Apkopotie statistikas dati par laika periodu no 1943.līdz 1989.gadam uzskatāmi parāda, cik mērķtiecīga ir bijusi Latvijas pilsētu pārkrieviskošana.
Piemēram, Rīgā 1943.gadā 79% iedzīvotāju bija latvieši, bet 1989.gadā latviešu bija tikai 36% no kopējā skaita. Liepājā attiecīgi 85% 1943.gadā un 39% 1989.gadā.
Vislabāk latvisko garu izdevies saglabāt Aizputei, Smiltenei, Kuldīgai un Talsiem, kur 1989.gadā gadā vismaz 90% iedzīvotāj bija latvieši.
"Twitter" ieraksta autoram komentētāji jautā: "Interesanti, kāda statiatika ir mūsdienās?" Uz ko autors atbild: "Statistikas nav, jo 2021.g. "tautas skaitīšana" notika virtuāli, bez svarīgu datu slāņu iegūšanas. Nav būtiskāko izejas datu aprēķiniem vairs."
"Ārprāts... Godīgi sakot, nezināju. Kāds kontrasts starp tiem gadiem! Trūkst vārdu." "Un tad mēs nesaprotam, kāpēc tik ļoti sākam atpalikt no Igaunijas un Lietuvas. Viņus tik ļoti nekrieviskoja..."
