Jāņi ir lielākie un mīlētākie latviešu svētki. Tāpēc tiem gatavojas jo cītīgi. Jāapdara lauku darbi, jāizravē dārzi un puķudobes, jāsakopj sēta. Saimnieces sēja sieru, saimnieki no miežiem darīja alu.
Dienu pirms Jāņiem sauca par Zāļu dienu. Tā kā saule savu gaismu un siltumu šajā laikā dāvā visdāsnāk, ļaudis ticēja, ka tanī plūktām zālēm piemīt īpašs spēks. Dažādi lietotas, tās nes auglību un svētību, nodrošina veselību un labklājību. Tāpēc appušķoja gan laukus, gan dārzu, gan sētu. Pušķošanai visvairāk izmantoja bērza meijas un ozola zarus.
Jāņu ticējumi