Jūras siltumu ēku apkurei Latvijā izmantos pirmo reizi. Kopš vasaras vidus Salacgrīvas pludmalē rosās strādnieki, tā vēsta LNT ziņas.
Jūrai vairākas priekšrocības
Būvnieki ar īpašu beztranšeju metodi zem jūras pamata ierok siltuma sūkņa caurules piecu kilometru garumā. Būvdarbu veicēji atzīst, ka, salīdzinot ar zemes siltuma sūkni, jūrā izvietotajam siltuma sūknim esot vairākas priekšrocības.
„Vispirms, var izmantot platības, kuras neviens neizmanto un, otrkārt, jūras ūdens ir daudz siltāks - temperatūra ir daudz lielāka nekā vienkārši zemes,” stāsta SIA „BGS” būvdarbu vadītājs Aleksejs Doromins. Siltuma sūkņa cauruli gruntī jāierok aptuveni divarpus metru dziļumā. Tādā dziļumā temperatūra zem jūras esot nemainīga – aptuveni plus 5 līdz plus 8 grādi pēc Celsija.
Jūrā ieraktajās caurulēs cirkulēs tosolam līdzīgs šķidrums, ko sūknēs uz četrsimts metrus attālo Salacgrīvas vidusskolu, sporta kompleksu un bērnudārzu.
85% izmaksu sedz ES fondi
Jūras siltumsūkņa projekts izmaksāja nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. No šīm izmaksām 85% sedz Eiropas Savienības fondi, atlikušos 15% jeb 160 000 eiro jāsedz Salacgrīvas pašvaldībai. Salacgrīvas pašvaldības vadītājs Dagnis Straubergs skaidro: „Ir aprēķini, ka mūsu ieguldītais finansējums – šie 15%, atmaksāsies piecu gadu laikā.”
Līdz šīm skolu, bērnudārzu un telpas sportam pašvaldība apkurinājusi ar dīzeļdegvielu. Izmantojot jūras siltumu, jāmaksā vien par elektrību, kas darbina sūkņus. Salacgrīvas pašvaldībā aprēķināts, ka jūras siltuma sūknis dos ietaupījumu no 20 000 līdz pat 25 000 latu gadā.
