Policija izvērtēs aizturēto rīcību, un piektdien lems par to, kādu administratīvo sodu katram piemērot.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka policija ceturtdien aizšķērsoja ceļu un neļāva doties tālāk uz Brīvības pieminekli Ulda Freimaņa atbalstītāju gājienam, kurš tika rīkots, lai pieminētu nacistiskās Vācijas armijas ienākšanu Rīgā 1941.gadā.
Pasākuma aizliegumu policija pamatoja ar to, ka nav ieradies pats rīkotājs Freimanis. Tiesa, viņa kavēšanās iemesls bija saistīts ar citas policijas darbībām – viņš ceturtdien vēl pirms pasākuma tika izsaukts uz Drošības policiju (DP) paskaidrojumu sniegšanai sakarā ar DP uzsākto pārbaudi par gaidāmo gājienu, un pavadīja šajā iestādē visu ceturtdienas vakaru. DP informēja, ka Freimanis sniedzot paskaidrojumus saistībā ar Vācijas kara noziegumu publisku slavināšanu un attaisnošanu.
Protestēt pret Freimaņa rīkoto pasākumu pulcēšanās vietā pie Latvijas Okupācijas muzeja bija ieradušies aptuveni 15 partijas "Mūsu izvēle" pārstāvja Jāņa Kuzina atbalstītāji krekliņos ar uzrakstu "Hitler kaput!".
Aptuveni pulksten 19, neraugoties uz policijas aizliegumu, Freimaņa atbalstītāji devās uz Brīvības pieminekli, taču Kaļķu un Kungu ielas krustojumā viņiem ceļu aizšķērsoja divi policijas mikroautobusi un vairāki policisti, kas neļāva gājienam doties tālāk.
Vēl pēc brīža policija aizturēja vienu no pasākuma dalībniekiem, "pērkoņkrustieti" Igoru Šiškinu, aiz rokām un kājām aiznesot viņu uz policijas autobusu. Pēc tam pasākuma dalībnieki izklīda, un daži individuāli devās uz Brīvības pieminekli.
Savukārt pusastoņos vakarā pie Brīvības pieminekļa bija pulcējušies vairāki desmiti vecāka gadagājuma ļaužu, kas asi, taču bez fiziskām sadursmēm, diskutēja par Latvijas vēstures notikumiem. Pēc pulksten 20 diskutētāji pamazām izklīda.
Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa šonedēļ atcēla Rīgas domes aizliegumu ceturtdien vakarā pie Brīvības pieminekļa rīkot pasākumu, lai pieminētu nacistiskās Vācijas karaspēku ienākšanu Rīgā 1941. 1.jūlijā. Šo lēmumu jau asi kritizējis Valsts prezidents Valdis Zatlers, premjers Valdis Dombrovskis, ārlietu ministrs Aivis Ronis, Rīgas domes vadība, kā arī Simona Vīzentāla centrs.
Lai gan Rīgas domei bija tiesības apstrīdēt tiesas lēmumu, taču tai tiesiski vairs nebija iespējams apturēt pašu pasākuma norisi, jo tiesas lēmums stājas spēkā nekavējoties un apstrīdēšana tā izpildi neaptur.
Pasākuma pieteicējs Uldis Freimanis vēlējās pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no padomju armijas un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā 1941.gadā.
