Jaunajā ražotnē ieguldīti vairāk nekā pieci miljoni eiro (aptuveni 3,5 miljoni latu). Pateicoties jaunai tehnoloģijai, ražotnes apjoms sasniegs 6000 tonnas gadā, informēja Fomkina. Projekta realizāciju kreditēja "Latvijas Krājbanka".
"Ņemot vērā kokogļu tirgū pieaugošo pieprasījumu Skandināvijā un Eiropā, tika apskatītas vairākas alternatīvās kokogļu ražošanas tehnoloģijas. "Lambiotte" tehnoloģija tika izvēlēta kā visefektīvākā, jo tā nodrošina zemāku kokogļu ražošanas pašizmaksu uz produkcijas vienību nepieciešamajam kokogļu daudzumam," skaidroja Fomkina.
"Lambiotte" tehnoloģija ļauj saražot kokogles augstākā kvalitātē, jo oglekļa saturs produktā ir 85% līdz 92%, salīdzinot ar 75% līdz 80% citos ražošanas procesos. Šī tehnoloģija ļauj kokogles ražot ar augstu efektivitāti un ražīgumu, jo vienas kokogļu tonnas ražošanai nepieciešami astoņi kubikmetri koksnes, salīdzinot ar desmit līdz 12 kubikmetriem koksnes uz tonnu, kas ir citos ražošanas procesos.
Process ir pilnībā automatizēts un nodrošina minimālu darba roku izmantošanu, kas ievērojami samazina ražošanas izmaksas.
"Lambiotte" retortes jeb slēgtas kameras koksnes pārogļošanai bez skābekļa piekļuves uzstādītas Polijā, Beļģijā, Francijā, Čehijā un tagad arī Latvijā. Pašlaik Līvānos ekspluatācijā ir divas "Lambiotte" retortes. Katras iekārtas ražošanas jauda ir līdz 2000 tonnām kokogļu gadā. Līdz gada beigām ir plānots uzstādīt vēl vienu retorti, kas palielina ražošanas apjomu līdz 6000 tonnām gadā, sacīja Fomkina.
Saražotās grila ogles plānots realizēt gan vietējā tirgū tirdzniecības tīklos un restorānos, gan arī eksportēt uzpircējiem Vācijā, Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā.
Šo produktu var izmanot ne tikai kā tradicionālās grila ogles, bet arī kā aktīvo ogli ķīmiskajā rūpniecībā, farmācijas, metalurģijas vajadzībām, piebilda Fomkina.
Viņa sacīja, ka "Lambiotte" tehnoloģija ļauj efektīvi izmantot arī ražošanas blakusproduktus. Gada beigās uzņēmums plāno pirolīzes gāzes, kas parasti ražošanas procesā pazūd, izmantot elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai. Uzņēmums ir izstrādājis tehnisko risinājumu idejai par vienlaicīgu elektroenerģijas ražošanu, un gada beigās tiks uzstādīta koģenerācijas iekārta ar 500 kilovatu jaudu. Elektrību, kas tiks saražota no atjaunojamiem resursiem, ir plānots pārdot "Latvenergo" par speciālām dotācijas cenām.
"Ražotnes atrašanās vieta nav izvēlēta nejauši. Latgale ir depresīvākais reģions Latvijā, bet joprojām pastāv liels attīstības potenciāls, lai veidotu ražošanas uzņēmumus. Mēs plānojam nodarbināt vairāk kā 20 darbiniekus. Strādnieki pārsvarā būs no Rožupes un Līvāniem - tie, kas agrāk strādājuši bioķīmiskajā rūpnīcā, kā arī Līvānu stikla fabrikā. Sākumā viņi izies apmācību līdzīgā ražotnē Beļģijā un pāris mēnešus vēl turpinās strādāt tepat Latvijā beļģu speciālistu uzraudzībā," sacīja "Līvānu Karbona" tehniskais direktors Ašots Mamikonjans.
"Ražošanas jaudas palielināšana nākotnē līdz 6000 tonnu gadā ļaus mums efektīvāk apkalpot pieaugošo pieprasījumu pēc kokoglēm Eiropā un Skandināvijā. Meža resursu apstrāde Latvijā ir daudz izdevīgāka Latvijas ekonomikai nekā vienkārša kokmateriālu eksportēšana. Mēs esam priecīgi aktīvi piedalīties reģiona attīstībā, ka arī attīstīt nozari ar daudzsološu nākotni," piebilda Mamikonjans.
"Līvānu Karbons" īpašnieki darbojas kokogļu ražošanā kopš 1994.gada.
