Lai šis augs neiznīktu, tas tiek apsmidzināts ar pesticīdiem vidēji 30 - 40 reizes sezonā (6 mēneši). Saskaņā ar ASV lauksaimniecības ministrijas datiem, ASV viena gada laikā tika izsmidzinātas aptuveni 22700 tonnas pesticīdu. Ir aprēķināts, ka tikai 25% nonāk uz paša kokvilnas krūma. Pārējie 75% nonāk augsnē, samazinot tās auglīgumu un ar lietu tiek aizskaloti uz tuvumā esošajiem labības laukiem, ūdens krātuvēm un dzīvojamajiem rajoniem.
Nonākot saskarē ar ādu, šī kokvilna izraisa alerģiskas reakcijas, bet ieelpojot ķīmisko kokteili, ar ko tā tiek krāsota, tiek kairināti cilvēka elpceļi. Lielākā daļa no šīm vielām neizzūd pat vairākas reizes apģērbu mazgājot.
Ķīmiskās vielas, kas tiek izsmidzinātas uz kokvilnas laukiem nodara milzīgu ļaunumu ne tikai cilvēkiem, bet arī apkārtējai videi, dzīvniekiem, putniem un ūdens iemītniekiem. Piemēram, 1995. Gadā Lawrence, Alabamā stipro lietusgāžu rezultātā izveidojās 25 km gara, toksiska insekticīdu upe, kas sākās kokvilnas laukā un ietecēja tuvējā ezerā, nogalinot aptuveni 250 000 zivis. Avots - (Caroline Cox, Cotton spraying kills fish, Journal of Pesticide Reform, Winter 1995, 15:4 p13, 1995).
Ekoloģiski audzēta kokvilna
Tā ir kokvilna, kas tiek audzēta neizmantojot ķīmiskos mēslošanas līdzekļus, insekticīdus un pesticīdus. Tā tiek ražota bez stiprām krāsvielām vai balinātājiem un nav alerģiska.
Drēbes no ekoloģiski audzētas kokvilnas, tagad ir pieejamas ļoti daudzos veikalos un interneta veikalos.
No kokvilnas šķiedrām tiek iegūti tādi audumi kā flanelis, katūns, satīns, batists, markizets un citi.
Lins
Līdzīgi kā ar kokvilnu, arī lina ražošana neiztiek bez pesticīdiem, augsnes mēslošanas līdzekļiem un spēcīgiem ķīmiskajiem balinātājiem, tādā veidā nodarot ievērojamu kaitējumu apkārtējai videi un mūsu veselībai.
Ekoloģiski audzēti lini tiek audzēti un ražoti bez insekticīdiem, pesticīdiem, ķīmiskām krāsām un balinātājiem. Pērkot linu, ir jāizvairās pirkt baltu linu, jo tas būs balināts ar ļoti stiprām ķimikālijām. Ekoloģiski tīra lina krāsas būs gaiši vai tumši pelēka.
Vilna
Vilna ir dzīvnieku apmatojums, kuru var savērpt dzijā. Visbiežāk tiek izmantota aitu vilna, bet vērtīga ir arī trušu, kazu un kamieļu vilna.
Vislielākās atšķirības starp tradicionāli ražotu vilnu un bio vilnu ir šādas:
Tradicionāli vilnas ražošana notiek ļoti līdzīgi kā gaļas ražošana. Aitas tiek turētas nebrīvē, ļoti ierobežotā platībā. Šādos apstākļos dzīvnieki kļūst uzņēmīgāki pret blusām, utīm, kašķi. Lai kontrolētu parazītus, aitas tiek apsmidzinātas ar pesticīdiem. Populārākie no šiem pesticīdiem ir samērā toksiski cilvēkiem, bet tie ir ļoti toksiski zivīm un amfībijām, piemēram, vardēm. Dažas no šīm vielām ir ļoti viegli šķīstošas ūdenī, kas nozīmē, ka pat ar nelielu lietu vai rasu zālē, šie ķīmiskie savienojumi viegli nonāks mūsu upēs, strautos, avotos, gruntsūdeņos.
Lai vilna izskatītos skaisti un puslīdz labi smaržotu, tā tiek ķīmiski mazgāta, balināta. Tiek izmantotas tādas vielas kā formaldehīds (kancerogēna jeb vēzi izraisoša, indīga, alerģiska, kodīga gāze), dioksīni (vieni no visindīgākajām ķimikālijām, kas uzkrājas cilvēku un dzīvnieku taukaudos, izraisot mutācijas un dažāda veida saslimšanas), dažādi kondicionieri, līdzekļi, lai atvairītu kodes un daudzas citas toksiskas vielas.
Bio vilna ir no aitām, kuras ir audzētas normālos apstākļos, neizmantojot sintētiskas vai kaitīgas ķīmiskas vielas. Aitas netiek apspricētas ar pesticīdiem kā tas tiek regulāri darīts tradicionālajā vilnas ražošanā. Bio zemniecības metodes nodrošina, ka aitām ir veselīga, stipra imūnsistēma, kas pati spēj tikt galā gan ar iekšējiem, gan ārējiem parazītiem. Arī vilnas sagatavošana notiek bez ķimikālijām- tā tiek mazgāta ar speciāliem biomazgāšanas līdzekļiem, līdz ar to, vilnā paliek liela daļa tās dabisko tauku. Šāda vilna nav alerģiska.
