Tomātu dzimtene ir Dienvidamerika, kur joprojām var sastapt to savvaļas formas. XVI gadsimta vidū tomātus ieveda Spānijā, Portugālē, bet pēc tam Itālijā, Francijā un citās Eiropas valstīs. XVII gadsimtā tomāti nonāca Krievijā, kur sākumā tie tika audzēti kā dekoratīvi augi.
Tomāti satur ap 400 dažādu vielu, tostarp 13 vitamīnus un 17 minerālvielas, piemēram, dzelzi, cinku, hromu, kāliju, kalciju, fosforu, folskābi, nikotīnskābi, magniju, nātriju, C, B1, B2, B6, E, K vitamīnus u.c. Tāpat tomāti satur likopēnu, kurš nosaka augļa krāsu. Likopēns ir dabīgs antioksidants un arī samazina saslimšanu ar sirds-asinsvadu slimībām. Visinteresantākais, ka termiski apstrādātos – vārītos tomātos likopēna koncentrācija ir ievērojami lielāka nekā svaigos tomātos. Turklāt tomāti satur arī serotonīnu, kurš stresa situācijās uzlabo garastāvokli un ir dabīgs antidepresants.
Rosība siltumnīcā
Labākie tomāti ir pašu audzētie. Garšu nosaka gan izvēlētās šķirnes, gan augsne siltumnīcā, gan lietotais mēslojums. Garšīgus tomātus var izaudzēt, stādot tos augsnē un neizmantojot minerālmēslus. Augsnei ir jābūt irdenai un pietiekami mitrai, jo tomāts sakņu sistēmu veido virspusēji plašu un dziļi. Irdinot augsni ap stādiem, ir jābūt uzmanīgiem (ne dziļāk par 1-2 cm).
Stādus atkarībā no šķirnes stāda 50 vai 70 cm attālumā līdz pirmajam lapu pārim. Agrās šķirnes noteikti stāda taisni, lai ražas sākums neaizkavētos. Vidējās un vēlās šķirnes, ja stāds ir izstīdzējis, var stādīt dziļāk un slīpi, lai veidotos papildsaknītes un augs būtu spēcīgāks.
Laistām un mēslojam
Kad pēc iestādīšanas ir pagājušas divas nedēļas, veic pirmo mēslošanu: 10 l ūdens iejauc kūtsmēslus (1 : 8) pievieno 15 – 20 g superfosfāta. Ar šādu apjomu pietiek, lai aplaistītu 10 – 12 augus. Piebarošanu atkārto pēc 10 – 15 dienām ar komplekso mēslojumu, kurš ir speciāli paredzēts konkrētai kultūrai. Papildmēslojumā var izmantot arī zaļo mēslojumu (raudzētas nātres, kumelītes, vībotnes un citus augus) pārmaiņus ar kūtsmēslu raudzējumu. Mucas ar augiem vai kūtsmēsliem piepilda līdz 1/3, pēc tam pielej ūdeni. Nosegtas mucas raudzē apmēram divas nedēļas, un reizē ar laistīšanu tomātus arī mēslo (koncentrācija 1:5 vai 1:10 l ūdens). Laistīšanas ūdens nedrīkst būt auksts. Laista tā, lai ūdens nenokļūtu uz lapām. Atkarībā no laika apstākļiem siltumnīcā laista reizi 2 – 3 dienās, bet atklātā zemē – vienu reizi 5 – 7 dienās.
Nepaies nemaz ilgs laiks, kad iestādītos tomātus vajadzēs uzsiet. Visbiežāk caur siltumnīcu novelk metāla stieples un pie tām ar auklām piesien tomātus. Vēlams katru gadu izmantot citas auklas, jo iepriekšējā gada auklās saglabājas slimību pārnēsātāji un tas var veicināt tomātu ātrāku saslimšanu ar mums jau pazīstamajām slimībām – brūno augļu puvi un brūno lapu pelējumu. Protams, pret to tomātus var miglot ar penkocebu, taču, visticamāk, mazdārziņu kopēji no šādas ieceres atteiksies. Tad nu atliek vien rūpīgi savākt nobrūnējušās lapas un tomātus, tos iznest no siltumnīcas un iznīcināt.
Tomātu veidošana
Tomātiem piemīt īpašība stipri sazaroties. No katra pumpura, kurš atrodas uz galvenā stumbra lapu žāklēs, izaug sānu zars – pazarīte. Žākļu dzinumi jāizlauž. Ja to nedara, uz auga izveidojas daudz zaru un uz katra būs ziedoši ķekari. Jo to ir vairāk, jo lēnāk veidojas un nogatavojas augļi.
Ar pazarīšu izkniebšanu var izveidot augam vienu, divus vai trīs zarus.
Ja veido vienu zaru, likvidē absolūti visus sānu dzinumus, kuri veidojas katras lapas žāklē. Ja veido divus zarus, likvidē visus dzinumus, izņemot vienu, kurš atrodas zem pirmā ziedošā ķekara. Ja veido trīs zarus, atstāj vēl vienu spēcīgu dzinumu, kurš atrodas zem pirmā ziedošā ķekara. Tomātu lapu žākļu dzinumi jāizlauž regulāri, vēl labāk ir izgriezt tos ar šķērēm, atstājot mazu kātiņu, lai pazarītes uzreiz neveidotos atkal.
Lauka tomāti parasti nav jāveido, pazarītes pašas izbeidz augšanu un tām izaug trīs līdz seši tomātu ķekari. Šādas šķirnes sauc par determinantām. Ir arī pusdeterminantās šķirnes, kas jāveido daļēji. Bet šķirnes, kuras audzē siltumnīcās, lielākoties ir indeterminantas – tādas, kurām regulāri jāizlauž pazares, un augusta beigās vai septembra sākumā tām parasti nogriež galotni.
Lapas ir jānogriež tikai tad, kad augam tās vairs nav vajadzīgas – kļuvušas gaišākas un plankumainas. Regulāri ir jāizgriež slimās lapas, lai slimība neizplatītos pa visu augu. Visas zaļās lapas augam ir vajadzīgas ražas veidošanai. Reizēm, ja šķirne veido ļoti blīvu lapojumu, ir nepieciešams izgriezt tās lapas, kas pilnībā nosedz augļu ķekaru. Tas augļiem nodrošina labu ventilāciju un saules gaismu.
Ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus piemājas siltumnīcās nevajadzētu lietot, labāk izmantot bioloģiskos līdzekļus, lai pašu audzētos tomātus varētu droši ēst. Noteikti vajadzētu ievērot, ka tomātu siltumnīcai blakus nedrīkst stādīt kartupeļus, jo abi ir nakteņu dzimtas augi, tāpēc arī slimības ir kopīgas.
Lai izaugtu liela raža, obligāts pasākums ir augu "kratīšana", t.i., veicinot ziedu apputeksnēšanos, ar kociņu asi piesit zem ziedošā ķekara. Protams, tas jādara uzmanīgi un aprēķinot spēku, lai netraumētu augu un nenobirdinātu jau aizmetušos tomātiņus.
Tomātu augļus ir nepieciešams noņemt no krūmiem, kamēr naktīs temperatūra vēl nav zemāka kā 5 – 8 oC. Augļi, kuri ir pārcietuši zemāku temperatūru, sāk pūt.
Interesanti
- Jo vairāk saules, jo vairāk tomātos C vitamīna.
- Tomāti vairo enerģiju un labsajūtu, jo satur serotonīnu, kā arī tiramīnu, kas jau cilvēka organismā pārvēršas par serotonīnu.
- Tomāti ir spēcīgi antioksidanti, sekmē slikto vielu izvadīšanu no organisma.
- Tomātus var ēst gan svaigus, gan ceptus, gan vārītus, turklāt, tos karsējot, serotonīna daudzums dārzenī palielinās.
- Tomātus neglabā ledusskapī, jo tie zaudē aromātu.
- Tomātiem viegli noņemt mizu, ja kāta vietā iegriež krustiņu, tad ieliek caurdurī un aplej ar vārītu, pēc tam ar aukstu ūdeni.
- Gadā vienam cilvēkam jāapēd 10 kg tomātu vai 20 tomāti katru mēnesi.
