārstniecības augu līdzekļi, ko cilvēce sekmīgi izmanto jau gadu tūkstošiem un kas šodien turklāt ir kļuvuši efektīvāki, pateicoties jauniem pētījumiem un pilnveidotiem tehnoloģiskiem procesiem. Tāds ir Silvanola izveidotais produkts Relaxen®. Relaxen® balzamā ir baldriāna sakņu, vīgriežu, apiņu, melisas un māteres ekstrakti – labi pazīstami dabīgi nomierinoši līdzekļi, un pievienots arī vilkābeles ekstrakts sirdsdarbības uzlabošanai. Balzama pamatnei izmantojam dabīgu dzērveņu sulu. Līdzīgs produkts pieejams arī kapsulās. Sastāvs ir veidots tieši Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, un ārstniecības augi nāk no Latvijas mežiem, pļavām un dārziem. Viena kapsula vai viena deva balzama maksā mazāk nekā ārvalstīs ražotie apmēram tādas pašas grupas produkti. Latvijā ir ļoti kvalitatīvi, tīrā vidē auguši ārstniecības augi – to atzīst arī Dienvideiropas valstu un Japānas speciālisti. Par Relaxen® balzamu un Relaxen caps® esam saņēmuši ļoti labas atsauksmes. Šie produkti domāti lietošanai dienā, tie nerada miega efektu.
Ja pārmaiņas, jaunie pienākumi un lielā slodze noved pie pastāvīgas spriedzes, var pienākt brīdis, kad parādās hronisks nogurums. Protams, ieilguša neizskaidrojama noguruma gadījumā der aiziet pie ārsta un noskaidrot, kāds tam cēlonis. Bet, ja nogurums cilvēkam, kurš kopumā ir vesels, nepāriet septiņu dienu laikā, tad der padomāt par magnija papildus uzņemšanu. Kad magnija šūnā ir maz, tā vietā nāk magnija antagonists – kalcijs un šūna kļūst pārlieku uzbudināma, cilvēkam ir muskuļu krampji un ar gribas palīdzību tos nevar apturēt. Savukārt magnijs aizsargā nervu šūnu no pārāk spēcīgiem impulsiem, kuru pārvadi nodrošina kalcijs. Silvanola farmaceiti un tehnologi izveidojuši jaunākās paaudzes magnija produktu Magnemix®. Tā sastāvā ir trīs pasaulē populārākie magnija savienojumi: magnija citrāts, kuru dēvē par šūnas dabīgo nomierinātāju; magnija laktāts un magnija oksīds. Šis produkts ir piemērots arī bērniem no 5–6 gadu vecuma, kuru ķermeņa masa ir sasniegusi 20 kg. Kapsulas var norīt veselas vai arī atvērt vaļā un sadalīt. Magnija produkti noņem lieko spriedzi, tie palīdz noguruma un muskuļu krampju gadījumā, jo nodrošina, lai šūna ir mierīga un neveic nevēlamas kustības.
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA Silvanols
