Latvieši vienmēr augstā godā turējuši aizgājēju piemiņu, līdz ar to ļoti svarīga ir bijusi un vienmēr būs kapu kultūra ar apstādījumiem. Kapu vietas regulāri tiek aprūpētas un apstādītas ar dažādiem augiem, turklāt ne reizi vien dzirdēts no ārzemniekiem, ka pie mums kapi nereti līdzinās skaistiem dārziem un parkiem. Bet kā pareizi izvēlēties augus kapu kopiņām un kā vislabāk tos stādīt?
Stādaudzētavas ''Baižas'' pārstāvji, kas snieguši padomus kapu apstādījumu ieviešanā, iesaka kapiņus ar daudzgadīgajiem augiem apstādīt jau rudenī, jo pavasarī nereti pienākumi ir tik daudz, ka to nepapsējam izdarīt. Septembris un oktobris ir ļoti piemērots laiks, kad ne tikai uzklāt kapa vietām skuju zarus, bet arī stādīt daudzgadīgos augus no konteineriem vai podiņiem. Rudenī vairs nav jārūpējas par stādījumu laistīšanu, tāpēc pavasarī stādījums sagaidīs ar košu zaļumu vai citu nokrāsu lapojumu.
Augu izvēle
Kapi parasti iekārtoti smilšainās vietās, līdz ar to, augsne ir caurlaidīga. Galvenais faktors ir apgaismojuma daudzums – saule, pusēna vai ēna. Ņemot vērā apgaismojumu, arī jāpielāgo ziemcietīgie augi, kas labi augs un skaisti izskatīsies, ja tiks audzēti atbilstošos apstākļos.
Stādauzētava ''Baižas'' ēnainām vietām iesaka izvēlēties paēnas akmeņlauzītes, zobainās akmeņlauzītes, ložņu cekuliņus, hostas, kapmirtes, kumeļpēdas, atvašu laimiņus un valdšteinijas, bet pusēnai – efejas, flokšus, maldu laimiņus, prīmulas, alpīno smaržmētru un citus augus, kam tīk augt arī ēnainās vietās.
Ja apstādījums atrodas saulainā vietā, tad ieteicams izvēlēties skaraino akmeņlauzīti, angļu vai Japānas maldiņu, mārsilus un saulrietiņus jeb mūždzīvjus.
Augsnes sagatavošana stādīšanai
Pirms augu stādīšanas esošā augsne ir jāielabo – jāatbrīvo no koku un krūmu saknēm un jāsagatavo auglīgi apstākļi. Būtu nepieciešami pelni, krīts vai dolomītmilti, kuri novērstu augsnes skābumu, jo augsnei ar laiku ir tieksme paskābināties. Ieteicami arī kompleksie minerālmēsli – labāk tādi, kas granuliņās – tie dos ilglaicīgāku efektu.
Augsni var uzlabot ar melnzemi, kompostu vai kūdras substrātu. Ļoti ērti izmantot ir veikalos piedāvātās kapu zemes.
Augu daudzuma noteikšana
Uz vienu kapu kopiņu (45x90 centimetri) ieteicams stādīt 6 līdz 11 augus. Ja augi ir lielāki vai mazāki, tos var likt attiecīgi mazāk vai vairāk.
Lielāks daudzums uzreiz noklās kapu kopiņu, mazāks radīs kārtīgāku un sakoptāku iespaidu, turklāt viss saaugs jau sezonas laikā.
Augu stādīšana
Pirms augu stādīšanas, ieteicams augus ar visu podiņu izmērcēt ūdenī, kuram klāt pievienoti minerālmēsli – der jebkuri ūdenī šķīstošie (koncentrācija tāda pati, kā mēslojot telpaugus vai podu puķes). Tādā veidā augu sakņu kamols būs pietiekami mitrs un tiem ilgākam laikam pietiks barības vielas.
Ja stāda augu no podiņa, to nevajadzētu atdalīt no augsnes, jo tas ātrāk ieaugsies un par to sākotnēji būs mazāk jārūpējas. Ja stāda kailsakņu stādu vai augu dala, tad turpmākās pāris nedēļas būtu ļoti jāuzmana mitruma daudzums, lai augi ieaugtos.
Stādot augus ar garām stīgām, piemēram, kapmirtes, uz šīm stīgām vietām ieteicams uzbērt zemi, lai tie veidotu papildu saknītes.
Augu kopšana
Pavasarī augus ieteicams papildus mēslot ar kādu slāpekli saturošu minerālmēslojumu. Arī vasarā laistot, ieteicams pievienot kompleksu papildmēslojumu, lai augi būtu spēcīgāki un kompaktāki. Laimiņus nedrīkst pārmēslot ar slāpekli, tie izaugs par garu un var pat sakrist veldrē.
Jāuzmanās no augu kombinēšanas uz vienas kopiņas. Jāzina to izplešanās ātrums un augums. Šī iemesla dēļ nav ieteicams stādīt kopā vasaras puķes ar ziemcietēm, jo vasaras puķes aug ātrāk un noēnos pārējos augus, turklāt atņems tiem barības vielas. Vasaras puķes krāsainībai ieteicams stādīt pie kapu pieminekļa, kapu kopiņas priekšā, aizmugurē vai apmalītēs.
Kas jāzina par kapu apstādījumiem
Katrā tautā ir savas īpatnības un tradīcijas mirušo apbedīšanas ceremonijās un atdusas vietu noformējumā. Latvijā aizgājēju piemiņa allaž ir godāta, ne velti mēdz teikt, ka latvieši ir kapu svētku tauta ar attīstītu kapu kultūru. Latvijas kapsētu tradicionālais risinājums atgādina klusu un mierīgu parku, kurā ir samērā blīvs celiņu tīkls - lai ērti varētu piekļūt apbedījumiem.
Nereti mūsu kapi līdzinās skaistiem dārziem, kas regulāri tiek aprūpēti un apzaļumoti. Kas jāzina par kapu kopšanu? Kā iekārtot apbedījumu vietu un kādus augus izvēlēties?
Tradicionāli apbedījuma vietas iezīmē vidēji 10-15 cm augstas kapu kopiņas, kas tiek kārtotas rindās. Vienā kapu kopas galā parasti tiek novietota akmens plāksne vai slīpēta šķautne ar informāciju par apbedīto - vārds, dzīves dati, bieži vien arī kāda dzejas rinda. Plaši izplatīts kapu noformējums ir piemineklis, kas simbolizē aizgājušā dzīvi vai personību.
Latvijas kapsētām raksturīga iezīme ir koki, tādēļ kapos parasti teritorija ir stipri noēnota un ir rūpīgi jāpārdomā, kādus augus izmantot, lai apzaļumotu kapu vietas. Izplatīta izvēle - paklājveida sedzējaugi vai īsi cirpts, blīvs zāliens, ja vieta ir pietiekami saulaina. Izvēloties puķes kapu apstādījumiem, jāņem vērā tas, ka puķes, kas mīl spilgtu sauli, kapsētas pusēnā labi neaugs. Piemērotākā un viena no populārākajām izvēlēm ēnainām vietām ir dažādi ziemcietīgi augi, piemēram, paēnas akmeņlauzītes, laimiņi, ložņu cekuliņš, aslapu flokši, efejas, kapmirtes u.c.
Puķu stādījumus var veidot starp apbedījuma vietām vai tieši uz kapu kopiņas, tomēr jāņem vērā, ka pieņemts - puķes, ko stāda tieši uz kopiņas, nedrīkst būt augstākas par 20-25 centimetriem. Piemērotākas stādījumiem ir viengadīgās puķes ar gaišiem ziediem, savukārt tumšus ziedus stāda tikai kombinācijā ar gaišām puķēm vai gaišas krāsas akmens apmali.
Augstākas puķes (30-50 cm) stāda aiz kapu kopiņas - aiz uzrakstu plāksnītes vai pieminekļa pakājē. Tās var stādīt arī joslās kā apbedījumu vietu sadalītājas, šādiem apstādījumiem vairāk piemērotas ziemcietes, piemēram, hostas.
Uz vienu kapu kopiņu pieredzējuši speciālisti iesaka stādīt sešus, līdz astoņus augus, skaitu variējot atkarībā no augu izmēra.
Tautas ieteikumi: Krāšņākie daudzgadīgie augi un krūmi stādīšanai kapos
Kapu kultūra un tradīcijas katrā valstī ir atšķirīgas. Latvijā iecienīts uz kapu kopiņām stādīt dažādus augus, tām apkārt lielākus un mazākus krūmiņus, bet netālu no kapu kopiņas novietot soliņu. Nereti kapu apmeklējums iznāk retāks, tāpēc nākas stādīt augus, kas ar savu krāšņumu priecēs vairākas sezonas.
"Tavs Dārzs" atbildi lūkoja tautas pūra lādē – portāla "Cālis" forumā, kurā aktīvisti labprāt dalījušies ar saviem ieteikumiem par labāko daudzgadīgo augu un krūmu izvēli kapu kopiņām.
Ja arī tev ir kāds ieteikums par daudzgadīgajiem augiem, kuri labi aug kapos, tad padalies ar to komentāru sadaļā vai arī e-pasta adresē: maja@delfi.lv.
- Šajā padomu rakstā vari izlasīt par to, kā pareizi izvēlēties augus kapu kopiņām, tos stādīt un kopt, bet šeit varēsi izlasīt noderīgu informāciju par kapu apstādījumiem.
Kā uzsvēruši vairāki foruma aktīvisti, tad svarīga ir ne tikai augu izvēle un stādīšana, bet arī zemes sagatavošana un auga mēslošana, jo smiltīs nekas neaugs. Tāpat svarīgi ir izvērtēt kapu atrašanās vietu, jo, ja kapi atrodas pie meža, tad nepieciešams ziemās augus nosegt, lai tos neapgrauž meža zvēri.
Lielākā daļa, kā vienu no iecienītākajiem apstādījumiem, ir minējuši tieši tūjas, kuras mūsdienās var nopirkt dažādu formu un krāsu – apaļas, garenas, ložņājošas un citu veidu. Tūjas var stādīt pa vienam, kā arī veidot "žogu", kuru katru gadu nāksies nedaudz pielabot. Šajā rakstā vari pasmelties idejas lapu koku, krūmu un mūžzaļo augu ieteikumus "zaļās barjeras" veidošanai.
Tāpat viens no ieteikumiem ir arī rododendru stādīšana. Tiesa, šeit gan foruma aktīvistu viedokļi dalās, jo vieni norāda, ka ar rododendriem jābūt uzmanīgiem, jo tie mēdz izsalt, smilšainā zemē neaugt un saulē iznīkt, bet citi norāda, ka smilšainā zeme nav problēma, jo tie aug griezdamies.
Daudzgadīgo augu ieteikumā ir parka rozes, kuras kapos ziedēs skaisti un krāšņi. Kā pieredzē padalījusies viena no foruma aktīvistēm, tad viņas kaimiņienei ir parka roze – lai gan viņa par to neliekas ne zinis vairākus gadus, jo augs netiek nedz liets, nedz mēslots, nedz piesegts. Tāpat tam netiek bērta kūdra. Rozes kaimiņiene tikai apgriež, bet tā "augot kā zvērs". Tiesa, roze esot iestādīta saulainā vietā.
Ieteikumu sarakstā ir arī virši un viršu dzimtas mūžzaļie sīkkrūmi – ērikas. Vairāk par ērikām un to audzēšanu vari izlasīt šeit. Kā klāsta foruma aktīvisti, tad ērikas augot kā tāds paklājs. Kapu apstādījumu ieteikumos minētas arī hostas, klinšrozītes, zemie segliņi ar dekoratīvajām lapām, kā arī čīkstenes, kuras labi pacieš saususmu. Šeit vari izlasīt plašāku informāciju par čīkstenes audzēšanu.
Ļoti atzinīgi novērtētas arī naktssveces. "Tā tik ir suga! Pacieš sausumu (viens pušķis auga uz kanalizācijas akas vāka, kur viņam nebija nekādas pieejas gruntsūdeņiem, un ziedēja tik un tā)," pieredzē dalījusies kāda aktīviste. Viņa norādīja, ka dzeltenā naktssvece ziedējusi vairāk nekā mēnesi, kā arī augam apkārt neaugušas nezāles.
