20. gadsimta 70. gados Padomju Savienībā un arī Latvijas PSR aktīvi norit sociālisma celtniecība – palielinās ražošanas apjomi, norit jaunu dzīvojamo un ražošanas ēku būvniecība.
1970. gadā iedzīvotāju skaits Rīgā sasniedz 732 000, bet 1980. gadā to skaits jau ir 843 000.
Saglabājoties šādam iedzīvotāju pieauguma tempam, Rīgas iedzīvotāju
skaits ap 2000. gadu sasniegtu 1 miljonu. Te gan jāpiezīmē, ka Rīgas
iedzīvotāju skaits padomju laikā galvenokārt auga uz citu padomju
republiku emigrantu rēķina. Saglabājoties padomju iekārtai, 2000. gadā
latviešu īpatsvars Rīgā būtu ap 30%.
Informācijai:
Redzot iedzīvotāju skaita pieaugumu un pilsētas ražošanas potenciāla izaugsmi, 70. gadu beigās radās doma Rīgā būvēt metro. PSRS pilsētbūvniecības politika paredzēja būvēt metro tikai tajās pilsētās, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks ar 1 miljonu.
Piezīme:
Rennes esošā (sarkanā līnija) un plānotā metro līnija. Avots:www.xelis.fr
• Pasaules mazākā pilsēta, kur izbūvēts apakšzemes metro ir Francijas pilsētā Renne, kurā ir tikai 212 000 iedzīvotāju.
• Metro darbojas kopš 2002. gada, tā garums ir 9,4 km un kopā ir 15 stacijas.
• Ik dienu tiek pārvadāti 120 000 pasažieru.
• 2018. gadā plānots atklāt otru metro līniju.
70. gadu beigās PSRS metro jau bija uzbūvēts:
• 1935. gadā Maskavā;
• 1955. gadā Ļeņingradā (tagad Pēterburga);
• 1960. gadā Kijevā;
• 1966. gadā Tbilisi;
• 1967. gadā Baku;
• 1975. gadā Harkovā;
• 1977. gadā Taškentā.
Rīgā sākās metro būvniecības sagatavošanas darbi:
• 80. gadu sākumā tika veikti ģeoloģiskās izpētes darbi;
• 1983. gadā sarīkots metro staciju interjera konkurss;
• Ļeņingradā uzsākta Rīgas metro projektēšana un tā tika pabeigta 1989. gadā.
1990. gadā bija jāsākas Rīgas metro pirmās līnijas būvniecībai.
Pirmo līniju bija paredzēts izbūvēt no VEF līdz Zasulaukam ar 7 metro stacijām („VEF”, „Oškalni”, „Revolūcijas”, „Stacijas laukums”, „Uzvaras parks”, „Aurora” un „Zasulauks”).
Pirmā līnija bija jānodod ekspluatācijā 2002. gadā un tās garums būtu 8,3 km.
Nākošajā kārtā (1. kārta) bija plānots pagarināt pirmo metro līniju abos galos. No VEF līdz Juglai (stacijas „Teika”, „Alfa” un „Jugla”) un no Zasulauka līdz Imantai (stacijas „Pleskodāle”, „Zolitūde” un „Imanta”). Tāpat šajā kārtā bija paredzēts uz pirmās līnijas izbūvēt jaunu metro staciju „Draudzība” un no šīs stacijas izbūvēt metro līniju līdz Dreiliņiem ar 5 stacijām („Kirova”, „Stadions „Daugava””, „Purvciems”, „Pļavnieki” un „Dreiliņi”). Kopā 1. kārtā tika plānotas izbūvēt 12 jaunas metro stacijas.
2. kārtā bija plānots izbūvēt metro līniju, kas savienotu pilsētas dienvidu rajonus (Ziepniekkalns) ar ziemeļu rajoniem (Sarkandaugava). Šajā kārtā tiktu izbūvētas 9 jaunas metro stacijas („Ziepniekkalns”, „Dzintars”, „Straume”, „Telecentrs”, Kronvalda parks”, „Pētersala”, „Energoautomātika”, „Dīzeļrūpnīca” un „Sarkandaugava”).
Pēdējā 3. kārtā bija paredzēts savienot pilsētas centru ar Buļļu kāpu. Šajā kārtā tiktu izbūvētas 5 jaunas metro stacijas („Ķīpsala”, „Iļģuciems”, „Lāčupe”, „Kleisti” un „Buļļu kāpa”).
Pilnīgi visas Rīgas metro sistēmas izbūve un nodošana ekspluatācijā bija jāpabeidz līdz 2021. gadam un trijās līnijās kopā vajadzēja būt 33 stacijām, no kurām trīs būtu centrālās pārsēšanās stacijas.
NeoGeo.lv piedāvā iepazīties ar plānoto Rīgas metro līniju un staciju izvietojuma karti.
Lai iegūtu vairāk informācijas, klikšķiniet uz marķierim un līnijām. Atsevišķām stacijām pieejami arī projektu attēli, parādot kādas tās varētu izskatīties.
Metro būvniecība Rīgā nebūtu lēts pasākums, jo 1 km metro līnijas izbūves izmaksas tika lēstas ap 25 – 26 miljoniem rubļu.
Galveno Rīgas metro būvniecības finansējuma daļu nodrošinātu PSRS budžets. Latvijas PSR būtu jānodrošina metro būvniecības bāzes ierīkošana, daļēja inženiertehniskā personāla apmaksa, pilsētas komunikāciju un infrastruktūras pārbūve, kas kopā izmaksātu ap 20 miljoniem rubļu.
Pienāca 80. gadu beigas ar atmodu un brīvības atdzimšanas laiku…
1987. gada Latvijas presē izvērtās plašas diskusijas par Rīgas metro ekonomisko un tehnisko pamatotību. Taču lielā daļā sabiedrības galvenās bažas radīja tas apstāklis, ka metro būvniecība ļoti pasliktinās Rīgas un Latvijas demogrāfisko situāciju. Metro būvniecībā tiktu iesaistīti daudzi tūkstoši citu PSRS republiku emigrantu, kas vēl vairāk apdraudētu Latvijas, it īpaši Rīgas latviskumu.
Daudzos mītiņos, aptaujās un citos pasākumos, kas noritēja tautas atmodas gaisotnē un sasaucās ar 1986. gadā sākušos kampaņu pret Daugavpils HES būvniecību, Latvijas sabiedrības vairākums noraidīja metro būvniecības ideju.
1988. gada 27. aprīlī Vides aizsardzības klubs Arkādijas dārzā rīkoja mītiņu pret metro būvniecību Rīgā un tajā piedalījās ap 10 000 iedzīvotāju.
90. gadu sākumā sabruka PSRS un metro būvniecība Rīgā netika uzsākta.
Līdz PSRS sabrukumam metro vēl tika uzbūvēts šādās PSRS pilsētās:
• 1981. gadā Erevānā;
• 1984. gadā Minskā;
• 1985. gadā Gorkijā (tagad Ņižņij Novgirod);
• 1986. gadā Novosibirskā;
• 1987. gadā Kuibiševā (tagad Samara);
• 1991. gadā Sverdlovskā (tagad Jekatirinburga);
- 162 pasaules pilsētās ir metro.
Avots: http://wikipedia.org
- 25 pasaules pilsētās metro pašlaik tiek būvēts.
- Pirmās piecas pasaules pilsētas, kurās tika izbūvēts metro:
• 1863. gadā Londonā;
• 1868. gadā Ņujorkā;
• 1869. gadā Atēnās;
• 1875. gadā Stambulā;
• 1892. gadā Čikāgā.
- Pirmais metro Dienvidamerikā – 1913. gadā Buenosairesā.
- Pirmais metro Āfrikā – 1987. gadā Kairā.
- Vislielākais metro pēc līniju garuma un staciju skaita ir Ņujorkā – 1355 km un 468 stacijas.
- Visvairāk pasažieru dienā pārvadā Tokijas metro – 8,7 miljonus un Maskavas metro – 6,5 miljonus.
