Slavenais astrofiziķis norāda: lai ceļotu laikā, ir jāizgatavo kosmosa kuģis, kas spēj attīstīt ātrumu, kas ir līdzvērtīgs 98% no gaismas ātruma.
«Startējot no Zemes, šādam kosmosa kuģim būs nepieciešami seši gadi, lai attīstītu tādu ātrumu. Tā rezultātā mainīsies laika ritējums - cilvēkiem uz kuģa klāja laiks apstāsies: viena diennakts uz kuģa būs līdzvērtīga vienam gadam uz Zemes,» sacījis zinātnieks.
Hokings uzskata, ka šāda kuģa uzbūvēšana ir ļoti svarīga cilvēcei. Tas ļautu cilvēkam izkļūt no Saules sistēmas, lai saglabātu civilizāciju.
Viņš atzīmējis: teorijas, ka eksistē laika «caurumi», caur kuriem var nonākt pagātnē, ir pretrunā ar zinātni.
Tāpat slavenais zinātnieks norāda, ka agrāk esot atturējies no šādiem skaļiem paziņojumiem, taču vairs nevarējis izturēt. «Negribēju, lai mani uzskata par dīvaini. Tagad negribu būt pārlietku uzmanīgs.»
Stīvens Hokings ir dzimis 1942. gada 8. janvārī. Viņš ir viens no pasaules izcilākajiem zinātniekiem teorētiskajā fizikā un matemātikā. Zinātnieks īpaši pievērsies laika un telpas īpašībām, kā arī laiktelpas neregularitātēm, ko dēvē par singularitātēm.
Hokings ir dzimis Oksfordā, Anglijā. Izglītību viņš ir ieguvis Sentalbanas skolā Hārtfordšīrā, Oksfordas universitātes koledžā un Kembridžas universitātē, kur viņš ieguva grādu kosmoloģijā. 1974. gadā viņš tika pasludināts par Karaliskās biedrības goda locekli, bet 1982. gadā kļuva par Britu impērijas ordeņa kavalieri. Trīsdesmit gadus viņš bija Kembridžas universitātes matemātikas goda profesors — šo posteni reiz ieņēma Īzaks Ņūtons.
Fizikā Stīvens Hokings pārsvarā nodarbojas ar teorētisko kosmoloģiju un kvantu gravitāciju. Būtiski ir viņa ieguldījumi melno caurumu izpētē un termodinamikā. Viņš secināja, ka melnie caurumi var kļūt mazāki ar procesa, ko dēvē par Hokinga radiāciju, palīdzību. 2004. gada jūlijā viņš tomēr atzina, ka apgalvojums, ka no melnā cauruma nevar izkļūt informācija, esot nepareizs.
