EuroBasket 2011 ir lielākais sporta pasākums Baltijas valstu vēsturē. Vēriena, skatītāju skaita, TV auditorijas un sponsoru intereses ziņā tas pārspēj Latvijā rīkotās sacensības, ieskaitot 2006. gada pasaules čempionātu hokejā, EuroBasket Women 2009 un FIBA U19 Pasaules čempionātu.
Priekšvēsture
Eiropas čempionāts Lietuvā notiks otro reizi. Dienvidu kaimiņi 1937. gadā Rīgā uzvarēja otrajās Eiropas meistarsacīkstēs, nopelnot tiesības nākamo turnīru rīkot pašu mājās.
Trešais Eiropas čempionāts notika 1939. gadā toreizējā Lietuvas galvaspilsētā Kauņā (Viļņas apgabals kopš 1920. gada atradās Polijas sastāvā, bet Klaipēdu martā bija okupējis nacionālsociālistiskās Vācijas karaspēks). Lietuvieši čempionātā uzvarēja otro reizi pēc kārtas un ieguva tiesības rīkot nākamo finālturnīru, taču plānus pārtrauca Otrais Pasaules karš.
Lietuvas triumfs 2003. gada Eiropas čempionātā Zviedrijā atjaunoja runas par kontinenta foruma rīkošanu Dienvidbaltijā. Valstī sākās basketbola arēnu celtniecība un pēc dažiem gadiem Lietuva ieguva tiesības organizēt EuroBasket 2011. “Siemens” arēnu Viļņā papildināja Šauļu halle un “Cido “ arēna Paņevēžā, bet čempionāta priekšvakarā durvis vēra “Švyturis” komplekss Klaipēdā un “Žalgira” arēna Kauņā.
Garākais čempionāts vēsturē
288 basketbolisti no 24 valstīm un Ronijs Turiafs – Francijas “trīspadsmitais spēlētājs” - sacentīsies deviņpadsmit dienas. Tādas izmaiņas sekmēja 2010. gada vasaras notikumi. Tradicionāli par 16 vietām finālturnīrā sacentās 25 komandas, bet pirms jaunākās kvalifikācijas FIBA Eiropas nodaļa nolēma, ka tāda kārtība būs pēdējo reizi.
Jaunais priekšlikums paredzēja, ka, sākot no 2012. gada vasaras, tiks atcelts dalījums A un B divīzijās. Taču pēc dažiem mēnešiem viss tika paātrināts. Kvalifikācijas turnīru – pateicoties zaudējumam Rīgā - otro reizi pēc kārtas nepārvarēja Itālija. Romā sākās neapmierinātība un lietā tika likta diplomātija. Jau 2010. gada 5. septembrī FIBA Europe paziņoja, ka finālturnīra dalībnieču skaits tiek palielināts no 16 līdz 24 komandām.
Latvijai tā bija priecīga ziņa. Kopā ar Gruziju, Itāliju, Bulgāriju, Poliju, Bosniju-Hercegovinu un Ukrainu sarkanbaltsarkanie varēja sākt gatavoties ceļojumam uz Lietuvu. Vēl divas vietas pamatturnīrā palika brīvas. Par tām papildus kvalifikācijas turnīrā sacentās Somija, Portugāle un Ungārija. Beigās no 25 komandām uz finālturnīru netika vienīgi ungāri.
EuroBasket 2011 grupu sastāvi
| Grozs | A - Paņevēža | B - Šauļi | C - Alīta | D - Klaipēda |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Spānija | Serbija | Grieķija | Slovēnija |
| 2 | Turcija | Francija | Horvātija | Krievija |
| 3 | Lietuva | Vācija | Melnkalne | Beļģija |
| 4 | Lielbritānija | Izraēla | Maķedonija | Gruzija |
| 5 | Polija | Itālija | Bosnija | Bulgārija |
| 6 | Portugāle | Latvija | Somija | Ukraina |
22 no 24 finālturnīra dalībniecēm. Augusta beigās tām pievienojās Somija un Portugāle
Čempionāta izloze notika 2011. gada 30. janvārī Nacionālājā teātrī Viļņā. EuroBasket 2011 vēstnieks ir leģendārais centra spēlētājs Arvīds Sabonis. Foto: AFP/Scanpix
Spānijas basketbolisti 2009. gada 20. septembrī Katovicē pirmo reizi triumfēja Eiropas čempionāta. Pirmajās sešās finālspēlēs spāņi zaudēja. Foto: www.fibaeurope.com
Izspēles kārtība
Divdesmit četras komandas, sadalītas četrās apakšgrupās pa sešām vienībām katrā, no 31. augusta līdz 5. septembrim izspēlē viena apļa turnīru. Agrāk grupu turnīrs turpinājās trīs dienas, kopā izspēlējot 24 spēles. Tagad sešās dienās notiks 60 spēles.
Katras apakšgrupas trīs labākās vienības iekļūst nākamajā kārtā, kur no 7. līdz 12. septembrim E un F grupās Viļņā sacenšas ar kaimiņu apakšgrupas trīs stiprākajām komandām. E un F grupu četras labākās vienības iekļūst ceturtdaļfinālā un turpina cīņu par medaļām.
Abas čempionāta finālistes automātiski kvalificēsies 30. Olimpiādes spēļu basketbola turnīram Londonā. Komandas, kuras ierindosies no trešās līdz sestajai vietai, cīnīsies Olimpiskās kvalifikācijas turnīrā, kas notiks 2012. gada 2. - 8. jūlijā.
Izlozes rangs: #1 Spānija (Eiropas čempione), #2 Serbija (Eiropas vicečempione), #3 Grieķija (Eiropas bronzas medaļu ieguvēja), #4 Slovēnija (Eiropas čempionāta pusfināliste), #5 Francija, #6 Horvātija, #7 Krievija, #8 Turcija (pasaules čempionāta rīkotāja), #9 Vācija, #10 Lietuva; #11 Melnkalne, #12 Beļģija, #13 Lielbritānija, #14 Maķedonija, #15 Izraēla; #16 Gruzija, #17 Itālija, #18 Bulgārija, #19 Polija, #20 Bosnija un Hercegovina, #21 Ukraina, #22 Latvija; #23 Somija, #24 Portugāle.
Latvija finālturnīrā startēs vienpadsmito reizi (Ženēva 1935, Rīga 1937, Kauņa 1939, Minhene 1993, Barselona 1997, Turcija 2001, Zviedrija 2003, Serbija un Melnkalne 2005, Spānija 2007, Polija 2009, Lietuva 2011). Mūsu komandas rēķinā ir divi medaļu komplekti (zelts 1935, sudrabs 1939) un četri finiši labāko astoņniekā (1937, 2001). Valdis Valters 22. Eiropas meistarsacīkstēs Prāgā tika atzīts par finālturnīra vērtīgāko spēlētāju.
Kurus spēlētājus Lietuvā neredzēsim
Cīņa par Londonu uz Lietuvu atvedusi spožākās Eiropas basketbola zvaigznes. Viņu vidū ir NBA čempioni un “play-off” vērtīgākie spēlētāji Tonijs Pārkers, Pau Gazols un Dirks Novickis, kā arī vesela plejāde citu zvaigžņu. Neatbraukušo skaits ir mazāks, pārsvārā viņiem ceļu lieguši savainojumi un tikai dažos gadījumos personīgi atteikumi.
Lietuviešu rindās neredzēsim savainoto “Toronto Raptors” uzbrucēju Linu Kleizu un ne mazāk atlētisko Jonu Mačuli. Viņu tautietis Ramūns Šiškausks šoreiz priekšroku devis klubu sezonai, bet Darjušs Lavrinovičs tika atskaitīts pēdējā brīdī.
Spānijas kandidātu lokā netika iekļauti Rauls Lopess un Karloss Kabezass, karjeru izlasē beiguši Horhe Garbahosa un Alekss Mumbru, bet vienīgais atteikums nāca no Frana Vaskesa. Savainojumu dēļ Šauļos laukumā neizies Francijas izlases zvaigznes Mikaels Pjetruss, Antuāns Dio un jau minētais Turiafs, savukārt Janiks Bokolo valstsvienībai atteica ģimenes apstākļu dēļ.
Labākajā sastāvā nav Turcija, Polija un Lielbritānija. Pasaules vicečempioniem turkiem trūkst trīs savainoti garie spēlētāji Memets Okurs, Semihs Erdens un Kerems Gonlums, poļi palikuši bez līderu dueta Marcina Gortata un Mačeja Lampes, bet britiem jācīnās bez savainotā Popa Mensā-Bonsū un Bena Gordona.
Karjeru izlasē beiguši Grieķijas valstsvienības spēlētāji Papalukass un Diamantidis. Uz nometni neatbrauca Šortsanitis, Papadopuloss, Carcaris un Mavrokefalidis, savainojumus guva Spanulis un Perperoglu. Horvātiem nav Ukiča, Kusa un Rožiča, sastāvā neiekļuva Planiničs un Lončars. Slovēņiem jāiztiek bez savainotajiem Nahbara un Župana. Vujačičs, Bečirovičs un Udrihs atteicās paši. Krievijai savainots Kauns un nebrauc Holdens.
Izraēlai trūkst Kaspi. Tomēr lielākās izmaiņas ir Latvijas sastāvā. No divpadsmit vīriem Eiropas čempionātos laukumā bijis tikai kapteinis Jānis Blūms. Viņa kolēģis Rolands Freimanis iepriekšējā finālturnīrā Polijā visas spēles pavadīja uz rezervistu soliņa. Desmit puiši Eiropas čempionāta smaržu izbaudīs pirmo reizi.
Serbijas izlase Dušana Ivkoviča vadībā 2009. gadā finišēja otrā, bet Pasaules čempionātā Turcijā izcīnīja ceturto vietu
Čempionāta atklāšanā Linam Kleizam un Mindaugam Balčūnam palīdzēja FIBA Europe ģenerālsekretārs Nars Zanolins
Lietuvas valstsvienības galvenais treneris Ķēstutis Kemzūra debijas gadā aizveda izlasi līdz Pasaules čempionāta bronzai
Olimpiskā basketbola arēna Londonā
Debijas un atgriešanās
Debiju finālturnīrā piedzīvos Gruzijas un Melnkalnes izlases. Finālturnīrā pēc astoņpadsmit gadu pārtraukuma atgriežas Beļģija, pēc sešpadsmit gadiem Somija. Sešu gadu pauze bijusi Ukrainai un Bosnijai-Hercegovinai, četru gadu attālums no iepriekšējā finālturnīra šķir Portugāli un Itāliju.
Otro reizi kontinenta labāko komandu vidū iekļuvusi Lielbritānija, trešo reizi Maķedonija.
Ziemeļu un dienvidrietumu zari
Matemātika ir nepielūdzama. No divpadsmit A un B grupu komandām jeb “ziemeļu zara” Kauņā nokļūs tikai četras komandas. Tieši šī iemesla dēļ daudzu komandu un federāciju vadība nesteidzas piesaukt maksimālo mērķi – automātisku nokļūšanu Londonā. Tā vietā uzmanība tiek pievērsta spēku sadalei turnīra garumā un cīņai par pirmo sešnieku.
“Finišs pirmajā sešniekā būs panākums,” saka Serbijas basketbola federācijas viceprezidents Dežans Bodiroga. Viņam piekrīt Spānijas valstsvienības galvenais treneris Serdžo Skariolo. “Sākumā galvenais uzdevums būs nesadedzināt spēlētājus. Centīsimies iespēlēt pēc iespējas plašāku spēlētāju loku, lai būtu gatavi “play-off” cīņām.” Līdzīgs noskaņojums ir pārējo favorītu nometnēs. Visi apzinās, ka katrs zaudējums Viļņā un Kauņā var kļūt liktenīgs.
A grupā trīs galvenās kandidātes braukšanai uz Viļņu ir Spānija, Lietuva un Turcija. B grupā vadošais trio ietver Serbiju, Franciju un Vāciju, taču tām pakausī elpo Itālija, Izraēla un Latvija.
Dienvidrietumos situācija ir vienkāršāka. Ja nenotiks pārsteigumi, reālākās Kauņas braucējas ir Krievija, Slovēnija, Grieķija un Horvātija. Pēc panākumiem kvalifikācijas turnīrā nedaudz pieklususi Melnkalne, bet pārējām komandām jau brauciens uz Viļņu būs panākums.
Sajūsmas, cerības un satraukums. Lietuvieši gaida ceturto Eiropas triumfu, ceļā uz kuru jāiztur vienpadsmit spēļu maratons Paņevēžā, Viļņā un Kauņā. Pārbaudes spēlēs lietuviešiem bija daudz neveiksmju, taču šobrīd tam nav nekādas nozīmes. Prasību pats, pats minimums ir finišs pirmajā sešniekā, kas ļaus sesto reizi pēc kārtas sacensties Olimpiskajās spēlēs.
Trīs miljonu līdzjutēju atbalsts Ķēstuša Kemzūras vadītajai komandai ir garantēts. Lietuvieši ir pierādījuši, ka grūtos brīžos spēj atbalstīt savējos. To jāmācās arī Latvijas līdzjutējiem.
Ja nav televizora
Čempionāta spēlēm būs iespējams sekot TV6 un TV3 translācijās, kā arī Viasat Sport Baltic kanālā.
Ja nav televizora, visas čempionāta spēles, to atkārtojumus un pēcspēles intevijas varēs noskatīties FIBA TV . Mēneša abonements maksā 30,99 eiro, savukārt dienas pieeja izmaksās 18,99 eiro.
31.aug. 17:45
1.sep. 15:15
2.sep. 17:45
4.sep. 15:15
5.sep. 17:45
