Telpaugi telpas viennozīmīgi padara mājīgākas, apkārt rada patīkamu darba vidi strādāšanai, kā arī labi izskatās. "Tavs Dārzs" ir apkopojis 15 augus, kuri skaisti izskatīsies un iederēsies tieši biroju telpās.
"Tavs Dārzs" no savas padomu pūra lādes un portāla "Apartmenttherapy" ieteikumiem piedāvā 15 augus, kuri lieliski iederēsies darba telpās. Rakstā zemāk varēsi izlasīt plašus aprakstus par augiem, kopšanas knifiņus, ieteikumus pārstādīšanai un citas lietas, kas būtu jāņem vērā. Darba vidi papildinās arī pilejas, spatifīlas, morgana laimiņš un zelta scindapsis (Epipremnum aureum) jeb epipremna.
Atliek vien sev izvēlēties tīkamāko augu, jo ne visi augi darba vidēm ir universāli – ja vieni ir iemīļojuši ēnainas vietas, tad citi mīl tiešu saules gaisu, lielāku mitrumu telpā vai regulāru mēslošanu. Rūpīgi izsver to, vai augs ir piemērots tavai darba videi!
Atceries, ka ar šiem augiem vari ne tikai papildināt savu darba vidi, bet arī mājokli!
Nepelnīti aizmirstā līdakaste: noderīgi padomi pacietīgā telpauga audzēšanā
Ja pievērsīsimies sentimentālajām bērnības atmiņām, tad lielākā daļa noteikti atcerēsies, ka pašu mājās, pie vecvecākiem, skolās, vai pie draugiem, noteikti podā auga līdakaste. Lai arī daudziem šis augs šķiet vecmodīgs, patiesībā tas itin labi iederas arī mūsdienīgos apartamentos.
Patiesībā šo visiem labi atpazīstamo augu dēvē par sensevjēru, taču sarunvalodā tas vienmēr ticis dēvēts par līdakasti, skaidrots izdevumā "Praktiskais Latvietis". Izrādās auga oriģinālais nosaukums, sensevjēra, ir radies par godu itāliešu zinātniekam Sensevjēras firstam Raimondam de Sangro, tāpēc auga senumu nav nemaz vērts apšaubīt. Izrādās pat kādreiz šis augs izpelnījies vislielāko slavu vieglās apkopes dēļ, un savu aktualitāti tas nav zaudējis vēl šobaltdien.
Tautā tiek uzskatīts, ka līdakaste attīra mājokli no sliktas enerģijas, tāpēc to iesaka ieviest katrā mājoklī. Turklāt, neskatoties uz to, ka vairums augu nakts laikā noēd skābekli, sansevjēra nakts laikā to saražo.
Vizuālās pazīmes
Šo telpaugu var atpazīt pēc stingrajām un garenajām, zobenveida lapām, kas mēdz būt gan tumši zaļas, gan gaišāki zaļas, gan raibas un svītrainas, tāpēc tas ir pielāgojams katrai gaumei. Ja esi nolēmis savu mājokli papildināt ar kādu telpaugu, līdakaste varētu būt veiksmīgākā izvēle, jo tai nepiemīt kaprīzes, un tā spēj augt gan saulē, gan ēnā, tā pacieš gan sausu gaisu, gan caurvēju, un arī reta laistīšana nedarīs augam pāri.
Padomi audzēšanā
Līdakastes audzēšanā jāņem vērā vien pāris nianses – vislabāk to audzēt māla podā, augsnes mitrināšana jāveic no apakšas, ievietojot podu uz 10 minūtēm ūdenī, taču to nepieciešams darīt vien tad, kad augsne ir kļuvusi sausa. Ja pārcentīsies ar laistīšanu, zeme sāks pūt un augs aizies bojā. Uz līdakasti var attiecināt padomu – labāk laistīt retāk, nekā biežāk. Šis augs derēs gan tiem, kam mājās ir ļoti sauss gaiss, gan tiem, kam pārsvarā ir ēnainas vietas, jo līdakste pacieš mērenu siltumu, un tai nav nepieciešami īpaši nodrošināti apstākļi.
Līdakastes pavairošana
Reti kurš to ir piedzīvojis, un tomēr, līdakstes audzēšanas laikā ir iespējams sagaidīt arī ziedu. Izrādās, šo vārpai līdzīgo ziedu var sagaidīt tad, kad augs nav kādu laiku ticis laistīts, piemēram, mēnesi. Tāpēc, ja esi ieplānojis kādu laiku doties prom no mājām, nav nepieciešamība nolīgt kādu, kas aplaistīts telpaugus. Var gadīties, ka atgriežoties, līdakaste aplaimojusi ar skaistu ziedu.
Ja līdakastes apstākļi ir labvēlīgi, visai ātri augs pavairos sakņu atvases un pods var kļūt par mazu, taču šādos gadījumos ar augu vari padalīties, iedodot atvases citiem tā audzēšanas gribētājiem. Līdakasti var pavairot ar lapu spraudeņiem.
Mēslošana un pārstādīšana
Tie, kam jau ir līdakstes, noteikti ir piefiksējuši veiksmīgākos laikus auga mēslošanai un pārstādīšanai, tāpēc viedokļi šajā jautājumā mēdz būt dažādi. Vieni uzskata, ka augšanas periodā reizi mēnesī tas jāmēslo, bet pārstādīt to vajag tikai tad, kad pods ir piesakņojies pilns. Taču citi apgalvo, ka ar mēslošanu nav jāaizraujas, un pietiek, ja to dara tikai ik pēc pāris mēnešiem, tāpēc, katrs dara pēc saviem ieskatiem, jo galu galā – šis augs pacieš pat skarbākos apstākļus.
Elegants telpaugs, kas attīra gaisu – spatifīla, un tās kopšana
Lai arī vairumam joprojām ir aizspriedumi, ka telpaugu kopšana ir sarežģīta, laikietilpīga un tiem mājās nav vietas, tad patiesībā šis ir viens no tiem augiem, kas cerības attaisnos, jo tas neprasa nedz priekšzināšanas par augu, nedz arī daudz rūpes ikdienā.
Spatifīlai raksturīgi eleganti un skaisti baltas krāsas ziedi, kas līdzīgi kallām, un ne velti, jo augs ir ārumu (kallu) ģints telpaugs. Lapas šim telpaugam ir gludas, spīdīgas, tumši zaļas lancetveida ovālas lapas ar nedaudz viļņainu reljefu, savukārt starp baltajām seglapām rotājas dzeltena ziedu vālīte pa vidu. Spatifīla ir indīgs augs, tāpēc tas jāglabā vietās, kur mazi bērni vai mājdzīvnieki nevar piekļūt.
Šim telpaugam nepieciešama labi drenēta, barības vielām bagāta augsne ar viegli skābu reakciju. Spatifīla ir viens no retajiem telpaugiem, kam patiks tumša, ēnaina vietaun paaugstināts gaisa mitrums, tāpat tas neprotestēs, ja kādu reizi būs aizmirsts aplaistīt, galvenais ir ievērot mērenību – tam nepatīk nedz ilgstoši sausuma, nedz mitruma periodi.
Optimālākā temperatūra šim augam būs virs +18 grādiem, bet ziemas periodā ne zemāk par +16 grādiem. Neskatoties uz to, ka augam tīk tumšas vietas, tas bagātina gaisu ar skābekli un mitrina to, tāpēc jāievēro visas auga prasības, lai mēs to saņemtu. Šo telpaugu var ik pa laikam aprasināt, bet laistīšanai jāizmanto ūdens istabas temperatūrā vai silts (nekādā gadījumā auksts). Spatifīlai miera periods ir no oktobra līdz janvārim, un šajā periodā augs jālaista retāk.
Telpaugs prot izrādīt nepatiku pret apstākļiem – ja lapas iedzeltējušas, tad zini, ka tas atrodas pārāk gaišā vietā, bet, ja lapas kļūst brūnas un birst, iespējams, augs ticis pārlaistīts.
Ja ziedi ir noziedējuši, tie ir jānogriež, augu ieteicams reizi gadā pārstādīt, to vēlams audzēt platā un lēzenā puķu podā, jo sakņu sistēma augam ir sekla. Arī ar mēslošanu nevajadzētu aizrauties – reizi mēnesī vai divos būs gana.
Sievietes laime: kā audzēt un kopt?
Iepazīstieties - zamiokulka jeb sievietes laime! Augu ar interesanto nosaukumu mēdz dēvēt arī par dolāru koku, bet oriģinālā to sauc par Zanzibāras dārgakmeni. Daudzgadīgais tropu augs zamioculcas zamiifolia Eiropā parādījies salīdzinoši nesen - pirms desmit, piecpadsmit gadiem, un joprojām tas tiek uzskatīts par dārgu un retu augu.
Pirmās ziņas par Zanzibāras dārgakmeni datētas ar 1830. gadu, kad tas pirmo reizi tika atklāts Austrumāfrikas kalnu plato, savvaļā augu var redzēt augam arī Madagaskarā.
Zamiokulka ir lieliski piemērota gan birojam, gan mājām. Istabas apstākļos tā var izaugt līdz pat viena metra augstumam.
Savādais augs brīvdabā zied salīdzinoši reti, istabas apstākļos - praktiski nekad. Bet, ja tomēr brīnums notiek, prieks par to nebūs pārāk liels - ziedi ir sīki un neizteiksmīgi.
Augam raksturīgas vaskotas, taisnas spalvveida lapas un stingrs, resns kāts, kurā tiek veidotas ūdens rezerves ilgstoša sausuma periodiem.
Zamiokulkai nav augstu pretenziju pret kopšanu, tā pacieš gan sausu gaisu, gan vāju apgaismojumu, gan pārkaltēšanu. Ideāls augs sliņķiem!
Labāk augu turēt saulainā vietā, sargot no tiešas saules staru iedarbības. Labākā vieta zamiokulkai - dienvidu puses palodze. Augs pacietīs arī novietošanu ēnainā vietā pret ziemeļiem, šajā gadījumā to jālaista retāk un jāņem vērā, ka lapas būs sīkākas.
Gada siltajā laikā zamiokulku var iznest svaigā gaisā - uz balkona, terases vai dārzā.
Augam nav nepieciešama smidzināšana, tomēr laiku pa laikam jāatceras no lapām notīrīt putekļus. Laistīt - mēreni, ziemā - retāk. Tā kā dolāru koks lapās un stumbrā uzkrāj ūdens rezerves, labāk to laistīt retāk, bet ar lielāku ūdens daudzumu. Jāraugās, lai augsne ilgstoši nebūtu pārāk slapja, jo pārlieks mitrums var izraisīt sakņu puvi. Pareizākais risinājums - laistīt, kad augsnes virskārta 2-3 centimetru dziļumā ir izžuvusi.
Zamiokulkas lapu dzeltēšana un krišana ir pazīme tam, ka augs tiek nepareizi kopts, tas ir pārlaistīts vai pārkaltēts.
Vasaras sezonā augam vēlams dot papildu barības vielas, augsni var uzlabot ar sukulentiem un kaktusiem paredzēto mēslojumu. Tomēr svarīgi nepārcensties - labāk nemēslot vispār, nekā iedot pārāk daudz. Veselīgas zamiokulkas nosacījums ir - laba augsne un gaisma, nevis papildmēslojums.
Uzmanību! Augs ir indīgs, to kopjot ir jābūt īpaši uzmanīgiem!
Ilgdzīvotājas un cīnītājas dracēnas – kā rūpēties par augiem
Lemjot par istabas augiem, kam jābūt mājās, daudzu izvēle sliecas par labu dracēnām, jo tās allaž slavētas kā viegli audzējamas un kopjamas, nepieprasot regulāras rūpes. Taču kā jau visi augi, arī dracēnas būs pateicīgas, ja ievēros tieši tām nepieciešamos apstākļus.
Dracēnas viegli sajaukt ar jukām un kordilīnēm, un tās atšķirt var tikai pēc saknēm. Ja dracēnu saknes šķērsgriezumā ir dzeltenas, tad kordilīnu un juku – baltas. Visām kā viens kopīgs tas, ka vecajām lapām nokrītot, jauno lapu rozetes turpinās augt uz augšu. Un tieši tāpēc tām veidojas apaļš stumbrs. Dracēnām raksturīgi labi augt pat ļoti maz apgaismotās telpās, neskatoties uz to, ka lielāko daļu dzimtene tām ir tieši Āfrikas tropu daļas.
Dracēnu dažādība
Ja dracēnas šķiet pārāk vispārīgs termins un esi ieinteresēts ar kādu no šiem augiem papildināt augu kolekciju, zini, ka Deremēnas dracēnas ir viens no vieglāk audzējamiem istabas augiem, jo augs labi jutīsies gan saulainā, gan noēnotā vietā. Apmaļu dracēnas, kuras mēdz dēvēt arī par Madagaskaras pūķkokiem, atpazīstamas pēc sarkanajām lapu malām. Visai populāra izvēle ir smaržīgā dracēna, kurai raksturīgas līdz 50 cm garas lapas, visbiežāk ar dzeltenām joslām. Atliektā dracēna no visām iepriekš minētajām ir ļoti atšķirīga – lapas ir platas un stingras, stumbrs lokans.
Kā kopt augus
Lai arī dracēnas pacietīs gan gaišākas, gan pavisam noēnotas vietas, vislabāk augs jutīsies tieši apgaismotākajās vietās, kur nespīd tieši saules stari. Nākamais svarīgākais priekšnosacījums dracēnu labsajūtai – ja laistīsi augu regulāri, nepārlaistot, tas augs ātri. jāņem vērā, ka visām dracēnām ar laiku nodzeltēs un nokritīs apakšējās lapas, atstājot rētas uz stumbra, taču tas ir dabisks process.
Dracēnām ir svarīgi ik pa laikam uzņemt svaigu gaisu, tāpēc jāvēdina telpas, tāpat augs būs pateicīgs, ja ik pa laikam aprasināsi to. Kas attiecas uz mēslošanu, dracēnām derēs universālais telpaugu mēslojums, ko vēlams izmantot ne biežāk kā reizi divās nedēļās.
Svarīgi! Dracēnu lapas ir indīgas, tāpēc nav ieteicams augu mājās audzēt, ja ir kaķis vai suns. Kustīgās, garās lapas var labpatikt dzīvniekam, tās nograužot. Apēdot lapas, dzīvnieks nenomirs, taču var rasties gremošanas trakta problēmas.
Kas attiecas uz pārstādīšanu, par to dracēnas pašas liks manīt. Pods kļūs par mazu un saknes spiedīsies virs zemes līmeņa – tas arī ir laiks, kad dracēna jāpārstāda. Pārstādot var apgriezt saknes, ja ir vēlme saglabāt auga izmēru. Var arī ik pēc dažiem gadiem apgriezt lapotni, raksta ‘’Telpaugi.wordpress’’.
Nenokaltējamā dižā aspidistra jeb mājas svētība un tās kopšana
Zane Bitmane"Tava Māja" un "Tavs Dārzs" redaktore
Telpaugu klāsts ir plašs un daudzveidīgs, un labi, ka tā, jo tad katrs savai telpai var piemeklēt to piemērotāko, jo kā cilvēkiem, tā arī augiem katram labpatīk savi klimatiskie apstākļi. Ja meklē augu, kas neprasa daudz rūpes un skaisti izskatās arī kādu laiku atstāts novārtā, izvēlies dižo aspidistru jeb mājas svētību.
Dižā aspidistra (Aspidistra elatior) jeb plašāk pazīstamā mājas svētība nākusi no Ķīnas, kur aug gluži kā neiznīcināms – augam nekaitē nedz karstums, nedz aukstums, un tā tas ir arī ar telpaugu – pacietīs gan sausas, gan mitras telpas, gan ilgstošu sausumu, gan mitrumu. Izturības dēļ augu dēvē pat par čuguna augu (cast iron plant), tamdēļ tas ir pat ļoti piemērots telpām, kurās reti kurš augs jūtas labi.
Vairumam radies priekšstats, ka šis augs ir vecmodīgs un neinteresants, taču radītas neskaitāmas šķirnes, kas katra īpaša ar interesantajām pazīmēm, taču populārākā joprojām ir tieši dižā aspidistra. Augam raksturīgas cietas, zaļas lapas, kas atkarībā no šķirnes, var būt ar dzelteniem un baltiem laukumiem un svītrām.
Auga kopšana
Lai arī augs ir gana pacietīgs, nevajadzētu to novietot tiešos saules staros, augs novērtēs viegli noēnotu vai gaišu vietu, bet arī tumšā stūrī aspidistra atrādīs bagātīgo lapotni. Kas attiecas uz augsnes izvēli, stādi to labi drenējošā universālajā telpaugu augsnē.
Ja augam sāk kalst lapu gali, tas nozīmē, ka gaiss ir pārāk karsts, un tādos gadījumos ieteicams augu rasināt. Atkarībā no tā, cik apgaismotā telpā augs mitinās, jāievēro laistīšanas biežums. Labāk ļaut kādu laiku augsnei kļūt arī sausākai, jo pārmērīgs mitrums augam nepatiks, arī ziemā laistīšanai noteikti jābūt retākai. Interesanti, ka arī tad, kad augs kādu nav ticis laistīts, tas spēs izdzīvot, pateicoties resnajiem sakneņiem, no kuriem paceļas garās lapas un kas var aiziet bojā tikai pārmērīgā mitrumā.
Auga kopšanā vajadzētu laiku pa laikam apslaucīt lapas ar mitru drānu, lai putekļi nekavētu mitruma uzņemšanu, tāpat vecās lapas vajadzētu nokniebt.
Ja telpaugs mitinās gaišākā vietā, mēslo to reizi mēnesī, ja tumšākā, tad retāk, bet jebkurā gadījumā izmanto vāju, atsķaidītu universālo telpaugu mēslojumu.
Gumijkoks – telpaugs, kas pelnījis vietu katrā mājoklī
Ja esi kādreiz apjūsmojis augu, kuram ir izteikti spīdīgas, tumši zaļas un apvilktas lapas, tad zini – tas ir gumijkoks. Tā kā šim telpaugam piemīt spējas attīrīt gaisu, to būtu vēlams ieviest katrā mājoklī un biroju telpās.
No tropiskajiem apgabaliem atnākušais gumijkoks izrādās ir viens no izplatītākajiem telpaugiem, taču ne katrs zina tā labās īpašības un apstākļus, kas tiem ir vispiemērotākie. Pārsteidzoši, ka gumijkoku dzimtene ir tropu apvidi un tur tiem augšana sākas milzīgo koku pakājēs, bet neskatoties uz to, augs itin labi pielāgojies mūsu apstākļiem un spēj pilnvērtīgi izdzīvot mūsu sausajā gaisā. Protams, auga vizuālais izskats atšķiras no tā, vai ir audzis iekštelpās, vai mitrā un siltā klimatā, tomēr tā ''dzelzs'' raksturs stājas pretim visām grūtībām. Ja ievērosi augam nepieciešamo aprūpi, tas gan izskatīsies kā mākslas darbs, gan pildīs veselībai tīkamas funkcijas.
Šķirnes
Šim telpaugam ir vesela saime jeb šķirņu kolekcija, sākot no zināmākie nosaukumiem, un noslēdzot ar pavisam eksotiskiem. Bengālijas gumijkoks, Bendžamina gumijkoks, krāšņlapu gumijkoks, deltveida, lirveida un ložņu gumijkoki ir tikai daži no plašā sarakstu klāsta, tomēr visiem zināmākais un mājokļos visbiežāk sastopamais ir parastais gumijkoks, no kura arī sākotnēji tika iegūts dabiskais kaučuks.
Parastā gumijkoka labvēlīgie apstākļi
Parastais gumijkoks (Ficus elasica), ko sarunvalodā mēdz dēvēt arī par fikusu, zari ar sulīgajām lapām veidojas lēni, taču tas tikai tāpēc, ka tas zemapziņā ir pieradis augt kā liāna pretim gaismai. Gumijkoks ir izturīgs, un tas spēj augt pat ļoti ēnainā vietā, taču tad var nevairoties zari. Lai augam izveidotos zaru vainags, tam pavasara laikā ir jānogriež galotne.
Tā kā gumijkoks ir tropu augs, tad tam ir nepieciešama regulāra mitrināšana, tāpēc tam labpatiks lapu apsmidzināšana ar ūdeni un to regulāra apslaucīšana. Ar laistīšanu gan nevajadzētu aizrauties – to vajadzētu darīt tikai tad, kad augsne ir izžuvusi.
Pārstādīšana gumijkokam ieteicama vien tad, ja pods ir kļuvis pārāk mazs. Kas attiecas uz mēslošanu, tas jādara reti un tikai ar augsni, kas satur maz slāpekļa.
Lapu biršanas cēloņi
Ja tavs gumijkoks saskāries ar lapu nobiršanu, tas liecina par to, ka augam ir stresa situācija, jo tieši tādā veidā tas atspoguļo augšanas grūtības. Tam par iemeslu var būt gan neatbilstošs novietojums, gan nepiemērots mitruma daudzums. Ņem vērā, ka gumijkoka augsnei nevajag būt slapjai, bet gan mitrai, lai saknes nesāktu pūt, tāpat, vislabākais novietojums augam būs mājokļa rietumu pusē.
Augs kā mākslinieks – neparasto lapu filodendrs un tā kopšana
Ja vēlies būt oriģināls istabas auga izvēlē, filodendrs tev neliks vilties, jo tā izskats nespēj atstāt vienaldzīgu. Augam raksturīgas lielas, mākslinieciskas formas lapas, taču, lai tās nenokalstu un augtu plašumā, par to ir pienācīgi jārūpējas, jo īpaši tāpēc, ka augam ir spēja attīrīt gaisu no toksīniem.
Filodendru dažādība
Filodendri atrodami dažādi – kāpelējoši, sarkanām lapām un pat krūmveida, tāpēc katrs var izvēlēties sev tīkamāko. Vijīgais filodendrs ar sirdsveida lapām vienmēr tiecas uz gaismu, tāpēc pat tad, ja augu novietosi istabas tālākajā stūrī, dzinumi tieksies uz loga pusi.
Liellapains ir divplūksnu filodendrs (Philodendron bipinnatifidum). Tam, augot lielākam, veidojas drukns dekoratīvs stumbrs ar rakstu, kurš rodas lapu pēdu vietās, lapai atdaloties no stumbra. Lapu kāti tāpat kā monsterai ir gari. Lielas lapas ir arī starainajam filodendram (Philodendron radiatum), ''Tavs Dārzs'' pastāstīja Latvijas Universitātes Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa. Divplūksnu filodendrs ir kompaktāks – šī auga podu var regulāri nedaudz pagriezt pret logu, lai augums veidojas kompakts.
Ņem vērā – ja šos augus novietosi loga tuvumā, visas lapu plātnes būs pavērstas pret to.Auga kopšana
Filodendrus audzē barības vielām bagātā augsnē. Optimālā temperatūra ziemā tam ir 16-18 oC. Lai gan vasarā šiem augiem tīk mitrums, ziemā ar laistīšanu jāuzmanās. Lieks mitrums zemākā temperatūrā var izraisīt augu bojāeju, tāpēc jālaista mēreni. Vasarā gan nevajadzētu augu iekaltēt un labāk uzturēt substrātu nepārtraukti viegli mitru.
Filodendram piemērota būs gaiša, bet tanī pat laikā noēnota vieta un silts, mitrs gaiss, norāda ''Telpaugi.wordpress''. Vajadzētu ik pa laikam apslaucīt auga lapas ar mitru lupatiņu un augu rasināt.
Pavairot šo augu var, apsakņojot spraudeņus. Mēslot, līdzīgi kā citus tropiskos augus, vajadzētu aptuveni reizi divās nedēļās ar šķidro telpaugu mēslojumu.
Augs, kas mājā ienes laimi un naudu – krasula jeb naudas koks
Naudas koka jeb krasulas (Crassula) ieviešanai mājoklī ir neskaitāmas pozitīvās īpašības – tas lieliski izskatās, tam piemīt ārstnieciskas īpašības, tas neprasa īpašas rūpes, kā arī piemīt spēja pievilināt naudu mājokļa saimniekiem.
Dažādās krasulas
Šie bagātības nesēji jeb naudas koki mēdz būt dažādi un dažkārt pēc vizuālajām pazīmēm nemaz nevar noteikt, ka tā ir viena no krasulu sugām. Telpauga lapas mēdz variēt no zvīņveidīgām līdz pat vairākus centimetrus garām, kā arī krāsa lapām var būt ne tikai zaļa, bet arī pelēka un sarkana. Tomēr starp visiem tik dažādajiem sugu veidiem, lielākajai daļai augu stumbri aug it kā caur saaugušām lapām, tāpēc augs izskatās neparasti skaisti. Pieprasītākās un zināmākās sugas, kas sastopamas pie mums, ir olveida krasula, šmita krasula un kokveida krasula, un katrai no tām ir savas atšķirīgās pazīmes, piemēram, balti vai rozā zvaigžņveida ziedi, kas parādās rudenī.
Naudas nesējs
Izdzirdot vārdu krasula, ne visiem rodas asociācija tieši ar šo augu, jo sarunvalodā to esam nodēvējuši par naudas koku, jo tā sulīgās lapas pēc formas atgādina naudu, tāpēc tā ir bieži sastopama dāvana ''sālsmaizes'' viesībās, kāzās un citos svētkos, kad ir vēlme novēlēt daudz naudas. Lai arī finansiālo apstākļu uzlabošanās pēc šī auga ieviešanas mājoklī nav zinātniski apstiprināta, tas mūs neattur no simboliskā telpauga ieviešanas. Pēc fen šui padomiem, augs patiesi spēs veicināt ienākumu augšanu, ja auga podam pa virsu tiks saliktas nepāra skaita monētas, taču tās ik pa laikam ieteicams nomazgāt tekošā ūdenī, lai jau esošajiem ienākumiem rastos arī jauni.
Ārstnieciskās īpašības
Lai arī daudzi šī auga īpašnieki to nemaz nezina, krasulai piemīt arī ārstnieciskas īpašības. Augu lapās esošā sula noder sasitumu un sastiepumu ārstēšanā, mazina tūsku un sāpes lapsenes koduma gadījumos, un angīnas sasirgšanas gadījumos palīdz atbrīvoties no kakla iekaisuma sāpēm. Kakla sāpju gadījumā pa vienai trešdaļai no lapas vajag košļāt aptuveni trīs reizes dienā, taču pārējos gadījumos lapas sula ir jāierīvē uz ārstējamās vietas un jānofiksē ar marles saiti. Šīs ārstnieciskās īpašības der atcerēties, jo situācijās, kad kaut kas būs nepieciešams, dabiskās zāles būs rokas stiepiena attālumā.
Rūpes par augu
Iemesls, kāpēc tik daudzos mājokļos ir ieviestas krasulas jeb naudas koki, ir pavisam vienkāršs – tas ir viens no visvieglāk audzējamajiem istabas augiem. Tas labi augs gan saulainās vietās, gan izkliedētas gaismas vietās, tas spēj paciest pat nulle grādu temperatūru, taču ikdienā tam vēlama vidēji silta temperatūra. Labā ziņa tiem, kam ir grūtības atcerēties par augu laistīšanu – naudas koku vajag laistīt tikai tad, kad augsne ir izžuvusi. Ziemā laistīšana jāveic pavisam minimāli, un tā, lai augsne ir gandrīz sausa. Ziema ir laiks, kad arī naudas koks atpūšas un dodas miera periodā, tāpēc šajā laikā augu vēlams novietot vēsā gaišā, bet vēsā telpā, kur gaisa temperatūra ir aptuveni pieci grādi.
Laistīšana un puķupoda novietošana – svarīgākais par alveju kopšanu
Zane Bitmane"Tava Māja" un "Tavs Dārzs" redaktore
Alveja ir viens no tiem augiem, kas nezaudē savu aktualitāti. Augu bija iecienījušas gan mūsu vecmāmiņas, gan tagad tas parādās stilīgākajos interjeros kā atsvaidzinoša zaļā rota. Turklāt, ja vēl viegli audzējams augs, kāpēc to izskaust?
Alveja ir ļoti iecietīgs augs, kas pārdzīvos arī saimnieku aizmāršību, tomēr pavisam atstāt to novārtā nevajadzētu, tāpēc vismaz pamatlietas auga labsajūtā vajadzētu ievērot. Kā raksta ''Get Busy Gardening'', tad divi svarīgākie faktori alvejas veselīgā augšanā, ir laistīšana un apgaismojums. Pārlaistīšana ir viena no biežākajām kļūdām alveju īpašniekiem. Pārlaistītu alveju ir pat ļoti grūti saglābt, tāpēc drošības labad laisti augu retāk. Ja tomēr gadījies augu pārlaistīt, vadies pēc šiem norādījumiem. Pārlaistot augam iet bojā saknes, kā rezultātā arī pati lapotne visai ātri savītīs.
Kā saprast, cik bieži augu laistīt? Atceries, ka dabā alvejas aug tuksnesī, tā kā iekaltēta zeme neko ļaunu nenodarīs, savukārt regulāri mitrs substrāts pamazām liks augam iznīkt. Turklāt alvejai ir tā spēja ūdeni uzkrāt lapās, tā kā pat ilgāku laiku atstāta bez laistīšanas, augam ir rezerves, no kurām uzņemt vajadzīgo. Vēl jāatceras, ka tikai vasaras mēnešos jālaista biežāk, bet ziemas sezonā tas jādara krietni retāk, aplaistot vien tad, kad augsne jau kārtīgi pažuvusi. To var viegli pārbaudīt, ar pirkstu pabakstot augsni. Ja arī 2 cm dziļāk augsne ir sausa, var apsvērt alvejas laistīšanu. Nekādā gadījumā nevar pieļaut, ka alvejas poda paliktnī ilgstoši stāv ūdens – ja pēc laistīšanas tas tur satecējis, noteikt nolej lieko.
Otra svarīgā lieta ir gaisma. Alvejas daile attaisnosies, ja nodrošināsi tai daudz gaismas. Vietā, kur būs par maz gaismas, alveja liks par to manīt, augot pavisam minimāli, turpretī izgaismotā vietā gaļīgās lapas stiepsies garas jo garas. Pavasarī gan vajadzētu uzmanīt augu no pārāk tiešiem saules stariem, lai lapas neapdegtu, bet izgaismota vieta noteikti augam nāks tikai par labu.
Ja alvejai parādījušies brūni lapu gali, pārbaudi, kāda ir pārējā lapas daļa – ja tā ir mīksta, it kā iepuvusi, tad jānogriež visa lapa. Ja pati lapa ir veselīga un stingra, nogriež tikai brūno lapu galu un kādu laiku ievēro retāku laistīšanu. Savukārt, ja lapas sāk čokuroties un palikt sausas, tad gan augam trūkst mitruma. Pavisam sausas lapas arī vajadzētu nogriezt.
Ja alvejas stumbrs ir tievs un plāns, lapām neveidojoties gaļīgām, pie vainas ir apgaismojums – tā ir par maz. Pavārgusī alveja jānovieto saulainākā vietā, piemēram, uz palodzes.
Kā pavairot vērtīgo augu alveju
Alveja ir viens no tiem istabas augiem, kas gozējās teju uz katras vecmāmiņas palodzes, taču arī mūsdienās augs nav zaudējis savu atzinību, tāpēc doma par tā pavairošanu, lai padalītos ar citiem vai izaudzētu vēl kādu alveju atsevišķā podiņā, nav peļama.
10 interesanti fakti par alveju un tās īpašībām
Alveju mēdz dēvēt par brīnumpuķi, jo lapās esošā želejveida viela ir brīnumlīdzeklis, kas tiek izmantots jau gadsimtiem ilgi. Tā kā alveja ir sastopama teju katrā mājoklī vai vismaz katram ir bērnības atmiņas par šo augu uz palodzes, ir vērts iepazīties ar dažiem interesantiem faktiem, ko apkopojis portāls Housebeautiful.com.
Kaktusi - telpaugi aizmāršīgākajiem saimniekiem
Kaktusi savulaik bija vieni no pieprasītākajiem telpaugiem ne tikai tāpēc, ka tie ir ļoti izturīgi un var izdzīvot pat īpaši neaprūpētos apstākļos, bet arī tāpēc, ka tie ir skaisti un eksotiski augi. Varbūt šajā laikā, kad tā vien pietrūkst saules gaismas un siltuma, ir vērts ieviest nelielu kaktusu dārziņu, lai tie mums atgādinātu par tveicīgajām vasaras dienām?
Ērkšķu iemesls
Lai arī vēsturiski kaktusi pie mums atceļojuši no tālās Amerikas, visai veiksmīgi tie sevi pierādījuši arī Eiropas platuma grādos, un, lai arī savus krāšņos ziedus tie atrāda visai reti, tie atstāj spēcīgu iespaidu. Kā izrādās, kaktusa formas un ērkšķi veidojas tāpēc, lai samazinātu iztvaikošanas virsmu un aizsargātos no saules un ultravioletā starojuma. Ja esi starp tiem, kas vairās no kaktusiem ērkšķu dēļ, tad zini – Dienvidamerikas ļaudis šo augu tik ļoti iemīlējuši, ka tas tiek izmantots arī ēdienu, dzērienu un ārstniecības līdzekļu gatavošanā.
Rūpes
Taisnība vien būs tiem, kas uzskata – kaktusi ir vispiemērotākie telpaugi tiem, kas visaizmāršīgāk attiecas pret to aprūpi, tomēr, arī kaktusiem ir pāris prasības. Mājas apstākļos vistīkamākā vieta kaktusu audzēšanai būs saules apspīdēta palodze. Par augsni ir jāizmanto speciāla kaktusu augsne, kas sastāv no kūdras, melnzemes, grants augsnes, akmens un māla daļiņām. Ar augsnes daudzumu nevajadzētu aizrauties, jo kaktusiem tīk rupjgraudaina un irdena augsne, jo to saknēm ir nepieciešams gaiss. Reizi gadā ir ieteicams kaktusu pārstādīt. Kaktusu nepieciešams laistīt ļoti reti, vasarā pietiks tikai ar vienu reizi nedēļā, bet ziemā tikai tik daudz, cik nepieciešams, lai augsne pavisam neizkalstu. Lai kaktuss ziedētu, trīs ziemas mēnešus tas nav jālaista vispār vai, ja nepieciešams, ļoti minimāli - aptuveni reizi mēnesī, pēc tam pakāpeniski atsākot laistīšanu.
Retā ziedēšana
Kaktusa ziedēšana ir atkarīga arī no kaktusa sugas, bet ir pāris augšanas apstākļi, kurus ievērojot neaizkavēsi gaidīto ziedēšanas laiku. Lai veidotos ziedpumpuri, ziemā kaktusam jāatrodas vēsākā vietā līdz +15 grādu siltā telpā, minimālā temperatūra no +6 līdz +8 grādiem. Ja šajā laikā kaktusam netiks nodrošināta vēsāka atrašanās vieta, tad kaktusa ziedēšanas laiku var arī nesagaidīt, un tā vietā veidosies jauni dzinumi.
Ja zini kādu, kam ar telpaugu audzēšanu nekādi neizdodas sadraudzēties, tad ņem vērā – ar kaktusu aprūpi jau nu gan tiks galā pat neprasmīgākie saimnieki.
Ložņājošā mājas rota – efeja. Kā par to pienācīgi rūpēties
Kādu laiku efejas tikušas nepelnīti atstātas novārtā, taču tagad, kad interjeru aktuāli papildināt ar ložņājošiem augiem, tām sācies uzvaras gājiens. Kā jau katrs augs, arī efejas pieprasa īpašas rūpes, tāpēc novieto augu pienācīgā vietā un ikdienā rūpējies par tā labsajūtu.
Tā kā efeja ir ložņājošs augs un tieši tāpēc to izmanto gan augu ēku fasāžu apaudzēšanai, gan kā telpaugu zaļu sienu veidošanai, jāizraugās augam piemērota vieta. Iesākumā pietiks ar puķupodu uz statīva, vēlāk, kad augs jau būs iejuties un sācis audzēt jaunus ložņājošus posmus, var raudzīties pēc sieta, kāda plaukta vai cita veida statīva, ap kuru augam apaugt.
Kas attiecas uz vietas izvēli, telpās efejai vislabāk izraudzīties tumšāku vietu, bet noteikti ne uz palodzes virs radiatoriem, kur ir izteikti sauss gaiss. Ja mājoklī ir izteikti sauss gaiss, efeja nebūs tā labākā izvēle, bet, ja tomēr ir nepārvaramas alkas pēc šī auga, izvēlies vēsāko vietu, pietiekami bieži rasini lapas un tuvumā augam turi trauku ar ūdeni. Vēl mitrināt gaisu palīdzēs citi augi, tāpēc to var novietot līdzās vēl kādām zaļajām rotām. Pat ja mājās gaiss ir pietiekami mitrs, laiku pa laikam augs būs tikai pateicīgs par noskalošanu dušā vai lapu apsmidzināšanu ar ūdeni.
Efejai nav pārāk liela sakņu sistēma, tāpēc nav jāizraugās liels pods, kas būtu arī vēlams, lai sakņu sistēma varētu vienmēr izžūt. Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc efeju neizdodas pienācīgi izaudzēt, ir tas, ka augu pārlaista vai sakņu sistēma ilgi mirkusi ūdenī. Vislabāk augu laistīt vien tad, kad augsnes virskārtā ir sausa. Vēl labāk podu iemērkt ūdenī un tad ļaut visam liekajam ūdenim notecēt – augs uzņems tik daudz ūdens, cik tam nepieciešams.
Mēslot efeju augšanas periodā vajadzētu ne biežāk kā reizi divās nedēļās ar parasto ūdenī šķīstošo telpaugu mēslojumu.
