Saeima šodien, otrreiz caurlūkojot Maksātnespējas likumu, vienojās
par parādnieku maksātnespēju.
Maksātnespējas likuma 155.pantā tiks noteikts, ka fiziskās
personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka,
ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā.
Gadījumā, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas (mantas, kas kalpoja par kredīta nodrošinājumu, pārdošanas), fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt atlikušo saistību apmēru, divu gadu termiņš no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas tiks dots parādniekiem, kuru ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35% no kopējām saistībām, kas paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas jeb mantas, kas kalpoja par kredīta nodrošinājumu, pārdošanas.
Triju gadu termiņš atlikušo parādsaistību nokārtošanai tiks dots parādniekiem, kuru ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.
Triju gadu un sešu mēnešu termiņš no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas tiks dots parādniekiem, kuri parāda segšanai spēs novirzīt tikai trešdaļu no saviem ienākumiem, kuri nevar būt mazāki par minimālo algu.
Likumā arī tiks noteikts: ja parādnieka kopējās saistības maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latu, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasību segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā viena trešdaļa no minimālās mēnešalgas mēnesī līdz brīdim, kamēr paies divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
Par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Pie parādnieka saistībām pieskaitāmi nolīgtie nesamaksātie lietošanas procenti līdz maksātnespējas pasludināšanai, tomēr ne vairāk kā sešu procentu apmērā gadā.
Ja fiziskās personas maksātnespējas process ir sākts līdz 2010.gada 31.oktobrim un nav izbeigts, fiziskajai personai ir tiesības pēc tam, kad ir pārdota visa fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānā paredzētā manta, lūgt tiesu uzsākt saistību dzēšanas procedūru saskaņā ar šī likuma noteikumiem.
Likums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī.
Kā LETA jau ziņoja, Valsts prezidents Valdis Zatlers minēto likumu bija nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Motivācijas rakstā Valsts prezidents norādīja, ka nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai, un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.
Tāpat Zatlers, nododot otrreizējai caurlūkošanai iepriekš pieņemto Maksātnespējas likumu, atzīmēja, ka nav izvērtēta tajā noteikto regulējumu ietekme uz valsts budžetu, valsts ekonomisko aktivitāti un kreditēšanas un ekonomikas atjaunošanas stāvokli kopumā. Būtiski ņemt vērā to, ka šobrīd ievērojams kavēto kredītsaistību maksājumu īpatsvars ir tieši Latvijas valsts īpašumā esošajās kredītiestādēs, un ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt pieņemamā fiziskās personas maksātnespējas regulējuma iespējamo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu kopumā, atzīmēja Zatlers.
Kā norādīja Valsts prezidents, gan publiskajā telpā, gan diskusijās parlamentā dominēja viedoklis par likuma attiecināšanu vienīgi uz banku sektoru, taču netika apzināta likuma spēkā stāšanās ietekme uz visiem tautsaimniecības sektoriem un komersantiem, kas nodarbojas ar preču un pakalpojumu sniegšanu un kuriem ir parādnieki - fiziskas personas. Piemēram, komunālo maksājumu sniedzēji, preču pārdevēji, kuri izmanto līzinga procedūru. Likumā noteiktais fiziskas personas maksātnespējas regulējums attieksies uz visiem.
Ceturtkārt, pieņemtā likuma redakcija radīja risku, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus, norāda Zatlers. Tādēļ Valsts prezidents lūdza Saeimu apsvērt, vai likumā parādnieka uzraudzību ir iespējams papildināt ar īpašu Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kontrolējošas valsts institūcijas uzraudzību. Pretējā gadījumā tas, ka Maksātnespējas likumā tiek paredzēti zināmi atvieglojumi parādniekiem, bet vienlaikus netiek palielināti valsts uzraudzības pasākumi patieso ienākumu noskaidrošanā, no tautsaimniecības viedokļa rada palielinātu risku ēnu ekonomikas jomā.
Zatlers bija arī norādījis, ka likums neatvieglo to fizisko personu tiesisko stāvokli, kas jau sākušas maksātnespējas procedūru, bet gluži pretēji - nostāda minētās fiziskās personas nevienlīdzīgā stāvoklī.
Gadījumā, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas (mantas, kas kalpoja par kredīta nodrošinājumu, pārdošanas), fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt atlikušo saistību apmēru, divu gadu termiņš no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas tiks dots parādniekiem, kuru ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35% no kopējām saistībām, kas paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas jeb mantas, kas kalpoja par kredīta nodrošinājumu, pārdošanas.
Triju gadu termiņš atlikušo parādsaistību nokārtošanai tiks dots parādniekiem, kuru ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20% no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.
Triju gadu un sešu mēnešu termiņš no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas tiks dots parādniekiem, kuri parāda segšanai spēs novirzīt tikai trešdaļu no saviem ienākumiem, kuri nevar būt mazāki par minimālo algu.
Likumā arī tiks noteikts: ja parādnieka kopējās saistības maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latu, fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasību segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā viena trešdaļa no minimālās mēnešalgas mēnesī līdz brīdim, kamēr paies divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
Par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Pie parādnieka saistībām pieskaitāmi nolīgtie nesamaksātie lietošanas procenti līdz maksātnespējas pasludināšanai, tomēr ne vairāk kā sešu procentu apmērā gadā.
Ja fiziskās personas maksātnespējas process ir sākts līdz 2010.gada 31.oktobrim un nav izbeigts, fiziskajai personai ir tiesības pēc tam, kad ir pārdota visa fiziskās personas mantas pārdošanas un kreditoru apmierināšanas plānā paredzētā manta, lūgt tiesu uzsākt saistību dzēšanas procedūru saskaņā ar šī likuma noteikumiem.
Likums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī.
Kā LETA jau ziņoja, Valsts prezidents Valdis Zatlers minēto likumu bija nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Motivācijas rakstā Valsts prezidents norādīja, ka nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai, un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.
Tāpat Zatlers, nododot otrreizējai caurlūkošanai iepriekš pieņemto Maksātnespējas likumu, atzīmēja, ka nav izvērtēta tajā noteikto regulējumu ietekme uz valsts budžetu, valsts ekonomisko aktivitāti un kreditēšanas un ekonomikas atjaunošanas stāvokli kopumā. Būtiski ņemt vērā to, ka šobrīd ievērojams kavēto kredītsaistību maksājumu īpatsvars ir tieši Latvijas valsts īpašumā esošajās kredītiestādēs, un ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt pieņemamā fiziskās personas maksātnespējas regulējuma iespējamo fiskālo ietekmi uz valsts budžetu kopumā, atzīmēja Zatlers.
Kā norādīja Valsts prezidents, gan publiskajā telpā, gan diskusijās parlamentā dominēja viedoklis par likuma attiecināšanu vienīgi uz banku sektoru, taču netika apzināta likuma spēkā stāšanās ietekme uz visiem tautsaimniecības sektoriem un komersantiem, kas nodarbojas ar preču un pakalpojumu sniegšanu un kuriem ir parādnieki - fiziskas personas. Piemēram, komunālo maksājumu sniedzēji, preču pārdevēji, kuri izmanto līzinga procedūru. Likumā noteiktais fiziskas personas maksātnespējas regulējums attieksies uz visiem.
Ceturtkārt, pieņemtā likuma redakcija radīja risku, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas saistību dzēšanas periodā būtu ieinteresētas norādīt pēc iespējas zemākus ienākumus, norāda Zatlers. Tādēļ Valsts prezidents lūdza Saeimu apsvērt, vai likumā parādnieka uzraudzību ir iespējams papildināt ar īpašu Valsts ieņēmumu dienesta vai citas kontrolējošas valsts institūcijas uzraudzību. Pretējā gadījumā tas, ka Maksātnespējas likumā tiek paredzēti zināmi atvieglojumi parādniekiem, bet vienlaikus netiek palielināti valsts uzraudzības pasākumi patieso ienākumu noskaidrošanā, no tautsaimniecības viedokļa rada palielinātu risku ēnu ekonomikas jomā.
Zatlers bija arī norādījis, ka likums neatvieglo to fizisko personu tiesisko stāvokli, kas jau sākušas maksātnespējas procedūru, bet gluži pretēji - nostāda minētās fiziskās personas nevienlīdzīgā stāvoklī.
