Obligāti sarājiet bērnu, izsakot mājienu, ka tas tapēc, ka viņam ir tēva raksturs.
Nekad nesmaidi priecīgi. Smaidi pēc iespējas dzēlīgāk un ik pa laikam pasaki kaut ko indīgu.
Lamā viņa radus. Saki, ka visa viņa ģimene ir nejēgas, īpaši tie, kuri viņam patīk. Obligāti pievieno frāzi "Mana mamma arī teica!".
Nekad nepadodies provokācijai "Aiziesim kaut kur, kur ir iespēja palikt vienatnē". Nekad nedod viņam to, ko viņš grib un kur grib! Ejat tikai turp, kur gribas tev, vislabāk pie tavām draudzenēm, kuras ir neglītas, ar kurām varēs pārspriest tematu "Visi veči ir maitas".
Nekādas nestandarta rīcības! Nenodarbojieties ar seksu jaunajā mašīnā, nebraukt atpūsties, neko iepriekš nesaplānojot. Visam vajag būt zināmam iepriekš, visam pēc saraksta. Bet, ja rodas kādas novirzes no saraksta, obligāti skaļi dusmojies un lamā viņu.
Ja pēkšņi jums viss ir labi, laiks darboties nekavējoties! Pats labākais: pārmest viņam, ka viņš nedāvā jums ziedus. Pēc tam pārmetiet viņam, sakot, ka viņš jūs nemīl vai atradis sev citu. Ja viņš nākamajā dienā (vai arī pēc nedēļas) atnes jums ziedus, saki, ka ja viņam to nebūtu atgādinājusi, viņš pats neiedomātos par to. Izliecies aizskarta.
Vienmēr un visā atrodiet negatīvo. Vai tad var vienkārši tāpat priecāties par dzīvi, kad apkārt ir tik daudz sliktā?
Pastāvīgi runā par viņa sekmīgajiem draugiem, cik tie pelna, kur atpūšas. Obligāti pēc tam skumīgi nopūties. Bet viņa darbs? Padibenes kaut kādas, lūk kaimiņam, kuram "Leksus", lūk tas ir darbs, un sievai kaimiņš sola nopirkt kažoku dārgu. Par simtnieku... Nav svarīgi.
Nekad nejūsmojiet par viņa pozitīvajām pusēm. Pretēji, pastāvīgi uzsveriet trūkumus. Lai ir pastāvīgi nedrošs sevī. Un pastāvīgi drūms. Toties nevienam viņu nevajadzēs. Kam tāds ir vajadzīgs? Tu taču teici!
Bet, ja viņš apguļas gultā un uzreiz nemetās tevi apskaut... Viss! Izrāde sākas. Tātad... Sākam ar konflikta frāzi, lai nav uzreiz iespējas salabt. Vajag atcerēties visu slikto, kas noticis pa dienu. Pieminēt savu pazaudēto jaunību un viņa nevajadzīgo eksistenci.
Un, pats galvenais, obligāti darīt to katru (!) dienu. Bet labāk vairākas reizes dienā. Nu, katram gadījumam, ik pārdienas. Un obligāti pirms miega. Lai viņam rodas reflekss, ka dodoties gulēt, sākas pārmetumi.
Un, ja sekosi padomiem, tad tuvākajā laikā par pašu lielāko baudu viņam kļūs cilvēcisks miers, kad pie viņa neviens nelīdīs, nekaitinās un kad var kaut ko izdarīt vienkārši tāpat, un neviens neatradīs tajā apslēpto jēgu. Viņš kļūs par jaunu sirmgalvi... Tu taču vienmēr teici, ka viņš ir niecība!
Rosies un rezultāts neizpaliks!
