Tajā brīdī, kad pārņēmusi sliktā sajūta, pilnīgi viss riebjas! Bērni, suņi, vīri, valdība - visur var piekasīties. Šķiet, visa pasaule sazvērējusies un redzam tikai dzīves sliktāko pusi.
Te būs daži efektīvi "pirmās palīdzības" paņēmieni, kas sola vismaz nedaudz garastāvokli atgriezt normas robežās!
1. Aiztaisi acis un elpo! - dziļa elpošana vienmēr palīdz! Vismaz pret stresu, satraukumu un baiļu sajūtu. Vienkārši ieelpo caur degunu tā, lai piepūšas vēders, un izelpo caur muti. Uztaisot 10 šādas ieelpas un izelpas, vismaz 10% no sliktā garastāvokļa un nepatīkamās sajūtas vajadzētu mazināties. Pierādījuši jogi tūkstošiem gadu ilgā praksē.
Prānajāma jeb elpošanas vingrinājumi palīdz iepludināt skābekli smadzenēs un tādēļ labāk novērtēt situāciju - vai tiešām viss ir tik slikti kā šķiet?
Ja elpošana nepalīdz, tad situācija ir nopietna!
2. Noskalo seju ar aukstu ūdeni vai ieej dušā - ūdens atslābina un nomierina. Dažreiz vienkārši vajag sliktās enerģijas kaut kā dabūt no sevis nost, un nav vienkāršāka veida kā ūdens! Mazgājoties domās pārvērtē, kas ir tas sliktais, kas moka sirsniņu un aizņem prātu. Ieskalini to "draņķi" kanalizācijā. Ja jūtamies stresainas un pārgurušas, viss krīt uz nerviem, nomazgāšanās dušā palīdz jau ar to vien, ka pēc tam jutīsimies vismaz smaržīgas un tīras.
Uzvelkot ērtu un mīļu T-kreklu vai mājas tērpu, būsim noregulējušas ķermeņa komfortu, un tad var ķerties jau pie problēmu risināšanas.
3. Tase siltas tējas - zāļu tēja, baldriāņa zariņi, piparmētra, melisa. Pēc siltās dušas noteikti kaut kas jāiedzer. Var, protams, dzert arī vīnu - uz brīdi tas palīdzēs, bet pēc 20-30 minūtēm jutīsi pretējo efektu. Alkohols dara vēl emocionālāku, tādēļ psiholoģiskas problēmas nerisina. Tēja palīdz relaksēties, nomierināties (pārāk nepatrakosi ar karstu krūzi rokā) un, kas nav mazsvarīgi, apstāties un padomāt.
4. Nomierinies - tev nav jābūt stiprai un jānes viss uz saviem pleciem! Vajag drusciņ sevi pažēlot. Brīdī, kad jūties patiešām slikti, tev nav jārisina šī situācija, jo tāpat tādā stāvoklī neko daudz neizdarīsi. Apstāties, padomāt par sevi, ielikt savu ķermeni siltā gultiņā un...
5. Pagulēt! - miegs dara brīnumus! Nav jāliekas gulēt uz vairākām stundām vai visu nakti. Pietiks pat ar 15-20 minūtēm. Pirms laišanās miegā mēģini atbrīvot domas jeb drīzāk nedomāt neko, palaist sliktās sajūtas vaļā, koncentrēties uz kaut ko labu, siltu, mīļu, gaišu. Savienojumā ar dziļo elpošanu drīz vien iekritīsi tādā kā meditatīvā transā, un emociju virpulis, kas izraisījis sliktās sajūtas, būs norimies.
6. Pastaigāt ar basām kājām - ja ir pieejama zeme un zāle, pastaiga ar basām kājām savieno ķermeniskās sajūtas ar materiālo pasauli un atbrīvo no intelekta žņaugiem. Zeme griežas, viss ir mierīgi, caur pēdām aizplūst sajūtas, un pretī saņem mieru. Apstājies sētsvidū un mēģini sajust zemes enerģiju - cik tā ir mierīga un stabila. Tavas šā brīža emocijas ir vētra ūdensglāzē.
7. Ieelpot aromātus - mēs zinām, ko dara ēteriskās eļļas. Tās ir tik spēcīgas un gaisīgas, ka sūta momentānus signālus uz smadzeņu centriem. Ar eļļām jārīkojas uzmanīgi, bet nebūtu slikti, ja zāļu skapīti vienmēr stāvētu kāda garastāvokļa "glābēja" - piemēram, bergamote, apelsīns, lavanda vai pačūlija. Saldas, nomierinošas, pamatīgas - tās tevi pievilks pie sevis pašas, liks sajust, ka dzīvē ir tik daudz nošu un tu pati tās vari mainīt.
8. Pasmaidīt - viena no skaistākajām pasaules meditācijām ir smaidīšana. Protams, mākslīgam smaidam nebūs jēgas, tāpēc šo metodi liekam uz beigām, kad jau paveikts viss iepriekšējais. Vienā brīdī, kad esi nedaudz nomierinājusies, bet tomēr sliktā sajūta vēl neatkāpjas, apsēdies un ... smaidi. Platāk, platāk un vēl, līdz sāk smaidīt arī iekšējā būtība. Nekas nav to vērts, lai tā kreņķētos!
9. Piezvanīt mīļam cilvēkam - ne lai sūdzētos, bet vienkārši sakontaktētos. Sirsnīga saruna palīdz vienmēr. Taču jābūt uzmanīgai, lai nepārnestu savu nelāgo omu citam. Tā ir savu problēmu nogrūšana. Vieglāk paliks, ja piezvanīsi un pateiksi, ka mīli un vienkārši gribi aprunāties!
10. Pavēlēt sev pārtraukt slikto garastāvokli tūlīt pat - ir viena interesanta teorija par to, kā pārtraukt sāpes ar mentalizācijas palīdzību. Ir jāuzdod sev jautājums - vai es tiešām vēlos sajust sāpes? Šīs konkrētās dvēseles sāpes un slikto, ko tagad jūtu? Atbilde būs nē, bet kāpēc turpini tās just? Kāpēc nepavēli sev tūlīt pat no tām atteikties, ja jau tās traucē? Pārsteidzoši efektīvs paņēmiens, bet prasa zināmu spēju koncentrēt domu. Pamēģini!
