Kas tad vispār ir grafoloģija.
Izsakoties, īsi un vienkārši, tad grafoloģija ir rokraksta analīze, pēc kuras nosaka rakstītāja psiholoģisko stāvokli un raksturu . Izklausās neticami, varbūt pat mazliet mistiski, jo kā nu tā var būt, ka pēc rokraksta, var pateikt tik daudz personiska par pašu rakstītāju, tomēr nekā neparasta te nav, jo mūsu roku rakstot kādu tekstu vada prāts un zemapziņa vienlaicīgi, līdz ar to teksta slīpums, burtu lielums, loki, atstarpes utt., atkarīgs tieši no tā kā jūtamies. Droši vien, ka būsiet ievērojuši, ka rokraksts mēdz mainīties, tas tādēļ, ka arī mūsu garastāvoklis mainās, bieži no rīta burti ir lielāki, raksts iet uz augšu, bet darba dienas beigās, burti ir sīkāki un raksts nosliecas uz leju, tas liecina par nogurumu. Tomēr, lai cik mainīgs būtu rokraksts daudzas raksta īpatnības paliek nemainīgas, tieši tāpat kā daudzas rakstura īpašības lai kā mēs tās censtos maskēt ir nemainīgas.
Kā var palīdzēt grafoloģija mūsu dzīvē.
Pirmkārt ko parasti es personīgi iesaku cilvēkiem trennēties rakstīt savādāk, ja piemēram pamanu, ka cilvēks rakstot „t” burtam ļoti zemu liek svītru pāri (tas liecina par zemu pašvērtējumu) likt to augstāk, iesākuma tas nudien ir grūti, bet laika gaitā, ja pie tā piedomā izdodas un izveidojas kā ieradums, bet no tā mainās ne tikai burta rakstība arī rakstītājs sāk sevi vērtēt augstāk, tādā veidā, aonot kāda burta rakstību var tikt vaļā no pārlieku lielas pļāpāšanas, vieglprātības, nopietnības, grūtsirdības, depresijas(te piebildīšu, ka tā būtu ieteicama, kā papildus psihoterapijai, lai atrāk sasniegtu rezultātus). Kā noprotat, tad grafoloģija ir lielisks veids kā mainīt rakstura īpašības, kas sevī traucē.
Paraugoties tiko iepazīta cilvēka rokrakstā var novērtēt to kāds viņš ir un kā vajadzētu izturēties lai gūtu vēlamo sarunas rezultātu. Man viena paziņa, kad iepazinās ar kārtējo pielūdzēju, lūdza viņam uz lapiņas kaut ko uzrakstīt (sarunas gaitā parasti kaut ko izdomāja, lai tas nebūtu pārlieku aizdomīgi ), pēc tam atnesa man novērtēt rakstītāju. Tiesa pēc diviem, trīs vārdiem neko daudz nepateiksi par cilvēku, bet galvenās rakstura iezīmes var pamanīt, līdz ar to zini kā nākamajā tikšanās reizē izturēties, ko runāt un ko gaidīt no otra cilvēka.
Mūsdienās reti kurš vairs raksta ar roku, pārsvarā sazināmies ar e-pasta starpniecību, tad lielu uzmanību iesaku pievērst tam kā tiek lietotas dažādas zīmes (interpunkcija, pareizrakstība, smaidiņi , pasvītrojumi, burtu rakstības stils utt.). Lasot, sev atsūtītu vēstuli vienmēr pievēršu uzmanību kā ir vēstule noformēta, kā es tieku uzrunāta, kādas pieturzīmes seko aiz mana vārda un kā rakstītājs ir parakstījies. Par piemēru minēšu, ja saņemu vēstuli „Labdien, Anita.”, tad zinu, ka mani ciena, bet neuzticas, tiek ieturēts diplomātisks vēsums (punkts, aiz mana vārda), pie tam, ja rakstītājs arī parakstoties aiz sava vārda pielicis punktu, tad viss ir skaidrs, man neuzticas un viss ko no manis vēlas ir attiecīgā darījuma veikšana. Ir gadījies saņemt vēstules no svešiem cilvēkiem ar uzrunu „Sveika, Anit!” un beigas ir „Atā” (vai vienkārši vārds, bez punkta), lai arī vēstule kopumā bija pieklājīga un oficiāla, tomēr uzruna norāda uz vēlmi nebūt tik diplomātiskiem. Smaidiņu lietošana ir rotaļīguma un bērnišķības pazīme, to izmanto pārsvarā čatos, bet visai bieži nākas manīt arī rakstītos tekstos.
Vispārīgs skaidrojums, kam galvenokārt tiek pievērsta uzmanība analizējot rokrakstu
Raksta slīpums
Pa labi, nelies slīpums pa labi nozīmē, ka cilvēks labprāt sadarbojas ar citiem ir atsaucīgs.
Taisns – stingri stāv uz zemes, parasti neskrien līdz modes tendencēm, ir savs viedoklis kuru prot aizstāvēt, uz šādiem cilvēkiem var paļauties
Pa kreisi – atturīgs, notiek iekšēja cīņa pret kādiem notikumiem, bailes no gaidāmā
Raksta lielums.
a)liels - pārliecība par sevi, spēcīga personība, piemīt egoisms, nelabprāt atzīsts savas kļūdas
b)mazs - kluss malā vērotājs, kautrīgs, nelabprāt uzstājas publikas priekšā
Trīs zonas un to lielumi
Raksts tiek iedalīts 3 zonās augšējā, vidējā un apakšējā (visvieglāk to mērīšana notiek pēc burta „f” vai burtu salikuma „dj”, „dg” utml.). Normāli šo lielumu proporcijas būtu 3:3:3, bet parasti, kādā no zonām ir novirze, vai nu tā ir lielāka vai mazāka, svarīgi ir šo zonu lielumu attiecības, bet vispārīgi to raksturojums būtu šāds
1)augšējā zona (garīgums, idejas, fantāzijas)
a)liela - tieksme uz garīgumu, materiālās vērtības nevērtē augstu, netīk ieslīgt rutīnā
b)maza – praktiķis
2) vidējā zona (tagadne, reālais laiks)
a) liela – drosme, ideju pārpilns, vienmēr iestāsies par savējiem, aktīvs, neapdomība
b)maza – savaldīgs, iecietīgs, spēj iedziļināties notikumos, pieticīgs, pasīvs
3)apakšējā(materiālais un fiziskais)
a)liela – tieksme uz materiālismu
šeit jāpiemin, ka cilvēka seksuālās fantāzijas, tieksmes, spējas, trūkumus (ja tā var izteikties) dzīvē parāda tieši apakšējā zonas burtu „g” un” j” kājiņu rakstība.
Uzsvēršu vēlreiz, ka šeit minētais raksturojums ir vispārīgs un kad tiek veikta rokraksta analīze tiek rūpīgi vienmēr izskatīts arī atsevišku burtu rakstība, izmērīts precīzi burtu slīpums, platums, atstarpes starp vārdiem, burtiem, ņemts vērā gan uzspiedums, gan to vai burti ir rakstīti kopā vai atsevišķi.
Izsakoties, īsi un vienkārši, tad grafoloģija ir rokraksta analīze, pēc kuras nosaka rakstītāja psiholoģisko stāvokli un raksturu . Izklausās neticami, varbūt pat mazliet mistiski, jo kā nu tā var būt, ka pēc rokraksta, var pateikt tik daudz personiska par pašu rakstītāju, tomēr nekā neparasta te nav, jo mūsu roku rakstot kādu tekstu vada prāts un zemapziņa vienlaicīgi, līdz ar to teksta slīpums, burtu lielums, loki, atstarpes utt., atkarīgs tieši no tā kā jūtamies. Droši vien, ka būsiet ievērojuši, ka rokraksts mēdz mainīties, tas tādēļ, ka arī mūsu garastāvoklis mainās, bieži no rīta burti ir lielāki, raksts iet uz augšu, bet darba dienas beigās, burti ir sīkāki un raksts nosliecas uz leju, tas liecina par nogurumu. Tomēr, lai cik mainīgs būtu rokraksts daudzas raksta īpatnības paliek nemainīgas, tieši tāpat kā daudzas rakstura īpašības lai kā mēs tās censtos maskēt ir nemainīgas.
Kā var palīdzēt grafoloģija mūsu dzīvē.
Pirmkārt ko parasti es personīgi iesaku cilvēkiem trennēties rakstīt savādāk, ja piemēram pamanu, ka cilvēks rakstot „t” burtam ļoti zemu liek svītru pāri (tas liecina par zemu pašvērtējumu) likt to augstāk, iesākuma tas nudien ir grūti, bet laika gaitā, ja pie tā piedomā izdodas un izveidojas kā ieradums, bet no tā mainās ne tikai burta rakstība arī rakstītājs sāk sevi vērtēt augstāk, tādā veidā, aonot kāda burta rakstību var tikt vaļā no pārlieku lielas pļāpāšanas, vieglprātības, nopietnības, grūtsirdības, depresijas(te piebildīšu, ka tā būtu ieteicama, kā papildus psihoterapijai, lai atrāk sasniegtu rezultātus). Kā noprotat, tad grafoloģija ir lielisks veids kā mainīt rakstura īpašības, kas sevī traucē.
Paraugoties tiko iepazīta cilvēka rokrakstā var novērtēt to kāds viņš ir un kā vajadzētu izturēties lai gūtu vēlamo sarunas rezultātu. Man viena paziņa, kad iepazinās ar kārtējo pielūdzēju, lūdza viņam uz lapiņas kaut ko uzrakstīt (sarunas gaitā parasti kaut ko izdomāja, lai tas nebūtu pārlieku aizdomīgi ), pēc tam atnesa man novērtēt rakstītāju. Tiesa pēc diviem, trīs vārdiem neko daudz nepateiksi par cilvēku, bet galvenās rakstura iezīmes var pamanīt, līdz ar to zini kā nākamajā tikšanās reizē izturēties, ko runāt un ko gaidīt no otra cilvēka.
Mūsdienās reti kurš vairs raksta ar roku, pārsvarā sazināmies ar e-pasta starpniecību, tad lielu uzmanību iesaku pievērst tam kā tiek lietotas dažādas zīmes (interpunkcija, pareizrakstība, smaidiņi , pasvītrojumi, burtu rakstības stils utt.). Lasot, sev atsūtītu vēstuli vienmēr pievēršu uzmanību kā ir vēstule noformēta, kā es tieku uzrunāta, kādas pieturzīmes seko aiz mana vārda un kā rakstītājs ir parakstījies. Par piemēru minēšu, ja saņemu vēstuli „Labdien, Anita.”, tad zinu, ka mani ciena, bet neuzticas, tiek ieturēts diplomātisks vēsums (punkts, aiz mana vārda), pie tam, ja rakstītājs arī parakstoties aiz sava vārda pielicis punktu, tad viss ir skaidrs, man neuzticas un viss ko no manis vēlas ir attiecīgā darījuma veikšana. Ir gadījies saņemt vēstules no svešiem cilvēkiem ar uzrunu „Sveika, Anit!” un beigas ir „Atā” (vai vienkārši vārds, bez punkta), lai arī vēstule kopumā bija pieklājīga un oficiāla, tomēr uzruna norāda uz vēlmi nebūt tik diplomātiskiem. Smaidiņu lietošana ir rotaļīguma un bērnišķības pazīme, to izmanto pārsvarā čatos, bet visai bieži nākas manīt arī rakstītos tekstos.
Vispārīgs skaidrojums, kam galvenokārt tiek pievērsta uzmanība analizējot rokrakstu
Raksta slīpums
Pa labi, nelies slīpums pa labi nozīmē, ka cilvēks labprāt sadarbojas ar citiem ir atsaucīgs.
Taisns – stingri stāv uz zemes, parasti neskrien līdz modes tendencēm, ir savs viedoklis kuru prot aizstāvēt, uz šādiem cilvēkiem var paļauties
Pa kreisi – atturīgs, notiek iekšēja cīņa pret kādiem notikumiem, bailes no gaidāmā
Raksta lielums.
a)liels - pārliecība par sevi, spēcīga personība, piemīt egoisms, nelabprāt atzīsts savas kļūdas
b)mazs - kluss malā vērotājs, kautrīgs, nelabprāt uzstājas publikas priekšā
Trīs zonas un to lielumi
Raksts tiek iedalīts 3 zonās augšējā, vidējā un apakšējā (visvieglāk to mērīšana notiek pēc burta „f” vai burtu salikuma „dj”, „dg” utml.). Normāli šo lielumu proporcijas būtu 3:3:3, bet parasti, kādā no zonām ir novirze, vai nu tā ir lielāka vai mazāka, svarīgi ir šo zonu lielumu attiecības, bet vispārīgi to raksturojums būtu šāds
1)augšējā zona (garīgums, idejas, fantāzijas)
a)liela - tieksme uz garīgumu, materiālās vērtības nevērtē augstu, netīk ieslīgt rutīnā
b)maza – praktiķis
2) vidējā zona (tagadne, reālais laiks)
a) liela – drosme, ideju pārpilns, vienmēr iestāsies par savējiem, aktīvs, neapdomība
b)maza – savaldīgs, iecietīgs, spēj iedziļināties notikumos, pieticīgs, pasīvs
3)apakšējā(materiālais un fiziskais)
a)liela – tieksme uz materiālismu
šeit jāpiemin, ka cilvēka seksuālās fantāzijas, tieksmes, spējas, trūkumus (ja tā var izteikties) dzīvē parāda tieši apakšējā zonas burtu „g” un” j” kājiņu rakstība.
Uzsvēršu vēlreiz, ka šeit minētais raksturojums ir vispārīgs un kad tiek veikta rokraksta analīze tiek rūpīgi vienmēr izskatīts arī atsevišku burtu rakstība, izmērīts precīzi burtu slīpums, platums, atstarpes starp vārdiem, burtiem, ņemts vērā gan uzspiedums, gan to vai burti ir rakstīti kopā vai atsevišķi.
