Pārtikas produktu ražotāji neinformē un pat maldina pircējus, tādējādi apdraudot cilvēkus, kuriem ir laktozes nepanesamība, pārliecināta ir mājsaimniece no Daugavpils. Sūdzībām piekrīt arī pārtikas kvalitātes un aprites uzraugi, uzskata, ka ir pienācis laiks sakārtot likumdošanu.
Daugavpilietes Annas tuviniekam ārsts nesen atklāja laktozes jeb piena cukura nepanesību. Cilvēkiem ar laktozes nepanesību piena produkti ir tabu. Laktozes nepanesība var būt no dzimšanas vai var likt par sevi manīt arī vēlāk, piemēram, vecumdienās, gluži kā daugavpilietes Annas tuvinieka gadījumā.
Organismā, kas draudzējas ar piena produktiem, piena cukuru sašķeļ ferments laktāze, cilvēkam ar nepanesību trūkst šā fermenta.
“Ir cilvēki, kuriem ir problēmas ar laktāzes producēšanu sintezēšanu. Ar laiku laktāzes producēšana samazinās. Līdz ar to ar gadiem piena produktus mēs varam sašķelt arvien mazāk, labāk vēlāk tos nelietot, tieši tīru pienu nē,” par laktozes nepanesību stāsta Oļesja Basina, gastroenteroloģe.
Nesašķelto laktozi fermentē daudzas zarnu mikrofloras baktērijas. Šā procesa rezultātā no laktozes monosaharīdi neatbrīvojas, bet veidojas taukskābes, gāzveida savienojumi, kas izraisa vēdera uzpūšanos, pastiprinātu gāzu izdali, osmotisku caureju, vēdersāpes.
Apēd jogurtu “bez laktozes” un taisnā ceļā uz tualeti. Ražotāji, iespējams, maldina
Mājsaimniece Anna ir sašutusi, ka pašmāju produktu ražotāji maldina pircējus, norādot, ka, piemēram, jogurtos nav laktozes (norāda lieliem burtiem, izcelti), tomēr patiesībā tajos ir laktoze. Tādējādi ražotāji apdraud cilvēku grupu.
“Tie ir draudi veselai cilvēku grupai! Pārbaudītājiem vajadzētu kontrolēt, vai produkts ar uzrakstu “BEZ LAKTOZES” nav tikai reklāma vai produkts patiešām laktozi nesatur. Piemēram, Latvijā ražoti jogurti ar piedevām. Tiem ir uzraksts “BEZ LAKTOZES”, bet ir laktoze, turklāt lielā daudzumā. Pēc tāda jogurta lietošanas cilvēks tualetē noģība!” sašutusi ir Anna.
Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Una Rubīna nosaka, ka “daudzas valstis izstrādājušas iekšējo regulējumu. Piemēram, Somijā noteikts konkrēts laktozes daudzums, pie kura produktu var saukt par brīvu no laktozes.”
Tiesa, Latvijā nav šāda regulējuma (nav noteikts minimālais laktozes daudzums, lai produktu sauktu par brīvu no laktozes), tāpēc, kā stāsta PVD pārstāve U. Rubīna, pašmāju ražotāji nedrīkst maldināt pircējus.
Una Rubīna
Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve
Latvijas ražotājiem šobrīd nav iespējams produktu ražot un saukt to par brīvu no laktozes. Mēs nevaram paziņot, ka, ja ir kaut vai minimāls laktozes daudzums, šis produkts būs patērētājam nekaitīgs.
Savā laikā mēs esam aizlieguši tādu praksi. Proti, izplatīt paziņojumu par laktozes neesamību.
Šodien veikalu plauktos atrodams, piemēram, “Tukuma piena” prečuzīmes “Baltais” jogurti ar augļiem un ogām. Tos rotā salīdzinoši liels un izcelts uzraksts “BEZ LAKTOZES”. Saturā gan norādīts, ka jogurtam pievienots ferments laktāze, kas sašķeļ laktozes cukuru, tomēr tāpat sastāvā ir arī saldais krējums, vājpiena pulveris un piena olbaltumvielas.
Tāpēc, ja Annas tuviniekam un, iespējams, citiem ar laktozes nepanesību šo jogurtu ēšana rezultējas tualetes apmeklējumā, jāvaicā: vai ražotājs ir godprātīgs?
“Konstatējot šādas neatbilstības, arī pēc šī gadījuma tiks veikta pārbaude, no viņiem prasīsim apliecinājumu, kāpēc viņi šādu paziņojumu “BEZ LAKTOZES” uz produkta marķējuma izvieto,” saka PVD pārstāve U. Rubīna.
PVD pārstāve teic, ka arī pārtikas uzraugi saņem sūdzības no cilvēkiem ar laktozes nepanesību, viņu radiniekiem, tāpēc esot nepieciešams sakārtot likumdošanu, lai pēc iespējas samazinātu pircēju maldināšanu.
Kāpēc skaidri nenorādīt bīstamību, tādējādi atvieglojot dzīvi?
Tāpat mājsaimniece Anna uzsver, ka sastāvdaļas, kurās ir laktoze, pievieno arī gaļas izstrādājumiem, piemēram, desām, cīsiņiem. Viņa ir neizpratnē, kāpēc šo produktu sastāvā netiek skaidri rakstīts vārds “laktoze”.
“Laktoze ir vājpiena pulverī, piena pulverī un sūkalu pulverī. Tieši sūkalu pulverī ir ļoti daudz laktozes. Sūkalas ir tāds produkts, kas ļoti labi saista ūdeni. Piemēram, no šīm vielām ražo desas, cīsiņus, no kā esam atteikušies,” teic Anna, kuras tuviniekam cīsiņu notiesāšana reiz beigusies bēdīgi.
PVD pārstāve U. Rubīna norāda, ka neesot prasības, kas noteiktu, ka produktu sastāvā skaidri jāraksta vārds “laktoze”. Obligāta prasība ir piena klātesamības norādīšana. Tiesa, “Bez Tabu” novēro, ka dažam gaļas izstrādājumu ražotājam nav bijis slinkums izcelti sastāvā norādīt vārdu “LAKTOZE”.
